VĒDERPRIEKS: Slikts ga­ra­stā­vok­lis? Ko ēst un ko ne­ēst

Kok­tei­lis la­bai omai. Sa­stāv­da­ļas: di­vi lie­li ba­nā­ni, 300 ml ana­nā­su su­las, 100 ml apel­sī­nu su­las, vie­na glā­ze pa­pai­jas nek­tā­ra, trīs tēj­ka­ro­tes lin­sēk­lu eļ­ļas. Pa­ga­ta­vo­ša­na: vi­sas sa­stāv­da­ļas sa­blen­de­rē, līdz ie­gūst mai­gu, vien­da­bī­gu ma­su. To var pa­sniegt tū­līt vai pa­ņemt līdz­i ter­mo­sā. © Publicitātes foto

Ko va­rē­tu ap­ēst, lai uz­la­bo­tu sa­vu no­ska­ņo­ju­mu? Psiho­lo­gi sa­ka: ja tā­da do­ma nāk prā­tā pā­rāk bie­ži – esiet uz­ma­nī­gi, jo stre­sa, kreņ­ķu un da­žā­du pro­blē­mu no­ēša­na nav labs ri­si­nā­jums, lai tik­tu ar tām ga­lā. Ta­ču šo­reiz nav ru­na par sis­te­mā­tis­ku pār­ēša­nos, glāb­jo­ties no sprie­dzes dar­bā, vai par pus­tor­tes no­tie­sā­ša­nu, lai at­gū­tu sirds­mie­ru pēc ne­veik­smēm mī­las fron­tē. Cil­vē­ki, ku­ri pie­vērš lie­lu uz­ma­nī­bu tam, ko ēd, zi­na no pie­re­dzes, ka da­ži pro­duk­ti uz­la­bo ga­ra­stā­vok­li vai­rāk ne­kā ci­ti. Rei­zēm pa­ma­to­ju­mu tam at­rod arī pēt­nie­ki.

Pa­ēdis cil­vēks, pro­tams, ko­pu­mā ir ap­mie­ri­nā­tāks ar dzī­vi un laip­nāks pret ci­tiem ne­kā iz­sal­ku­šais, bet ne jau ti­kai tur tas āķis. Ir tā­di pro­duk­ti, ku­rus liet­pra­tē­ji ie­sa­ka ēst, lai uz­la­bo­tu omu, un tā­di, no ku­riem la­bāk at­tu­rē­ties, lai ne­sa­īg­tu vēl vai­rāk. Da­žiem ēdie­niem pat pie­dē­vē spē­ju no­vērst kon­krē­tas ne­vē­la­mas ga­ra­stā­vok­ļa ni­an­ses, pie­mē­ram, ja uz­nāk dus­mas, tad za­ļās tē­jas mal­ko­ša­na va­rot pa­lī­dzēt no­mie­ri­nā­ties un sa­gla­bāt skaid­ru gal­vu, pa­tei­co­ties te­anī­nam, kas ir šā dzē­rie­na sa­stā­vā. Ja cil­vēks bie­ži pār­mē­rī­gi rai­zē­jas – par bēr­niem, nau­du, tu­vi­nie­ku ve­se­lī­bu vai ci­tām lie­tām, un tas trau­cē pro­duk­tī­vi dar­bo­ties, ēdien­kar­tē va­ja­got re­gu­lā­ri ie­kļaut la­šus, siļ­ķes, sar­dī­nes un skum­bri­jas, kas ba­gā­tas ar ome­ga-3 tauk­skā­bēm; sa­vu­kārt tiem, ku­ri ne­spēj kon­cen­trē­ties, jā­ēd spi­nā­ti un ci­ti za­ļie la­pu dār­ze­ņi, kas ir labs fol­skā­bes avots. Ja trūkst spē­ka un nāk vir­sū kap­rī­zes, esot vērts ap­ēst ābo­la šķē­lī­ti ar ze­mes­riek­stu svies­tu, lai uz­ņem­tu ogļ­hid­rā­tus un ve­se­lī­gus tau­kus, kas sniedz ener­ģi­ju.

Vie­niem pro­duk­tiem pie­dē­vē spē­ju uz­la­bot no­ska­ņo­ju­mu, ka­mēr ci­tiem – to sa­bo­jāt vēl vai­rāk. Nie­ki? Var jau būt, bet kas gan liedz iz­mē­ģi­nāt – ja nu tas ie­dar­bo­jas?!

Ga­ra­stā­vok­ļa uz­la­bo­tā­ji

  • Šo­ko­lā­de. Sa­tur vie­las, ku­ras or­ga­nis­mā vei­ci­na en­dor­fī­nu – tā dē­vē­to lai­mes jeb lab­sa­jū­tas hor­mo­nu iz­da­lī­ša­nos. Šo­ko­lā­dē ir daudz anti­ok­si­dan­tu, tā sa­tur arī ko­fe­īnu, kas ra­da ener­ģi­jas pie­plū­du­mu. Ta­ču jā­at­ce­ras, ka la­ba daudz ne­va­jag, jo šo­ko­lā­de ir arī ka­lo­ri­jām ba­gā­ta. No ve­se­lī­bas vie­dok­ļa vis­la­bāk iz­vē­lē­ties rūg­to šo­ko­lā­di, ku­rā ir 85, 90, 92 vai pat 99% ka­ka­o. Diem­žēl dau­dzi dod priekš­ro­ku šo­ko­lā­dei ar kriet­ni ma­zā­ku ka­ka­o sa­tu­ru, bet lie­lā­ku cu­ku­ra dau­dzu­mu, cil­vē­ki ne­pie­vērš uz­ma­nī­bu arī pro­duk­ta sa­stā­vam un īs­tas, kva­li­ta­tī­vas šo­ko­lā­des vie­tā ie­gā­dā­jas iz­strā­dā­ju­mu, kurš ne­maz ne­bū­tu cie­nīgs sau­kties par šo­ko­lā­di, jo sa­tur augu tau­kus un ci­tas su­ro­gāt­vie­las. Kva­li­ta­tī­vas šo­ko­lā­des pa­zī­mes: tā­fe­lī­tei ir glu­da, spī­dī­ga virs­ma, lū­zu­ma vie­tā šo­ko­lā­de ir iz­teik­ti ma­tē­ta, lau­žot – krauk­šķī­ga, ne­vis lo­ka­na, bet, uz­lik­ta uz mē­les, vār­da tie­šā no­zī­mē kūst mu­tē, jo ka­ka­o sviests sāk kust jau 32 grā­du tem­pe­ra­tū­rā.
  • Riek­sti. Kaut arī riek­sti ne­var sū­dzē­ties par ka­lo­ri­ju trū­ku­mu un arī tos ne­va­ja­dzē­tu ēst riek­ša­vām, da­ži riek­sti var uz­la­bot omu. Tie ir ba­gā­ti ar ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm – la­ba­jiem tau­kiem, kas ne­sa­tur ho­les­te­rī­nu. Riek­sti ir arī ol­bal­tum­vie­lu, B gru­pas vi­ta­mī­nu un se­lē­na avots. Ol­bal­tum­vie­las pa­līdz no­tu­rēt il­gā­ku sā­ta sa­jū­tu, bet se­lē­nam tiek pie­dē­vē­ta spē­ja po­zi­tī­vi ie­tek­mēt cil­vē­ka no­sa­ka­ņo­ju­mu. Par «vis­lai­mī­gā­ka­jiem» at­zī­ti Bra­zī­li­jas riek­sti, jo ta­jos ir vis­vai­rāk se­lē­na.
  • Ba­nā­ni. Iz­ce­ļas ar ba­gā­tī­gu kā­li­ja sa­tu­ru, kas ir sva­rī­ga mi­ne­rāl­vie­la ner­vu dar­bī­bai. Kad cil­vēks sa­trau­cas, pa­āt­ri­nās viel­mai­ņa, un krī­tas kā­li­ja lī­me­nis asi­nīs, bet ba­nā­ni dod kā­li­ju, kas pa­līdz to at­jau­not. Tie nāk par la­bu arī prā­ta mo­žu­mam, jo kā­lijs uz­la­bo sirds­dar­bī­bu, sirds pie­gā­dā sma­dze­nēm vai­rāk asi­ņu, un tās sa­ņem vai­rāk skā­bek­ļa. Ba­nā­nos ir trip­to­fāns, ko or­ga­nisms pār­strā­dā se­ro­to­nī­nā – vie­lā, kas rū­pē­jas par mū­su la­bo ga­ra­stā­vok­li. Ba­nā­nus pa­ti da­ba ēr­ti ie­sai­ņo­ju­si līdz­iņem­ša­nai, un tie no­der ātr­ai ener­ģi­jas uz­ņem­ša­nai: ap­ēdot di­vus ba­nā­nus, or­ga­nisms ir no­dro­ši­nāts ar ener­ģi­ju, kas ļauj in­ten­sī­vi fi­zis­ki strā­dāt 90 mi­nū­tes.
  • Piln­grau­du mai­ze un ma­ka­ro­ni. Labs ener­ģi­jas avots, sa­tur šķiedr­vie­las un B gru­pas vi­ta­mī­nus, arī kal­ci­ju. Sa­lik­tie ogļ­hid­rā­ti no­dro­ši­na pa­kā­pe­nis­ku ener­ģi­jas at­brī­vo­ša­nos, ilg­sto­šu sā­ta sa­jū­tu. Sa­tur amino­skā­bes trip­to­fā­nu un fe­ni­la­la­nī­nu, kas arī vei­ci­na lai­mes hor­mo­nu pro­duk­ci­ju. Sil­ta, svai­ga un smar­žī­ga mai­ze ra­da pa­tī­ka­mas iz­jū­tas.
  • Zi­vis un jū­ras vel­tes. Ome­ga-3 tauk­skā­bes, ar ko ba­gā­tas trek­nās zi­vis, dau­dzē­jā­dā zi­ņā dod la­bu­mu ve­se­lī­bai. Jū­ras pro­duk­tos ir se­lēns, viens no mik­ro­ele­men­tiem, kas ār­kār­tī­gi ne­pie­cie­šams, cil­vē­kiem no­ve­co­jot. Jo ve­cā­ki mēs kļūs­tam, jo vai­rāk or­ga­nis­mā pa­rā­dās brī­vie ra­di­kā­ļi, ak­tī­vās skā­bek­ļa un slā­pek­ļa for­mas, un aiz­vien vā­jā­ka kļūst mū­su anti­ok­si­da­tī­vās aiz­sar­dzī­bas sis­tē­ma, tā­tad tā ir jā­kom­pen­sē.

 Ga­ra­stā­vok­ļa bo­jā­tā­ji

  • Naš­ķi ar augs­tu ra­fi­nē­tā cu­ku­ra sa­tu­ru. Kon­fek­tes, tor­tes, kū­kas, smalk­mai­zī­tes, ce­pu­mi un tam­lī­dzī­gi iz­strā­dā­ju­mi cil­vē­kiem pa­ras­ti garš­o un šķiet, ka tie sniedz mie­ri­nā­ju­mu stre­sa, sa­trau­ku­ma, skum­ju vai bez­ga­lī­gas gar­lai­cī­bas brī­žos. Ta­ču vien­kār­šie ogļ­hid­rā­ti iz­rai­sa strau­ju cu­ku­ra lī­me­ņa cel­ša­nos asi­nīs, kam pēc tam se­ko arī straujš kri­tums, cil­vēks jū­tas no­gu­ris, var pat sākt sā­pēt gal­va, at­kal gri­bas ēst. Uz­ņemts daudz ka­lo­ri­ju, bet vēr­tī­bas tā­dam ēdie­nam nav, jo se­viš­ķi, ja iz­man­tots ne ti­kai ra­fi­nē­tais cu­kurs, bet arī bal­tie mil­ti.
  • Māk­slī­gie sal­di­nā­tā­ji. Lai gan dau­dzi tos uz­ska­ta par ve­se­lī­gā­ku un fi­gū­rai drau­dzī­gu al­ter­na­tī­vu cu­ku­ram, tas to­mēr ne­no­zī­mē, ka māk­slī­gos sal­di­nā­tā­jus var lie­tot bez ie­ro­be­žo­ju­miem. Sa­lī­dzi­not ar cu­ku­ru, māk­slī­go sal­di­nā­tā­ju lie­to­ša­nas vēs­tu­re ir daudz īsā­ka, un arī tiem ar lai­ku at­klā­jas zi­nā­mas ne­vē­la­mas īpa­šī­bas, vie­na no tām – spē­ja blo­ķēt se­ro­to­nī­na ra­žo­ša­nu or­ga­nis­mā, kas var no­vest pie no­māk­ta ga­ra­stā­vok­ļa, gal­vas­sā­pēm un ie­mig­ša­nas grū­tī­bām. Se­viš­ķi pie­sar­dzī­gi pret māk­slī­ga­jiem sal­di­nā­tā­jiem jā­iz­tu­ras tiem, ku­riem ir no­slie­ce uz dep­re­sī­vu ga­ra­stā­vok­li.
  • Tauk­vie­lās vā­rī­ti un cep­ti ēdie­ni. Tie ir garš­īgi brī­dī, kad tiek ēs­ti, un tā­pēc ra­da mā­nī­gu priekš­sta­tu par ga­ra­stā­vok­ļa uz­la­bo­ša­nos. Pat tā­das sa­lī­dzi­no­ši ve­se­lī­gas lie­tas kā vis­tas fi­le­ja, zivs vai kal­mā­ri, ga­ta­vo­ti šā­dā vei­dā, re­zul­tā­tā ir ne­ve­se­lī­gi; ēdie­ni, kas sa­tur daudz šā­du tau­ku, ne­vei­ci­na sma­dze­ņu dar­bī­bu, var no­mākt ga­ra­stā­vok­li un tur­klāt ir grū­ti sa­gre­mo­ja­mi, tā­pēc asi­nis vai­rāk pie­plūst gre­mo­ša­nas trak­tam, ma­zāk – sma­dze­nēm, un cil­vēks jū­tas mie­gains un no­gu­ris.
  • Al­ko­hols. Al­ko­hols ir pa­zīs­tams kā cen­trā­lās ner­vu sis­tē­mas dep­re­sants. Tie, ku­ri omas uz­la­bo­ša­nai ķe­ras pie pu­de­les, gan ie­bil­dīs, to­mēr tas ir tie­sa. Cen­trā­lā ner­vu sis­tē­ma or­ga­nis­mā ir at­bil­dī­ga par sa­jū­tām, mo­to­rās fun­kci­jas kon­tro­li, do­mā­ša­nu, sa­pra­ša­nu, sprie­ša­nu un arī emo­ci­ju kon­tro­li. Al­ko­hols vi­sus šos pro­ce­sus pa­lē­ni­na. Se­viš­ķi jā­uz­ma­nās cil­vē­kiem, ku­riem rak­stu­rī­gi ga­ra­stā­vok­ļa trau­cē­ju­mi.
  • Pro­duk­ti ar augs­tu sāls sa­tu­ru. Nāt­rijs ir viens no mak­ro­ele­men­tiem, bez ku­ra or­ga­nis­ma past­āvē­ša­na bū­tu ap­drau­dē­ta, ta­ču pār­mē­rī­ga nāt­ri­ja uz­ņem­ša­na no­da­ra ļau­nu­mu, ci­ta star­pā – trau­cē ner­vu sis­tē­mas dar­bu un var tu­vi­nāt dep­re­si­ju. Ne­maz ne­ru­nā­jot par to, ka ļo­ti sā­ļi ēdie­ni vei­ci­na šķid­ru­ma aiz­tu­ri or­ga­nis­mā, tūs­ku, pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu, un tas jau pats par se­vi ir ie­mesls slik­tam no­ska­ņo­ju­mam, tā­pat tiek ap­grū­ti­nā­ta imūn­sis­tē­mas fun­kci­onē­ša­na, cil­vēks jū­tas sa­gu­ris.

Svarīgākais