VĒDERPRIEKS: Slikts garastāvoklis? Ko ēst un ko neēst
Ko varētu apēst, lai uzlabotu savu noskaņojumu? Psihologi saka: ja tāda doma nāk prātā pārāk bieži – esiet uzmanīgi, jo stresa, kreņķu un dažādu problēmu noēšana nav labs risinājums, lai tiktu ar tām galā. Taču šoreiz nav runa par sistemātisku pārēšanos, glābjoties no spriedzes darbā, vai par pustortes notiesāšanu, lai atgūtu sirdsmieru pēc neveiksmēm mīlas frontē. Cilvēki, kuri pievērš lielu uzmanību tam, ko ēd, zina no pieredzes, ka daži produkti uzlabo garastāvokli vairāk nekā citi. Reizēm pamatojumu tam atrod arī pētnieki.
Paēdis cilvēks, protams, kopumā ir apmierinātāks ar dzīvi un laipnāks pret citiem nekā izsalkušais, bet ne jau tikai tur tas āķis. Ir tādi produkti, kurus lietpratēji iesaka ēst, lai uzlabotu omu, un tādi, no kuriem labāk atturēties, lai nesaīgtu vēl vairāk. Dažiem ēdieniem pat piedēvē spēju novērst konkrētas nevēlamas garastāvokļa nianses, piemēram, ja uznāk dusmas, tad zaļās tējas malkošana varot palīdzēt nomierināties un saglabāt skaidru galvu, pateicoties teanīnam, kas ir šā dzēriena sastāvā. Ja cilvēks bieži pārmērīgi raizējas – par bērniem, naudu, tuvinieku veselību vai citām lietām, un tas traucē produktīvi darboties, ēdienkartē vajagot regulāri iekļaut lašus, siļķes, sardīnes un skumbrijas, kas bagātas ar omega-3 taukskābēm; savukārt tiem, kuri nespēj koncentrēties, jāēd spināti un citi zaļie lapu dārzeņi, kas ir labs folskābes avots. Ja trūkst spēka un nāk virsū kaprīzes, esot vērts apēst ābola šķēlīti ar zemesriekstu sviestu, lai uzņemtu ogļhidrātus un veselīgus taukus, kas sniedz enerģiju.
Vieniem produktiem piedēvē spēju uzlabot noskaņojumu, kamēr citiem – to sabojāt vēl vairāk. Nieki? Var jau būt, bet kas gan liedz izmēģināt – ja nu tas iedarbojas?!
Garastāvokļa uzlabotāji
- Šokolāde. Satur vielas, kuras organismā veicina endorfīnu – tā dēvēto laimes jeb labsajūtas hormonu izdalīšanos. Šokolādē ir daudz antioksidantu, tā satur arī kofeīnu, kas rada enerģijas pieplūdumu. Taču jāatceras, ka laba daudz nevajag, jo šokolāde ir arī kalorijām bagāta. No veselības viedokļa vislabāk izvēlēties rūgto šokolādi, kurā ir 85, 90, 92 vai pat 99% kakao. Diemžēl daudzi dod priekšroku šokolādei ar krietni mazāku kakao saturu, bet lielāku cukura daudzumu, cilvēki nepievērš uzmanību arī produkta sastāvam un īstas, kvalitatīvas šokolādes vietā iegādājas izstrādājumu, kurš nemaz nebūtu cienīgs saukties par šokolādi, jo satur augu taukus un citas surogātvielas. Kvalitatīvas šokolādes pazīmes: tāfelītei ir gluda, spīdīga virsma, lūzuma vietā šokolāde ir izteikti matēta, laužot – kraukšķīga, nevis lokana, bet, uzlikta uz mēles, vārda tiešā nozīmē kūst mutē, jo kakao sviests sāk kust jau 32 grādu temperatūrā.
- Rieksti. Kaut arī rieksti nevar sūdzēties par kaloriju trūkumu un arī tos nevajadzētu ēst riekšavām, daži rieksti var uzlabot omu. Tie ir bagāti ar nepiesātinātajām taukskābēm – labajiem taukiem, kas nesatur holesterīnu. Rieksti ir arī olbaltumvielu, B grupas vitamīnu un selēna avots. Olbaltumvielas palīdz noturēt ilgāku sāta sajūtu, bet selēnam tiek piedēvēta spēja pozitīvi ietekmēt cilvēka nosakaņojumu. Par «vislaimīgākajiem» atzīti Brazīlijas rieksti, jo tajos ir visvairāk selēna.
- Banāni. Izceļas ar bagātīgu kālija saturu, kas ir svarīga minerālviela nervu darbībai. Kad cilvēks satraucas, paātrinās vielmaiņa, un krītas kālija līmenis asinīs, bet banāni dod kāliju, kas palīdz to atjaunot. Tie nāk par labu arī prāta možumam, jo kālijs uzlabo sirdsdarbību, sirds piegādā smadzenēm vairāk asiņu, un tās saņem vairāk skābekļa. Banānos ir triptofāns, ko organisms pārstrādā serotonīnā – vielā, kas rūpējas par mūsu labo garastāvokli. Banānus pati daba ērti iesaiņojusi līdziņemšanai, un tie noder ātrai enerģijas uzņemšanai: apēdot divus banānus, organisms ir nodrošināts ar enerģiju, kas ļauj intensīvi fiziski strādāt 90 minūtes.
- Pilngraudu maize un makaroni. Labs enerģijas avots, satur šķiedrvielas un B grupas vitamīnus, arī kalciju. Saliktie ogļhidrāti nodrošina pakāpenisku enerģijas atbrīvošanos, ilgstošu sāta sajūtu. Satur aminoskābes triptofānu un fenilalanīnu, kas arī veicina laimes hormonu produkciju. Silta, svaiga un smaržīga maize rada patīkamas izjūtas.
- Zivis un jūras veltes. Omega-3 taukskābes, ar ko bagātas treknās zivis, daudzējādā ziņā dod labumu veselībai. Jūras produktos ir selēns, viens no mikroelementiem, kas ārkārtīgi nepieciešams, cilvēkiem novecojot. Jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk organismā parādās brīvie radikāļi, aktīvās skābekļa un slāpekļa formas, un aizvien vājāka kļūst mūsu antioksidatīvās aizsardzības sistēma, tātad tā ir jākompensē.
Garastāvokļa bojātāji
- Našķi ar augstu rafinētā cukura saturu. Konfektes, tortes, kūkas, smalkmaizītes, cepumi un tamlīdzīgi izstrādājumi cilvēkiem parasti garšo un šķiet, ka tie sniedz mierinājumu stresa, satraukuma, skumju vai bezgalīgas garlaicības brīžos. Taču vienkāršie ogļhidrāti izraisa strauju cukura līmeņa celšanos asinīs, kam pēc tam seko arī straujš kritums, cilvēks jūtas noguris, var pat sākt sāpēt galva, atkal gribas ēst. Uzņemts daudz kaloriju, bet vērtības tādam ēdienam nav, jo sevišķi, ja izmantots ne tikai rafinētais cukurs, bet arī baltie milti.
- Mākslīgie saldinātāji. Lai gan daudzi tos uzskata par veselīgāku un figūrai draudzīgu alternatīvu cukuram, tas tomēr nenozīmē, ka mākslīgos saldinātājus var lietot bez ierobežojumiem. Salīdzinot ar cukuru, mākslīgo saldinātāju lietošanas vēsture ir daudz īsāka, un arī tiem ar laiku atklājas zināmas nevēlamas īpašības, viena no tām – spēja bloķēt serotonīna ražošanu organismā, kas var novest pie nomākta garastāvokļa, galvassāpēm un iemigšanas grūtībām. Sevišķi piesardzīgi pret mākslīgajiem saldinātājiem jāizturas tiem, kuriem ir nosliece uz depresīvu garastāvokli.
- Taukvielās vārīti un cepti ēdieni. Tie ir garšīgi brīdī, kad tiek ēsti, un tāpēc rada mānīgu priekšstatu par garastāvokļa uzlabošanos. Pat tādas salīdzinoši veselīgas lietas kā vistas fileja, zivs vai kalmāri, gatavoti šādā veidā, rezultātā ir neveselīgi; ēdieni, kas satur daudz šādu tauku, neveicina smadzeņu darbību, var nomākt garastāvokli un turklāt ir grūti sagremojami, tāpēc asinis vairāk pieplūst gremošanas traktam, mazāk – smadzenēm, un cilvēks jūtas miegains un noguris.
- Alkohols. Alkohols ir pazīstams kā centrālās nervu sistēmas depresants. Tie, kuri omas uzlabošanai ķeras pie pudeles, gan iebildīs, tomēr tas ir tiesa. Centrālā nervu sistēma organismā ir atbildīga par sajūtām, motorās funkcijas kontroli, domāšanu, saprašanu, spriešanu un arī emociju kontroli. Alkohols visus šos procesus palēnina. Sevišķi jāuzmanās cilvēkiem, kuriem raksturīgi garastāvokļa traucējumi.
- Produkti ar augstu sāls saturu. Nātrijs ir viens no makroelementiem, bez kura organisma pastāvēšana būtu apdraudēta, taču pārmērīga nātrija uzņemšana nodara ļaunumu, cita starpā – traucē nervu sistēmas darbu un var tuvināt depresiju. Nemaz nerunājot par to, ka ļoti sāļi ēdieni veicina šķidruma aizturi organismā, tūsku, paaugstinātu asinsspiedienu, un tas jau pats par sevi ir iemesls sliktam noskaņojumam, tāpat tiek apgrūtināta imūnsistēmas funkcionēšana, cilvēks jūtas saguris.