PAMĒĢINI: In­te­re­san­ti ēdieni no zemenēm

© Publicitātes foto

Nu tad ņe­mam gro­zi­ņu un ejam ze­me­nēs – uz dār­zu, uz tir­gu vai kur nu kat­ram ir tā­da iz­de­vī­ba. Tau­tā jo­pro­jām cir­ku­lē uz­skats, ka va­sa­ras se­zo­nā jā­ap­ēd vis­maz des­mit ki­lo­gra­mu ze­me­ņu. Nav ga­dī­jies at­rast pār­lie­ci­no­šu pa­ma­to­ju­mu, kā­pēc tie­ši tik, bet, ja nav aler­ģi­jas, ve­se­lī­bas pro­blē­mu vai ci­tu ap­stāk­ļu, kas lieg­tu to da­rīt, – kā­pēc gan ne?

Ko gan mēs vēl ne­zi­nām par ze­me­nēm? Bez vit­amī­niem un mi­ne­rāl­vie­lām ze­me­nēs ir arī an­ti­ok­si­dan­ti - vie­las, kas šo­dien īpa­ši pie­sais­ta pēt­nie­ku uz­ma­nī­bu. Ze­me­nes ir viens no vēr­tī­gā­ka­jiem an­ti­ok­si­dan­tu avo­tiem, ASV pēt­nie­ki tās ie­rin­do ce­tur­ta­jā vie­tā aiz mel­le­nēm, dzēr­ve­nēm un ave­nēm. Cen­šo­ties no­skaid­rot op­ti­mā­los ze­me­ņu uz­gla­bā­ša­nas ap­stāk­ļus, at­klā­jies, ka di­vas die­nas ir mak­si­mā­lais uz­gla­bā­ša­nas laiks. Pēc šā ter­mi­ņa ze­me­nes gan jo­pro­jām ir ēda­mas, ta­ču zu­du­mā gā­ju­šas sva­rī­gas uz­tur­vie­las - C vit­amīns un po­li­fe­no­li. Vis­la­bā­kais gai­sa mit­rums ze­me­ņu uz­gla­bā­ša­nai ir 90-95%, bet le­dus­skap­jos tas ir ze­māks. Vis­la­bāk ogas uz­gla­bāt di­vu grā­du tem­pe­ra­tū­rā, bet mā­jas le­dus­ska­pī tā pa­ras­ti ir aug­stā­ka. Gan ne­ga­ta­vās, gan pār­ga­ta­vās ze­me­nēs po­li­fe­no­lu sa­turs ir ze­māks ne­kā ta­jās, kas no­vāk­tas pa­rei­zā ga­ta­vī­bas pa­kā­pē. Jau­nu ap­stip­ri­nā­ju­mu gu­vu­si arī ze­me­ņu spē­ja sta­bi­li­zēt cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs: cu­kurs, kas uz­ņemts ar ze­me­nēm, ne­ra­da tā­du kra­su cu­ku­ra lī­me­ņa lē­cie­nu asi­nīs kā tāds pats dau­dzums smal­kā cu­ku­ra. Jo­pro­jām tiek pē­tī­ta arī ze­me­ņu pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba, un ce­rams, ka drīz zi­nāt­nie­ki pa­vēs­tīs mums jau­nus fak­tus par šīm gar­da­jām un smar­žī­ga­jām ogām, kas no stin­gri bo­tā­nis­kas kla­si­fi­kā­ci­jas vie­dok­ļa ne­maz nav ogas. In­te­re­san­ti, ka par la­bā­ka­jām eks­per­ti uz­ska­ta vi­dē­ji lie­las ze­me­nes, kas bie­ži vien esot smar­žī­gā­kas ne­kā ļo­ti lie­lās. Ja grib uz­ņemt pa­šas vēr­tī­gā­kās uz­tur­vie­las, ze­me­nes jā­la­sa īpa­ši uz­ma­nī­gi, jo me­hā­nis­ki bo­jā­ju­mi, tā­pat arī tu­rē­ša­na sau­les gais­mā, kar­sē­ša­na, skā­ba vi­de un ci­ti fak­to­ri jū­ta­mi ma­zi­na šo vie­lu sa­tu­ru.

Tā­tad vis­ve­se­lī­gā­kās ze­me­nes nāk tie­ši no do­bes, un, kad svai­go ogu uz­ņem­ša­nas plāns ir iz­pil­dīts, va­ram pa­lu­ti­nāt se­vi arī ar in­te­re­san­tiem ze­me­ņu ēdie­niem.

Re­cep­tes

  • Ze­me­ņu pav­lo­va. Šis iz­smal­ci­nā­tais sal­dais ēdiens esot ra­dīts 1926. ga­dā Jaun­zē­lan­dē par go­du sla­ve­nās krie­vu ba­le­rī­nas An­nas Pav­lo­vas vies­iz­rā­dēm pa­sau­les tur­ne­jas ie­tva­ros, un kopš tā lai­ka ra­dies daudz da­žā­du va­ri­ā­ci­ju par šo tē­mu. Šī ir ti­kai vie­na no tām. Sa­stāv­da­ļas. Čet­ri olu bal­tu­mi, vie­na glā­ze pū­der­cu­ku­ra, trīs tēj­ka­ro­tes ku­ku­rū­zas cie­tes, vie­na tēj­ka­ro­te balt­vī­na eti­ķa, 500 ml sal­dā krē­ju­ma (35%), 300 g ze­me­ņu, 1-2 ba­nā­ni. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Olu bal­tu­mus pu­to, pa­kā­pe­nis­ki pie­vie­no­jot pū­der­cu­ku­ru. Kad sa­pu­to­tas stin­gras pu­tas, ta­jās ie­si­jā cie­ti un pie­vie­no eti­ķi, vien­da­bī­gi ie­ci­lā. Plā­ti iz­klāj ar ce­pa­mo pa­pī­ru, uz tās liek sa­ga­ta­vo­to ma­su, lai vei­do­tos ap­lis ap­tu­ve­ni 20 cm dia­met­rā; ma­las, sa­švī­kā­jot ar dak­ši­ņu, iz­vei­do ca­kai­nas (lai tās at­gā­di­na ba­le­ta svār­ci­ņus). Cep ce­peš­krās­nī 150 grā­du tem­pe­ra­tū­rā 40 mi­nū­šu, ce­peš­krās­ni iz­slēdz, at­ver dur­ti­ņas un at­stāj plā­ti at­dzist. Sa­pu­to krē­ju­mu, pār­liek iz­cep­ta­jam be­zē slā­nim, vir­sū liek ze­me­ņu pu­sī­tes un ba­nā­nu šķē­lī­tes.
  • Ze­me­ņu ri­so­to. Sa­stāv­da­ļas. 300 g rī­su, viens ābols, 50 g cu­ku­ra, 200 g ze­me­ņu, pus­glā­ze sau­sā balt­vī­na, trīs pi­par­mēt­ru ga­lot­nī­tes, 50 g svies­ta, 50 g rī­vē­tas šo­ko­lā­des, sau­ja ka­pā­tu riek­stu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ābo­lu sa­griež ga­ba­li­ņos, pār­lej ar glā­zi ūdens, pie­vie­no cu­ku­ru, uz­vā­ra, no­ņem no uguns, uz­liek kat­li­ņam vā­ku un at­stāj uz 10 mi­nū­tēm. Pēc tam pie­vie­no svies­tu, sa­griez­tas pi­par­mēt­ras, kar­sē di­vas mi­nū­tes, pie­vie­no rī­sus, iz­mai­sa, pie­lej vī­nu un sau­tē uz lē­nas uguns; kad rī­si ga­ta­vi, pie­vie­no ze­me­nes, iz­mai­sa, no­ņem no uguns, at­stāj uz brī­di ie­vilk­ties, liek šķīv­jos, pār­kai­sa ar šo­ko­lā­di un riek­stiem.
  • Sa­lā­ti ar ze­me­nēm. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na gal­vi­ņa ro­mie­šu sa­lā­tu, viens gur­ķis, viens ne­liels sī­pols, 10 vi­dē­ji lie­las ze­me­nes; mēr­cei: čet­ras ēdam­ka­ro­tes šķid­ra me­dus, čet­ras ēdam­ka­ro­tes olī­vu eļ­ļas, trīs ēdam­ka­ro­tes bal­za­me­ti­ķa, vie­na tēj­ka­ro­te ma­go­ņu sēk­li­ņu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Sa­lā­tus, no­mi­zo­tu gur­ķi, sī­po­lu un ze­me­nes sa­griež glī­tos ma­zos ga­ba­li­ņos. Sa­jauc vi­sas mēr­cei pa­re­dzē­tās sa­stāv­da­ļas, pār­lej sa­lā­tiem.