VIRTUVĒ: Kas gailenēs ir vērtīgs un kā tās gardi pagatavot
Sēņošanas sezonu visbiežāk atklājam tieši ar gailenēm. Tās ir viegli pamanāmas, viegli tīrāmas un viegli gatavojamas. Mazsvarīgi nav arī tas, ka gailenes ir grūti sajaukt ar citām sēnēm, tāpēc tās droši var vākt pat nepieredzējuši sēņotāji un bērni, bez savas gaileņu saujas nepaliks arī cilvēki ar slikti trenētu «sēņu redzi». Ievērojot tradīciju, pirmās gailenītes latvietis parasti liek sēņu mērcē ar speķi un sīpoliem. Bet jācer, ka sekos arī otrās, trešās un turpmākās gailenes, varēs izmēģināt dažādas jaunas receptes un vēl sagatavot krājumus ziemai.
Ja mežā pirms mums jau pabijuši daudzi sēņotāji un guvums nav lielāks par saujiņu gaileņu, arī to var lietderīgi izmantot - pievienot zupai, gulašam, jebkuram sautējumam, omletei, un sēņu garša būs jūtama. Novērots, ka gailenes ir ar mieru ēst pat tie cilvēki, kuriem kopumā sēnes negaršo.
Kas gailenēs vērtīgs
Tiem, kuri cenšas ierobežot kaloriju uzņemšanu, gailenes ir pievilcīgas - 100 gramos šo sēņu ir tikai 38 kcal. Tajās ir 6,9 g ogļhidrātu, no kuriem 3,8 g - šķiedrvielas. Olbaltumvielu saturs gailenēs ir 1,5%. Apēdot 100 gramu gaileņu, organismam tiek aptuveni 18% no B2 vitamīna ieteicamās diennakts devas, 27% no B3, 3% no B6, 22% no pantotēnskābes un 35% no D vitamīna ieteicamās dienas devas. Gailenes ir arī dzelzs, mangāna, fosfora, magnija un citu minerālvielu avots.
depositphotos.com
Saldēšana un kaltēšana
Rakņājoties internetā, jo sevišķi svešzemju resursos, var atrast visdīvainākās receptes, kas iesaka gailenes marinēt, sālīt vai no tām darbietilpīgā procesā iegūt esenci. Praksē nācies pārliecināties, ka marinētas gailenes ir sīkstas un bezgaršīgas. Senos laikos saimnieces mēdza sacept gailenes taukos un nolikt aukstā pagrabā, bet šie krājumi pārāk ilgi uzglabāties nevarēja. Šodien pagrabu aizstāj saldētava. Lietpratēji uzsver: saldēšanai domātās gailenes nevajag sacept ar sīpoliem, jo tie veicina bojāšanos. Daži cepšanai izmanto sviestu, citi cūku taukus vai augu eļļu, bet ļoti labi uzglabājas arī uz pannas bez jebkādām taukvielām sasautētas un pēc tam sasaldētas gailenes. Sēnēm ir jābūt kvalitatīvām, tīrām un pēc iespējas sausām. Vislabāk, ja pietiek vienkārši ar mehānisku notīrīšanu, bet, ja tās tomēr jāmazgā, tad zem tekoša ūdens un pēc iespējas ātri. Mērcēšana pasliktina garšu un kvalitāti. Ja ir laiks, var skaistākās gaileņu cepurītes pēc termiskās apstrādes atdzesēt, sakārtot uz paplātes un sasaldēt atsevišķi, pēc tam sabērt kārbiņā vai maisiņā glabāšanai saldētavā. Ne tik skaistas sēnes sagriež vai sakapā un pēc apstrādes un atdzesēšanas saldē vēlamā tilpuma trauciņos, maisiņos vai ledus kubiņu veidnītēs - kubiņi ir ērti dozējami. Pirms lietošanas saldētās sēnes neatlaidina, bet pievieno karstam ēdienam.
Gailenes var arī kaltēt, savērtas uz diega, vai ar augļu un dārzeņu žāvētavas palīdzību, izmantojot zemākās temperatūras režīmu. Sakaltētās sēnes glabā cieši noslēgtā traukā, bet pirms lietošanas tās izmērcē. Var arī samalt pulverī, kas ērti pievienojams mērcēm, zupām u. c. ēdieniem.
***
Ieteikumi drošai sēņu baudīšanai
Mežā lasiet tikai tās sēnes, kuras pazīstat. Arī pērkot sēnes tirgū vai veikalā, izvēlieties tikai tās, kuras jums labi zināmas. Ja piedāvātās sēnes labi nepazīstat, nepaļaujieties tikai uz pārdevēja ieteikumiem vien.
Uzturā nekad nelietojiet vecas, pāraugušas un bojātas sēnes. Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām, bet arī ar ēdamām sēnēm, kas ir sabojājušās vai nepareizi sagatavotas (nenovārītas vai novārītas par maz). Svarīgi ievērot sēņu apstrādes ilgumu un veidu.
Sēnes jālasa grozos, lai tās nesakarstu, nesaspiestos, tām varētu piekļūt gaiss. Sēnes, kuras tiek lasītas un uzglabātas plastmasas traukos un polietilēna maisiņos, ātri bojājas.
Nelasiet sēnes autoceļu, dzelzceļu, izgāztuvju un rūpnīcu tuvumā, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums.
Pārnesot sēnes mājās, nekavējoties tās apstrādājiet. Kavēšanās un sēņu ilgāka uzglabāšana, tās neapstrādājot, var izraisīt saindēšanos pat ar ēdamām sēnēm.
Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo alkohols pastiprina toksisko vielu iedarbību. Alkohols vēl papildus rada smaguma sajūtu un var apgrūtināt palīdzības sniegšanu, ja tāda nepieciešama.
Sēnes nedrīkst pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk sagremojama barība. Nav ieteicams tās ēst pirms gulētiešanas.
(Avots: Veselības ministrija)
***
Receptes
Gaileņu zupa
Sastāvdaļas:
• 250 g sīku gailenīšu
• 50 g sviesta
• 1 sīpols
• 1 tējkarote miltu
• 100 g krēmsiera
• 100 g dūmotas cūkas krūtiņas
• rupjmaizes grauzdiņi
• zaļumi
Pagatavošana:
Sēnes 40 minūšu sautē kopā ar sviestu un kapātu sīpolu. Uzlej vienu litru ūdens, pievieno sāli, vāra pusstundu. Pievieno krēmsieru un samaisa. Miltus rūpīgi sajauc ar nelielu ūdens daudzumu, maisot pievieno zupai, ļauj uzvārīties. Cūkas krūtiņu sagriež strēmelītēs, sacep uz pannas kraukšķīgu, liek zupas šķīvjos, uzkaisa zaļumus, klāt pasniedz grauzdiņus.
Ar gailenēm sautēti vistu šķiņķīši
Sastāvdaļas:
• 1 kg atkaulotu vistu šķiņķīšu (bez ādas)
• sāls, pipari
• olīveļļa
• 2 sīpoli
• 3 ķiploku daiviņas
• 400-500 g gaileņu
• 2 glāzes vistu buljona
• pusglāze sausā baltvīna
• 1 lauru lapa
• 1 tējkarote svaiga timiāna
• 2 ēdamkarotes miltu
• pusglāze krējuma
Pagatavošana:
Vistu šķiņķīšus sagriež kumosa lieluma gabaliņos, ierīvē ar sāli un pipariem, liek pannā sakarsētā eļļā un apcep no abām pusēm. Pievieno sīki sagrieztus sīpolus un turpina cept, līdz tie kļūst puscaurspīdīgi, pievieno spiedē saspiestas ķiploku daiviņas un veselas vai lielos gabalos sagrieztas gailenes, maisot cep piecas minūtes. Pielej buljonu un baltvīnu, pieliek lauru lapu un timiānu, pannai uzliek vāciņu un turpina sautēt uz mazas uguns aptuveni pusstundu, reizēm apmaisot. Izņem lauru lapu. Krējumu rūpīgi sajauc ar miltiem, pievieno pannas saturam un maisot karsē, līdz mērce biezē.
Var pasniegt ar jaunajiem kartupeļiem, rīsiem vai nūdelēm.