IZLASI, kā­di ir ar re­dzi sais­tī­tie ris­ka fak­to­ri bērniem; kā no tiem iz­vai­rī­ties?

Ar re­dzes pa­lī­dzī­bu cil­vēks sa­ņem vis­vai­rāk in­for­mā­ci­jas par ap­kār­tē­jo vi­di, ta­ču ta­jā pa­šā lai­kā re­dze ir arī pats traus­lā­kais ār­ējās pa­sau­les ana­li­za­tors. Acīm ir bū­tis­ka ie­tek­me prak­tis­ki uz vi­sām dzī­vī­bai sva­rī­gām struk­tū­rām gal­vas sma­dze­nēs, tur­klāt re­dzes at­tīs­tī­bā īpa­ši sva­rī­gi ir pirm­ie dzī­ves ga­di, kad acis un bēr­na or­ga­nisms ko­pu­mā ir vi­sai ju­tīgs gan pret iek­šē­jo, gan pret ār­ējo fak­to­ru ie­tek­mi.

Par to, kā­di bēr­niem ir gal­ve­nie ar re­dzi sais­tī­tie ris­ka fak­to­ri un kā no tiem lai­kus iz­vai­rī­ties, stās­ta Dr. So­lo­ma­ti­na acu re­ha­bi­li­tā­ci­jas un re­dzes ko­rek­ci­jas cen­tra bēr­nu acu ār­ste Aī­da Ma­ci­jev­ska. «Ja bēr­nam ag­rī­nā ve­cu­mā ir bi­ju­ši acu at­tīs­tī­bas trau­cē­ju­mi, tad vi­ņam draud slik­ta re­dze uz vi­su mū­žu, un, ja lai­kus ne­tiek dia­gnos­ti­cē­ta drau­do­šā pa­to­lo­ģi­ja, bie­ži tie ir ne­at­grie­ze­nis­ki pro­ce­si,» no­rā­da ār­ste.

Līdz trīs ga­diem

Acs at­tīs­tī­bas gal­ve­nais posms ir no dzim­ša­nas līdz trīs ga­du ve­cu­mam. Ār­ste skaid­ro, ka ša­jā lai­kā gal­vas sma­dze­ņu ga­ro­zā ak­tī­vi at­tīs­tās re­dzes cen­tri, kas sa­ņem in­for­mā­ci­ju par ap­kār­tē­jo vi­di. Vien­lai­kus tre­nē­jas arī acu kus­tī­bas, vi­zu­āla­jā kon­tro­lē at­tīs­tās ķer­me­ņa kus­tī­bas, kā arī pie­pil­dās vi­zu­ālo tē­lu bib­li­otē­ka. Ja ša­jā dzī­ves pos­mā ro­das pro­blē­mas ar gais­mas no­kļū­ša­nu acs tīk­le­nē (pie­mē­ram, tuv­re­dzī­ba, tāl­re­dzī­ba, as­tig­ma­tisms, šķie­lē­ša­na, ka­ta­rak­ta u.c.) vai vi­zu­ālo tē­lu uz­tver­ša­nu (re­dzes ner­vu bo­jā­jums, gal­vas sma­dze­ņu re­dzes cen­tru bo­jā­jums u.c.), tad acu at­tīs­tī­ba var ap­stā­ties sā­ku­ma sta­di­jā.

Slin­kā acs

«Vis­bie­žāk sa­sto­pa­mā bēr­na acs pa­to­lo­ģi­ja ir am­bli­opi­ja, kas pla­šāk zi­nā­ma kā slin­kā acs. Par slin­ko aci to sauc tā­pēc, ka vie­na no acīm nav ie­mā­cī­ju­sies ska­tī­ties. Am­bli­opi­ja ro­das tā­dā ga­dī­ju­mā, ja in­for­mā­ci­ja, ko bērns redz ar vie­nu aci un kas no­kļūst sma­dze­nēs, ie­vē­ro­ja­mi at­šķi­ras no tās in­for­mā­ci­jas, ko viņš redz ar ot­ru aci. Ja lai­kus ne­tiek no­vēr­sta šī pa­ta­lo­ģi­ja, sma­dze­nes sāk ig­no­rēt sig­nā­lus no vie­nas acs, līdz ar to nor­māls re­dzes asums ša­jā acī ne­būs ie­spē­jams un ne­lī­dzēs pat bril­les,» skaid­ro A. Ma­ci­jev­ska.

Vis­bie­žā­kais cē­lo­nis am­bli­opi­jai ir op­tis­kā stip­ru­mu at­šķi­rī­ba starp abām acīm, ta­ču tā var ras­ties arī no šķie­lē­ša­nas vai arī no aug­šē­jā plak­sti­ņa no­slī­dē­ju­ma, kas aiz­klāj re­dzes lau­ku, ie­dzim­tas ka­ta­rak­tas un ci­tiem ie­mes­liem. Am­bli­opi­ja ir bīs­ta­ma tā­pēc, ka pa­ras­ti bērns ne­sū­dzas par to, kā arī, ska­to­ties no ma­las, ne­kā­das pa­to­lo­ģi­jas pa­zī­mes bēr­nam nav re­dza­mas. Am­bli­opi­jas ga­dī­ju­mā pēc ie­spē­jas ātr­āk tiek ie­teikts veikt re­dzes ko­rek­ci­ju ar briļ­ļu pa­lī­dzī­bu. Ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā bril­les var iz­rak­stīt jau 6 mē­ne­šus ve­cam bēr­nam. Rei­zēm īpa­ši sma­gos ga­dī­ju­mos re­dzes ko­rek­ci­jai tiek iz­man­to­tas kon­takt­lē­cas.

Šķie­lē­ša­na

«Arī šķie­lē­ša­na ir bie­ži sa­sto­pa­ma pa­to­lo­ģi­ja, kas ir acs muskuļu dar­bī­bas trau­cē­jums, ko iz­rai­sa vie­nas acs no­vir­zī­ša­nās no pa­ra­lē­lās acu po­zī­ci­jas. Šķie­lē­ša­na ro­das re­dzes trau­cē­ju­mu dēļ vie­nā vai abās acīs, ap­ska­tā­ma­jam ob­jek­tam fo­ku­sē­jo­ties ne­vis cen­trā­la­jā tīk­le­nes da­ļā, bet gan bla­kus tai, kur re­dzes ju­tī­ba ir ie­vē­ro­ja­mi ma­zā­ka,» stās­ta ār­ste. «Ša­jā ga­dī­ju­mā ār­stē­ša­nās ir jā­sāk pēc ie­spē­jas drī­zāk. Vis­la­bā­kais efekts tiek sa­sniegts, ja ār­stē­ša­na ir uz­sāk­ta līdz četr­u ga­du ve­cu­mam. Ār­stē­ša­nās pro­ce­sā ve­se­lā acs tiek pie­seg­ta, tā­dā vei­dā tre­nē­jot pro­ble­mā­tis­ko aci. Ja acs no­vir­zes leņ­ķis ir diez­gan liels, tad bez ope­ra­tī­vās ko­rek­ci­jas diem­žēl iz­ār­stē­ties ne­va­rēs.»

Bērns pa­ras­ti ne­sū­dzas

Ma­ci­jev­ska ro­si­na ve­cā­kus lai­kus vest bēr­nus pie acu ār­sta, lai ap­stā­di­nā­tu pa­to­lo­ģi­jas pro­ce­su, ja tāds tiek at­klāts. «Bērns par šā­dām pro­blē­mām pats žē­lo­jas ļo­ti re­ti, tā­pēc bēr­niem ir ne­pie­cie­ša­mas pro­fi­lak­tis­kās vi­zī­tes pie ār­sta vie­na ga­da ve­cu­mā, kā arī trīs ga­du ve­cu­mā. Ir sva­rī­gi zi­nāt: pat ja ārsts ir kon­sta­tē­jis pa­to­lo­ģi­ju, tas vēl nav ie­mesls pa­ni­kai. Lai­kus dia­gnos­ti­cē­tus re­dzes or­gā­nu fun­kci­ju trau­cē­ju­mus lie­lā­ko­ties ir ie­spē­jams no­vērst. Šo­dien ļo­ti veik­smī­gi tiek lie­to­ta op­tis­kā ko­rek­ci­ja, me­di­ka­men­to­zā ār­stē­ša­na, fizio­te­ra­pi­ja, iz­man­to­jot arī spe­ci­ālas da­to­ri­zē­tas ie­rī­ces, kā arī ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā - ķi­rur­ģis­kā ār­stē­ša­na,» stās­ta ār­ste.