Oktobra sākumā vienā no optikas veikaliem notikusi Veselības inspekcijas pārbaude, kurā celti augšā papīri, apskatītas telpas un nonākts līdz tam, ka konkrētais veikals saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nemaz nedrīkst veikt redzes pārbaudes klientiem, kuri vēlas noskaidrot, cik stipras brilles viņiem nepieciešamas. Veselības ministrs Hosams Abu Meri sola “nra.lv” tikt skaidrībā ar notiekošajām nejēdzībām un tās novērst.
Šī ziņa ir izplatījusies pa visiem nozares uzņēmumiem, un pilnīgi visi īpašnieki un amatpersonas pašlaik ir diezgan lielā satraukumā par savu turpmāko pastāvēšanu. Šis nav gadījums, kad kādi konkurenti censtos traucēt sāncenšiem un būtu uzsūtījuši pārbaudītājus - visi ir diezgan šokēti, jo tāda pati problēma skar ikvienu un tādas pašas pārbaudes teorētiski var atnākt arī uz viņu veikaliem.
Laika gaitā cilvēka redze bojājas, un daudziem jau tā ir jākoriģē no bērnības laikiem. Pat ja cilvēkam dzīvojot ir snaipera redze un viņš var saskatīt mazu putniņu vairāku kilometru tālumā, 40, 50, 60 gadu vecumā sāk kļūt grūti lasīt grāmatu vājā apgaismojumā un ar maziem burtiem, un var būt, ka arī acis tālumā vairs nerāda labi. Vajag brilles lasīšanai, vajag brilles auto braukšanai, vajag brilles darbam, vajag brilles hobijiem, vajag brilles normālai dzīvei. Iet pie ģimenes ārsta un pēc tam pie acu ārsta ir laikietilpīgi - tikt pie valsts apmaksātas vizītes pie oftalmologa var labi ja pēc vairākiem mēnešiem vai pusgada, vai pat ilgāk. Pat arī par naudu pie privāti praktizējoša acu daktera tas nebūs uzreiz.
Taču problēma nav nekāda neparastā - tuvojoties senioru vecumam, banālas redzes problēmas rodas gandrīz vai 90% cilvēku. Tāpēc ir sen iedibināta prakse, ka optikas veikalos ir iespēja pārbaudīt, cik dioptriju acenes ir nepieciešamas, un turpat arī iegādāties tās.
Redzi pārbauda sertificēti optometristi. Ne visos veikalos iespējams pārbaudīties uzreiz - var būt arī tā, ka jāpierakstās rindā un jāpienāk citā dienā, bet lielākoties ir iespējams pārbaudīt redzi tajā pašā dienā.
Latvijā ar optikas preču tirdzniecību un arī ar redzes pārbaudēm nodarbojas daudzas firmas - te var minēt “Vision Express”, “Fielmann”, “Optio”, “Vizionette, “Optika Metropole” un citas. Pavisam Latvijā ir aptuveni 230 optikas veikalu (trešdaļa ir tirdzniecības centros, divas trešdaļas ielu veikali), taču tikai 29 no tiem reģistrēti kā ārstniecības iestādes. Uz mirkli iedomāsimies, kas būs, ja 201 optikas veikalā tiks aizliegts veikt redzes pārbaudes! Tad ļaudis gāzīs apkārt veselības centrus un slimnīcas un pie redzes pārbaudes tiks pēc pusotra gada. Vai arī vispār nepārbaudīsies un redzi nekoriģēs. Vai arī nopirks neatbilstīgu dioptriju brilles un smagi sagandēs savu redzi, un apdraudēs apkārtējos - piemēram, vadot auto un labi neredzot.
Optikas veikalu optometristi ir gandrīz vienīgie eksperti valstī, kas var piemeklēt pareizas briļļu lēcas vai kontaktlēcas saviem klientiem, ņemot vērā turpat veikalā pēc augstākajiem pasaules standartiem ar atbilstošu aparatūru veiktos redzes pārbaudes rezultātus. Lai optikas veikali vienmēr varētu atbildēt par briļļu kvalitāti (ka tās veic labāko iespējamo redzes korekciju), tiem ir jāspēj pārbaudīt redze - aizliedzot optikas veikaliem pārbaudīt redzi, optikas veikali var garantēt vienīgi atbilstību briļļu receptei, kas, ja tā ir ārpus optikas veikala izrakstīta, gandrīz vienmēr ir ar neprecizitātēm un nederīga briļļu izgatavošanai.
Šo situāciju nav inspirējuši arī kādi veselības centri, jo tiem klientu pietiek un tiem nav vajadzības atņemt kaut ko optikas veikaliem.
Problēma ir radusies citur. Pirms daudziem gadiem valdība un likumdevēji ir šķirstījuši normatīvos aktus, ir kārtojuši, grozījuši, taču darbs joprojām nav padarīts līdz galam. Laikam nav bijis labu briļļu, lai saskatītu, ka ir brāķis. Trūkst juridiski skaidru normu, kas ļautu optikas veikaliem strādāt reālā dzīvē izpildāmā regulējumā. Ir jāsaprot, ka optometrista kabinets var būt ne tikai ārstniecības iestādē, bet arī optikas veikalā, kā tas ir visur pasaulē un arī mūsu kaimiņos. Latvijas likumdošanā ir pieļauta vai nu tirdzniecības, vai ārstniecības iestāde, bet nevar būt abi kopā. Ārstniecības iestādēm ir īpašas prasības, kas nosedz plašu ārstniecības pakalpojumu kopumu, gan veselības centros, gan slimnīcās. Bet optikas veikalos, kas tāpat kā citur pasaulē atrodas gan pilsētu centrālajās vietās, gan lielajos tirdzniecības centros, nav iespējams visas birokrātiskās prasības nodrošināt un arī nav tādas loģiskas vajadzības, jo ārstniecību tās dziļākajā izpratnē veic acu ārsts, nevis optometrists, kas savukārt ir funkcionālais speciālists (pamatā veic ļoti specifisku darbību - pārbauda un tālāk koriģē redzi, izrakstot brilles vai kontaktlēcas), un, ja ir padziļinātas ārstniecības vajadzība (piemēram, glaukomas pazīmes), tad optometrists, kas pēc būtības veic plašās sabiedrības redzes skrīningu, novirza pacientu jau pie acu ārsta - oftalmologa. Šādi sistēma strādā visā pasaulē. Optikas veikali un redzes pārbaudes kabineti tajos ir pasaules un Eiropas labajai praksei atbilstoši, tie ievēro visus augstākos optometrijas standartus, tajā skaitā higiēnas prasības, tie ir tīri, gaiši un labi ventilēti, un ar labāko aprīkojumu redzes pārbaudēm, un tajos strādā sertificēti vismaz divas augstākās izglītības ieguvuši speciālisti - optometristi. Visā Eiropā - Lietuvā, Vācijā un citur - acu pārbaudes notiek arī optikas veikalos, kas atrodas gan tirdzniecības centros, gan ielas veikalos.
Situācija ir muļķīga un absurda, un tās ķīlnieki ir gan ierēdņi, gan uzņēmēji. Veselības inspekcijas pienākums ir uzraudzīt optikas veikalus un it kā būtu jāpilda likuma burts - proti, jāaizliedz veikalos veikt redzes pārbaudes, ja tie neatbilst ārstniecības iestādes parametriem. Optikas veikalu īpašnieki un amatpersonas pašlaik ir spiesti justies kā noziedznieki. “Optika Metropole” / “Optic Guru” īpašnieks Jānis Kossovičs intervijā “nra.lv” saka: “Iznāk, ka saskaņā ar spēkā esošiem likumiem mēs strādājam nelegāli un Latvijas optikas veikali būtu jāslēdz.”
“European Life Science & Knowledge Institute” eksperts Andrejs Rudanovs, reaģējot uz Latvijas optometristu un optiķu signāliem un sūdzībām, izteica brīdinājumu, ka situācija ir kritiska. “Mēs saņemam ļoti daudz sūdzību no Latvijas optikām,” skaidro eksperts. "Problēma ir steidzami jāatrisina. Vēl 2020. gadā Latvijā pēc grozījumu stāšanās spēkā Ārstniecības likumā optometristi tika atzīti par ārstniecības personām. Tas ir pareizs lēmums, jo ir bijuši daudzi gadījumi, kad nesertificēti viltvārži sniedza ārkārtīgi neprofesionālus pakalpojumus. Bija nepieciešama sertifikācija. Bet, pateikuši “A”, amatpersonas aizmirsa pateikt “B”. Saskaņā ar birokrātiskajiem noteikumiem, kas ir nepārprotami novecojuši, ārstniecības personām jāstrādā tikai speciāli aprīkotās ārstniecības iestādēs, kurās tirdzniecība ir aizliegta. Tādējādi optometristi nokļuva apburtā lokā - vai nu sniedz iedzīvotājiem primāro oftalmoloģisko medicīnisko aprūpi, vai arī nodarbojas tikai ar tirdzniecību.”
“OC Vision” valdes loceklis Toms Dzenis “nra.lv” sacīja: “Likumdošanas bāze primārās redzes aprūpes jomā joprojām nav līdz galam sakārtota, kur Baltijas, Eiropas, pasaules pieredzē šo funkciju nodrošina optikas veikali. Visur optikas preču, piemēram, briļļu, tirdzniecība notiek integrēti kopā ar redzes pārbaudes pakalpojumu. Tas, ka pirmā līmeņa redzes pārbaudes veic optikas veikalos, ir ikdienas prakse arī Lietuvā un Igaunijā, un es neredzu iemeslu, lai vispārpieņemta optiku darbības likumdošanas labā prakse nevarētu notikt arī Latvijā, it sevišķi, ja tas tā ir bijis kopš nozares pirmsākumiem. Latvijā regulāri likumi tiek mainīti, taču joprojām likumos nav ierakstīti optikas veikalu nosacījumi, kas sniegtu skaidru un izpildāmu regulējumu optikas veikaliem. Likumi nevar iet pretrunā vairāk nekā 30 gadus ilgai nozares labajai praksei, kas neatšķiras no labākajiem Eiropas standartiem, nodrošinot primāro redzes aprūpi. Likumi nevar būt redzes aprūpi ierobežojoši un radīt tik svarīgo redzes korekcijas preču un pakalpojumu nepieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Labai optikas veikalu darbības praksei, sadarbojoties visai nozarei, asociācijas ietvaros ir izveidoti atbilstoši optikas veikalu darbības un kvalitātes standarti, kas ir iesniegti Veselības ministrijā izskatīšanai, bet process iet ļoti lēni. Nozarei jāsēžas kopā ar likumdevēju un šīs likumdošanas problēmas beidzot jāatrisina. Optikas veikaliem jāļauj normāli strādāt! ”
“Briļļu nams” (“Fielmann”) izpilddirektors Antons Stepanovs intervijā “nra.lv” pauda sašutumu: “No 10 veikaliem tirdzniecības centros deviņiem ir jāveras ciet - to šobrīd pieprasa valsts iestādes. Nesaprotam, kā līdz tam ir nonākts un ko mums kā uzņēmējiem darīt - situācija ir novesta līdz baltkvēlei. Optikas veikali līdz šim ir veikuši 15-20 tūkstošus pārbaužu mēnesī, un, ja tos aizvērs, es nespēju iedomāties, kā veselības centri un slimnīcas tiks ar to galā. Optikas veikali “Fielmann” strādā kopš 2006. gada, bet tagad ir nonākuši ķīlnieku lomā. Mūs burtiski piespiež vērt ciet uzņēmējdarbību. Tas ir nenormāli! “Fielmann” veikali ir visā Eiropā, bet Latvijā strādāt vairs nav iespējams.”
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) valdes priekšsēdētāja Kristīne Detkova sarunā ar “nra.lv” pauda, ka LOOA ir ilgi un uzstājīgi lūgusi un prasījusi Veselības ministrijai sakārtot šos jautājumus un nenoteikt optikas veikaliem absurdus ierobežojumus, taču tas bijis kā pret sienu. “Mēs esam rakstījuši pa punktiem, kurā likumā kādi grozījumi būtu vajadzīgi, taču mūsu ieteikumi nav ņemti vērā,” sacīja K. Detkova.
Šim stāstam ir iespējams jauki pozitīvs atrisinājums. Veselības inspekcija nav sākusi represijas, LOOA pat saņēmusi vēstuli no Veselības inspekcijas.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri sarunā ar “nra.lv” atzinās, ka ar šo problēmu iepazinies tikai pagājušajā nedēļā, un pauda apņēmību vistuvākajā iespējamajā laikā strādāt pie tās risinājuma. “Mēs sakārtosim to lietu. Vispirms jānoklausās Veselības inspekcijas, juristu, nozares asociācijas LOOA pārstāvju ieteikumi,” sacīja ministrs. Tikšanos ar nozares ekspertiem viņš plānojot jau šonedēļ, iespējams, tā notiks trešdien.
