«Zemenes ir augs, ko var stādīt visu sezonu, taču jāskatās, kad ir pieejami stādi. Nav ieteicams dēstīt ļoti agri pavasarī un pārāk vēlu rudenī,» saka Pūres dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale. Zemenes var droši stādīt augustā. Ja nākamajā gadā vēlas labu kopievākumu, bet vislabāk būtu bijis šo darbu paveikt jau jūlijā. Parasti šajā mēnesī jaunie stādiņi nav paguvuši apsakņoties. Lai saknītes iegūtu, zemenes jāaudzē speciāli segtajās platībās tieši šim nolūkam, jāpiķē podiņos, lai apsakņotos. Iestādot vēlāk – septembrī, nebūs tik bagāta raža, turklāt var gadīties, ka zemenes sliktāk pārziemos, ja nepagūs iesakņoties.
Daudzi dārzkopji pēc ogu nolasīšanas nogriež zemenēm visas lapas. Tā ir gan ērtāk izravēt, gan pie reizes var iznīdēt kaitēkļus. Tas jādara laikus, lai līdz rudenim dēsti pagūtu izdzīt jaunās lapiņas. Šādu metodi - visu lapu nopļaušanu - praktizē arī lielražošanā.
Dažādos novados
«Zemenēm vispiemērotākā ir smilšmāla vai mālsmilts augsne, lai nav viegla smilts un tīrs māls. Principā jebkurā Latvijas novadā var atrast šai kultūrai piemērotu zemi. Protams, daudz atkarīgs no kopšanas - no mēslošanas, laistīšanas, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Pirms stādīšanas jānovērtē, cik auglīga ir augsne, vai lauks nav pārāk noplicināts. Būtu labi iestrādāt kādu no organiskajiem mēslojumiem: zaļmēslojumu vai arī kūtsmēslus. Ja var dabūt kūtsmēslus, labāk der nostāvējušies, nevis svaigi. Tādus var iestrādāt augsnē, ja stādījumus ierīkos nākamajā gadā. Iestrādājot zaļmēslojumu, vajadzēs nogaidīt kādas trīs nedēļas, kamēr tas zemē pagūst sadalīties,» iesaka Valda Laugale.
Tie saimnieki, kuri nevar dabūt nedz kūtsmēslus, nedz arī zaļmēslojumu, var izmantot komplekso mēslojumu. To ieteicams izmantot nabadzīgām augsnēm, der tādi, kas paredzēti speciāli zemenēm vai dārzkopības kultūrām.
Pret kaitēkļiem un slimībām
Vēl lietderīgi jau tagad atcerēties, ka, lai izvairītos no pelēkās puves, zemeņu stādījumi jāmiglo ziedēšanas sākumā. Kad aizmetīsies pirmās ogas, būs daudz par vēlu.
Latvijā reģistrētie preparāti ir signums, svičs un sumileks. Mazdārziņu īpašnieki brīvi var iegādāties vienīgi sumileku. Sumileksu smidzina ziedēšanas sākumā, kad atvērušies 20 procenti ziedu, un procedūru atkārto pēc 7-14 dienām.
Zemeņu ziedus apdraud arī smecernieki. Tie nokož ziedus, aizkožot kātiņus, un tad ziedi nolūst. Latvijā reģistrēti insekticīdi decis, kestaks, fastaks, sumi-alfa, kas noder ne tikai pret smecerniekiem, bet arī gandrīz pret visiem kaitēkļiem, kas iekāro izsūkt vai apgrauzt zemeņu stādus un to ziedus.
Smecerniekiem ļoti nepatīk skuju smarža, tāpēc noderīgi būs skuju milti, ko izkaisa dobēs. Nedaudz palīdz skujkoku zāģskaidas. Zemeņu stādījumus postīt kāro arī zemeņu ērce un tīklērce. Pret tām ir grūti cīnīties. Mazdārziņu īpašniekiem vienīgie izmantojamie līdzekļi ir sēra preparāti, taču tie vairāk iedarbojas uz tīklērci. Pret ērcēm daļēji palīdz lapu appļaušana, kuras gan tūlīt jāaizvāc no lauka.
LAI BŪTU LABAS ZEMENES
* Zemenes var stādīt visu sezonu, bet piemērotākais laiks - jūlija beigas, augusts.
* Atkarībā no šķirnes mūsu apstākļos pirmās ogas ienākas jūnija beigās (pēdējos gados jau jūnija vidū), bet lielais ražas laiks iestājas jūlijā.
* Tūlīt pēc ražas novākšanas mazdārziņos iesaka nopļaut lapas, lai tiktu vaļā no tīklērces, slimībām.
* Pret pelēko puvi zemenes ziedēšanas sākumā jāapsmidzina. Mazdārziņu īpašnieki var šim nolūkam izmantot