Kārtība bērna istabā - kā bērnam to iemācīt?

Arī pieaugušajiem dalās domas par to, kas ir kārtība - dažiem kārtība nozīmē pedantiski sakārtotas ikdienā izmantojamās lietas un tīras virsmas telpā, dažiem vārds “kārtība" asociējas ar nelielu, taču omulīgu radošo haosu. Vai ir iespējams, ka bērns iemācās pats uzturēt kārtību savā istabā, un kā pareizi definēt vārdus “sakārtota istaba"?

Par to, kā bērnam mācīt atbildību pret lietām un kārtību savā istabā, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

"Atbildība nav instinkts. To bērns apgūst pakāpeniski. Tāpēc sakārtot savas mantas un istabu bērnam ir jāmāca," norāda psiholoģe Iveta Aunīte.

Kad bērns sasniedzis divu, divu ar pusi gadu vecumu, līdz pat četriem gadiem, novērojams tā saucamais "Es pats!" periods. Tad mazais ķipars jūtas gana liels un grib pats visu paveikt. Nereti mums, pieaugušajiem, pietrūkst pacietības un daudz ko paveicam mazā vietā, bet būtu labi izmantot šo laiku un tomēr ļaut arī viņam pašam savākt nekārtību aiz sevis, kaut arī tas notiek daudz lēnāk. Otrs periods bērnībā, kuru vēlams atbalstīt un produktīvi izmantot, attīstīt, ir ap pieciem gadiem, kad kā pozitīvs jaunveidojums bērna dzīvē parādās iniciatīva. Bērns rāda, ka vēlas palīdzēt mammai vai tētim. Ļaujiet to! Un sakiet, ka arī kārtības ieviešana istabā ir palīdzēšana. Šajā laikā īpaši vajadzētu izvairīties no bērna kaunināšanas vai rāšanas, lai šo entuziasmu neapslāpētu un neradītu izjūtu, ka bērns kaut ko nemāk, nevar vai nesanāk.