Rudens depresija nav slimība
Kad lapas gandrīz jau nobirušas, pulksteņa rādītāji pagriezti par stundu atpakaļ un vakaros agri kļūst tumšs, arvien biežāk sarunās tiek pieminēta rudens depresija. «Palīgā, man rudens depresuha, ko darīt?» kāds jautā internetā. Pārējie neskopojas ar padomiem: ej uz SPA, iededzini sveces, nodarbojies ar seksu trīsreiz dienā, nopērc kādu jaunu lupatu, drusciņ iedzer... Citi raksta: rudens depresija ir izlaistu dāmīšu un mārketinga speciālistu izgudrota, patiesībās tādas nemaz nav.
«Klīniskā terminoloģijā nav tāda termina «rudens depresija». Tā nav diagnoze, bet drīzāk tautas izdomāts fenomens, kurš ietver sevī noteiktu izpratni par to, kas attiecīgajā kultūrā ir rudens depresija, un arī katram atsevišķam cilvēkam šī izpratne var būt atšķirīga. Te nav korekti runāt par depresiju, jo tā ir slimība, kuru konstatē psihiatrs, neirologs vai ģimenes ārsts. Bet mēs varam runāt par zināmu diskomfortu, aizsākoties un turpinoties rudenim, par zināmu nomāktību, emocionālu izsīkumu, spēka trūkumu,» stāsta Aiga Abožina, psihoterapeite.
- Vai rudens atnākšana un ziemas tuvošanās cilvēkus parasti ietekmē nomācoši?
- Esmu ievērojusi, ka par nomāktību, tuvojoties ziemai, runā tajos reģionos, kur ziema reāli arī eksistē. Siltajās zemēs, kur nav tāda drūma, tumša rudens ar lapkriti, drēgnumu un lietu, nav arī rudens depresijas. Turklāt ir cilvēki, kuri īpaši nereaģē uz gadalaiku maiņu, un ir tādi, kuri uztver pasauli jūtīgāk, emocionālāk, un viņus vairāk ietekmē tas, kāds ir laiks, cik ir gaišs vai silts. Mums katram ir atšķirīgas prasības pēc siltuma - vienam pat ziemā gribas bieži vēdināt telpas, bet cits ir tik salīgs, ka jūtas pavisam labi tikai 30 grādu karstumā, un viņš noteikti vairāk skumst pēc siltā laika. Ikvienam ir sevi jāpavērtē: kā es jūtos katrā gadalaikā, kādas ir manas tipiskākās sajūtas un pārdzīvojumi, varbūt ir kādi īpaši grūti mēneši? Daudzi atzīst, ka grūts mēnesis Latvijā ir novembris: sniega vēl nav, ir tumšs un drūms, nav arī vēl sākusies gatavošanās Ziemassvētkiem, ir tāda kā apstāšanās un tukšums. Un otrs grūtais mēnesis ir janvāris, kad visi lielie svētki ir pārskrējuši, un ja vēl sniega pamazāk...
- Varbūt pati daba lēmusi, ka šādā laikā mums vajadzētu piebremzēt vētrainas aktivitātes, apstāties un padomāt?
- Tas ir ļoti svarīgs aspekts: cikliskums viena gada posmā ne tikai dabā, bet arī cilvēka dzīvē. Pavasarī ar cerībām ieņemam zemo startu, vasara ir visaktīvākais periods, arī ziemā ir savi prieki, bet tieši rudenī, kad nāk salnas, krīt temperatūra, bet vēl nav apkures, cilvēki nereti sāk sūdzēties par nomāktību un saka: man ir rudens depresija. Zināmā mērā tas var saistīties ar tādu melīgu priekšstatu, ka cilvēkam vienmēr jājūtas labi. Kaut kādā ziņā to kultivē arī dažādu preču un pakalpojumu piedāvātāji, lai pārdotu mums lietas, kas īstenībā nav vajadzīgas. Mums cenšas iestāstīt, ka nav labi just pat vismazāko diskomfortu un ar to kaut kas ir jādara, tātad ir kaut kas jāpērk, par kaut ko jāmaksā. Pēdējos gados arī manā praksē ir ļoti jūtams: cilvēkiem grūti pieņemt, ka var būt viena diena no septiņām, kad viņš nejūtas labi savā ādā, un tas ir normāli. Netieši arī mediji nes šo vēstījumu - televīzijas šovos ļaudis dejo, dzied, redzams daudz priecīgu, smaidīgu seju. Tas, kurš nejūtas priecīgs, sāk domāt: ar viņiem viss ir kārtībā, bet ar mani - nav. Un tad viņš ir kļuvis par to potenciālo patērētāju uztura bagātinātājiem, skaistumkopšanas līdzekļiem utt. Nostiprinās atziņa: ja es jūtu diskomfortu, tad man ir kaut kāda vaina, kaut kāda īpaša problēma. Īstenībā mēs neesam iekārtoti tā, ka visu laiku varam justies harmonijā un laimē. Ir brīži, kad mēs esam kaut ko no sevis iztērējuši tīri emocionāli, mums ir vajadzīgs uzkrāšanas un iekšējas revīzijas periods, kas nevar būt priecīgs. Rudens šai ziņā ir ļoti izdevīgs, jo vasaras aktivitāte ir beigusies un mēs pārejam pie jauna režīma, kurā ir darbs, mācības, pasākumi, jauni pienākumi un uzdevumi. Šis laiks var rosināt iešanu sevī, jautājumu uzdošanu, atbilžu meklēšanu. Varbūt ārēji tas izskatās pēc apstāšanās, tomēr iekšēji tā ir apcerēšana, secināšana, un bieži vien no tās sāk dzimt idejas par to, ko gribam savā dzīvē citādāk.
- Ko darīt, ja šis stāvoklis traucē veikt pienākumus darbā un ģimenē?
- Tā nevajadzētu būt. Rudens depresija ir iekšējs pārdzīvojums, tam maz ārēju izpausmju. Ja parādās ārējas problēmas, tad varbūt ir runa par kaut ko nopietnāku, lai gan ne vienmēr - varbūt cilvēkam ir vienkārši sakrājusies kaudze ar nerisinātām problēmām, tas rada stresu, bet viņa parastā reakcija uz stresu ir apātija. Tas ir jāvērtē individuāli un attiecīgi arī jārīkojas. Ja esam saaukstējušies, tad izmērām temperatūru un zinām, ka jāpaliek mājās, ja tā ir paaugstināta. Ja kāds nespēj darbā pildīt savus uzdevumus, viņam trīc rokas, un viņš jebkurā brīdī ir gatavs apraudāties - tas ir tāds pats rādītājs kā temperatūra. Ja esi uz emocionālā sabrukuma robežas, tad domā, kā rīkoties: varbūt vari tikt galā pats, varbūt der izrunāties ar draugiem, nedēļu paslimot mājās, izmantot speciālistu palīdzību?
- Vai nevar gadīties, ka par rudens nomāktību cilvēki notur īstu depresiju?
- Cilvēkiem, kuri varbūt jau slimo ar kaut kādiem depresīviem vai garastāvokļa traucējumiem, rudens ir laiks, kad šie stāvokļi var saasināties. Ja cilvēkam, kurš pēdējā laikā nav pārdzīvojis kādu smagu zaudējumu, piemēram, šķiršanos vai palikšanu bez darba, rudenī ilgāk par mēnesi vai pusotru ir patiešām nospiests garastāvoklis, netipisks fiziska spēka trūkums, mainījies miegs (nespēj gulēt vai redz murgainus sapņus), ēstgriba - parasti trūkst ēstgribas, bet var būt arī nenormāls ēdelīgums; ir arī seksuālās vēlmes trūkums, nevēlēšanās kontaktēties, raudulīgums, tad viņam vajadzētu aiziet pie kāda speciālista, lai pārbaudītu, vai nav sākušies nopietni traucējumi. Bet, ja neviens no speciālistiem nesaskata neko nopietnu, cilvēkam vajadzētu vienkārši būt pret sevi saudzīgam, atrast kādu veidu, kas palīdz šo laiku pārdzīvot.
- Kādi varētu būt šie veidi?
- Ļoti dažādi. Kādam varbūt vajag rakstīt dienasgrāmatu, apkopot bilanci - ko es esmu darījis šogad vai vispār dzīvē, ko gribu vēl paveikt, ar ko esmu apmierināts, ar ko neesmu. Varbūt, gluži otrādi, vajag zvanīt draugiem un teikt - velciet mani ārā, citādi es visu dienu sēžu pie televizora un ēdu.
- Un kā ar internetu - vai tur var meklēt padomu?
- Tas var gan palīdzēt, gan traucēt. Tipiski, ka šādu veidu izvēlas cilvēki, kuri ir iekšēji nedroši. Drošie paši izvērtē savu situāciju, un viņiem nav vajadzīgas atbildes no ārienes. Te ir medaļas divas puses: ja es esmu pavisam apjucis par šo stāvokli, tad es varu internetā atrast kaut kādas atslēgas lietas un vismaz kādu virzienu, kurp man doties, kādus speciālistus meklēt. Taču, ja cilvēks ir pavisam nedrošs, viņam ir izteikta tendence būt atkarīgam, tāpēc viņš var ļoti burtiski uztvert un sākt darīt to, kas sacīts internetā. Bet informācija tur ir ļoti dažāda - kā atkritumu kastē, kur var atrast gan zelta ķēdīti, gan kaķu mēslus... Viskaitīgākā ir «diagnosticēšana»: kāds uzraksta - man ir tas un tas - kā jums liekas, kas tas ir? Un sākas versijas. Viens ļauj vaļu trakām fantāzijām, cits kaut kur atrod nopietnus terminus, piemēram, «tev ir rekurenti depresīvi traucējumi ar psihotiskām epizodēm». Cilvēks kaut ko tādu izlasa, viņam sākas trauksme. No otras puses, internetā var gūt arī atbalstu, sapratni, atvieglojumu, ko dod apziņa, ka neesi vienīgais cilvēks ar šādu problēmu. Jebkuri padomi, ko nesniedz profesionāls speciālists, jāvērtē kritiski. Ja pret sliktu garastāvokli kāds iesaka siltu tēju ar medu vai kakao - kāpēc neizmēģināt, bet ja alkoholu - no tā gan jāatturas. Alkohols ir bēgšanas elements: es mainu šo savu sajūtu, jo tā man ir smaga. Uz brīdi pat liekas - o, es esmu atkal atgriezies tajā stāvoklī, kad viss ir labi. Bet tad atkal ir slikti, cilvēks atkal iedzer, tā rodas ieradums un fiziska atkarība. Lai izrautos no rudens nomāktības, var izmēģināt paņēmienus, kas ļauj gūt jaunu pieredzi - tikties ar draugiem, palasīt kādu literatūru, doties interesantās pastaigās dabā, iet uz sporta zāli vai uz pirti.
EKSPERTES AIGAS ABOŽINAS PADOMI
Ikvienam ir sevi jāpavērtē: kā es jūtos katrā gadalaikā, kādas ir manas tipiskākās sajūtas un pārdzīvojumi, varbūt ir kādi īpaši grūti mēneši?
Ja esi uz emocionālā sabrukuma robežas, tad domā, kā rīkoties: varbūt vari tikt galā pats, varbūt der izrunāties ar draugiem, nedēļu paslimot mājās, izmantot speciālistu palīdzību?
Ja neviens no speciālistiem nesaskata neko nopietnu, cilvēkam vajadzētu vienkārši būt pret sevi saudzīgam, atrast kādu veidu, kas palīdz šo laiku pārdzīvot.
Īstenībā neesam iekārtoti tā, ka visu laiku varam justies harmonijā un laimē. Ir brīži, kad mēs esam kaut ko no sevis iztērējuši emocionāli, tāpēc ir vajadzīgs uzkrāšanas un iekšējas revīzijas periods, kas nevar būt priecīgs.
Internetā var gūt arī atbalstu, sapratni, atvieglojumu, ko dod apziņa, ka neesi vienīgais cilvēks ar šādu problēmu. Jebkuri padomi, ko nesniedz profesionāls speciālists, jāvērtē kritiski.
DER ZINĀT
Lai izrautos no rudens nomāktības, var izmēģināt paņēmienus, kas ļauj gūt jaunu pieredzi:
tikties ar draugiem,
palasīt kādu literatūru,
doties interesantās pastaigās dabā,
iet uz sporta zāli,
apmeklēt pirti.