Noskaidro, kuri ir sirdij draudzīgi produkti

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Lai sirds būtu vesela, jāievēro visiem labi zināmie veselīga uztura principi, un ir arī konkrēti produkti, kas dod īpašu labumu tieši sirds un asinsvadu veselībai.

  • Svaigi garšaugi, piemēram, rozmarīns, salvija, raudene, timiāns, dilles un citi, ar savu aromātu uzlabo ēdienu garšu, ļaujot pievienot mazāk sāls vai cukura; tie satur arī vērtīgus antioksidantus.
  • Pupiņas bagātas ar šķiedrvielām, kas palīdz kontrolēt holesterīna un cukura līmeni, satur folskābi, magniju un citas vērtīgas uzturvielas.
  • Laši, tunči, sardīnes, skumbrijas, siļķes un citas treknās zivis ir plaši pazīstams omega - 3 taukskābju avots. Omega - 3 taukskābes ir vajadzīgas, lai ražotu cilvēka organismā bioloģiski aktīvus savienojumus, kas ietekmē asins plūsmu un koagulācijas sistēmu, asinsspiedienu un iekaisuma procesus. Galvenās no tām ir eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS).
  • Rieksti satur fitosterolus - vielas, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs. Dati par to, kuri rieksti šajā ziņā ir vislabākie, dažādos avotos ir pretrunīgi, visbiežāk minēti pistācijas rieksti, mandeles un valrieksti, mazākā mērā - Brazīlijas rieksti un zemesrieksti. Lielais tauku saturs piešķir riekstiem augstu enerģētisko vērtību, tie ir ļoti barojoši, tāpēc lietojami mazos daudzumos, jāēd lēni, rūpīgi sakošļājot.
  • Auksti spiesta olīvu eļļa ir labs sirdij draudzīgo mononepiesātināto taukskābju avots, tā bagāta arī ar antioksidantiem - polifenoliem, kas labvēlīgi ietekmē asinsvadu veselību.
  • Pilngraudu produkti ir sātīgi, nodrošina organismu ar šķiedrvielām, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna un cukura līmeni asinīs.
  • Augļi un dārzeņi. Savulaik pētnieku uzmanību piesaistīja Vidusjūras diēta, kas nav ierobežojoša un pat satur daudz piesātināto taukskābju, tomēr nāk par labu sirds un asinsvadu veselībai. Pētījumu rezultāti vedināja domāt, ka pastāv dabas vielas, kas spēj pasargāt asinsvadus no aterosklerotiskām izmaiņām, arī lietojot šādu uzturu. Tā pētnieku pastiprinātas uzmanības lokā nonāca flavonoīdi. Sarunās par to, kāpēc ieteicams ēst ogas, augļus un dārzeņus, ir parādījušies līdz šim mazāk zināmi vārdi - likopēns, resveratrols, kvercetīns un daudzi citi, pārsvarā tie apzīmē dažādu flavonoīdu grupu pārstāvjus. Bet vienkārši ikdienā uzņemt šīs vielas nozīmē ēst pēc iespējas vairāk dažādu krāsu augļu un dārzeņu.