Kas veicina gal­vas­sā­pes?

© F64

Ja cil­vē­kam, kurš par sa­vu ve­se­lī­bu ko­pu­mā ne­var sū­dzē­ties, mēdz sā­pēt gal­va, der pa­lū­ko­ties, kā­dās si­tu­āci­jās tas no­tiek. Tas ļaus sa­ga­ta­vo­ties, lai gal­vas­sā­pes ne­va­rē­tu pār­steigt ne­gai­dī­ti, bet at­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos – iz­vai­rī­ties no tām pa­vi­sam. Lūk, fak­to­ri, ku­ri bie­ži at­mo­di­na gal­vas­sā­pes.

  • Lai kā ne­gri­bas dzir­dēt šo ap­ni­ku­šo vār­du, iz­pē­tīts, ka 80% ga­dī­ju­mu tie­ši tas vai­no­jams pie gal­vas­sā­pēm. Stre­sa si­tu­āci­jā asi­nīs pie­aug kor­ti­zo­la un ad­re­na­lī­na lī­me­nis. Tos sauc par uz­brūc vai bēdz hor­mo­niem. Mig­rē­nas ga­dī­ju­mā tas var ra­dīt gal­vas­sā­pes un slik­tu dū­šu, bet par pa­ras­tu gal­vas­sāp­ju pa­lai­dēj­me­hā­nis­mu kļūst žok­ļu un kak­la mus­ku­ļu sa­sprin­gums, ko ra­da sprie­dze. Lai ma­zi­nā­tu stre­su, ie­tei­ca­ma dzi­ļā el­po­ša­na, me­di­tā­ci­ja, jo­ga, ma­sā­ža, bio­fīd­be­ka teh­ni­kas prak­ti­zē­ša­na.
  • Ne­iz­gu­lē­ša­nās. Pē­tī­ju­mi rā­da, ka tie cil­vē­ki, ku­ri nak­tī da­žā­du ap­stāk­ļu dēļ vai arī bez­mie­ga spies­ti guļ ma­zāk par se­šām stun­dām, bie­žāk cieš no gal­vas­sā­pēm ne­kā tie, ku­ri guļ il­gāk. Bez­miegs sais­tīts ar ze­mu hor­mo­na se­ro­to­nī­na lī­me­ni. Tas liek sma­dze­ņu asins­va­diem pa­pla­ši­nā­ties, ak­ti­vē trij­za­ru ner­vu, no­ved pie ie­kai­su­ma, un iz­da­lās sā­pes iz­rai­so­šas vie­las. Lai tā ne­no­tik­tu, stin­gri jā­ie­vē­ro no­teikts gu­lēt­ie­ša­nas un cel­ša­nās laiks, pat brīv­die­nās. Tie­ši mie­ga re­žī­ma ne­ie­vē­ro­ša­na vei­ci­na arī tā dē­vē­tās at­va­ļi­nā­ju­ma gal­vas­sā­pes, kas pār­iet līdz ar ne­pie­cie­ša­mī­bu at­griez­ties dar­bā un at­kal cel­ties no­teik­tā lai­kā. Jā­ie­ro­be­žo arī ko­fe­īna pa­tē­riņš un re­gu­lā­ri jā­vin­gro.
  • Smar­žas. Trij­za­ru nervs pro­ji­cē­jas arī de­gu­na gļot­ādā. Sa­ožot kā­du no­teik­tu aro­mā­tu, trij­za­ru nervs var re­aģēt, at­brī­vo­jot vie­las, kas ie­sais­tī­tas gal­vas­sāp­ju ra­ša­nās me­hā­nis­mā. Ja stip­ras smar­žas vei­ci­na gal­vas­sā­pes, va­ja­dzē­tu no tām iz­vai­rī­ties, ar mē­ru lie­tot arī aro­ma­ti­zē­tus maz­gā­ša­nas un tī­rī­ša­nas lī­dzek­ļus, at­teik­ties no gai­sa at­svai­dzi­nā­tā­jiem, smar­žī­ga­jām sve­cēm un kvē­pi­nā­ma­jiem ko­ci­ņiem. Re­mon­tē­jot mā­jok­li, no­piet­ni jā­pa­do­mā, kā­das krā­sas, la­kas un šķī­di­nā­tā­jus iz­vē­lē­ties.
  • Pār­ti­kas pro­duk­ti. Iz­pē­tīts, ka gal­vas­sā­pes vei­ci­na pro­duk­ti, ku­ri sa­tur vie­las, kas liek asins­va­diem strau­ji iz­ples­ties un tad sa­rau­ties - nit­rā­tus, kā arī di­vas amino­skā­bes - ti­ra­mī­nu un fe­ni­la­la­nī­nu, tā­pēc pie­sar­dzī­gi jā­iz­tu­ras pret da­žā­diem kū­pi­nā­ju­miem, de­sām, sar­kan­vī­nu, no­ga­ta­vi­nā­ta­jiem sie­riem, kal­tē­tiem aug­ļiem, šo­ko­lā­di, vai­nīgs var būt arī alus, skā­bē­ti kā­pos­ti u.c. Ir arī zi­ņas, ka da­ļai cil­vē­ku pa­rā­dās gal­vas­sā­pes pēc tam, kad lie­to­ti pro­duk­ti ar māk­slī­go sal­di­nā­tā­ju as­par­ta­mu vai ar gar­šas pa­stip­ri­nā­tā­ju nāt­ri­ja glu­ta­mā­tu. Ja tā, at­liek vien no šiem pro­duk­tiem at­teik­ties. To­ties ie­tei­cams ēst to­fu, spi­nā­tus, auzu kli­jas, mie­žus, ziv­ju eļ­ļu, olīv­u eļ­ļu, bal­tās pu­pi­ņas, sau­les­pu­ķu un ķir­bju sēk­li­ņas.
  • Iz­lais­tas ēdien­rei­zes. No il­gā­kas ne­ēša­nas gal­vas­sā­pes ro­das tiem cil­vē­kiem, ku­ru sma­dze­nes ir ļo­ti ju­tī­gas pret gli­ko­zes lī­me­ņa svār­stī­bām asi­nīs. Tā­pēc ir jā­cen­šas ēst re­gu­lā­ri no­teik­tos lai­kos, uz­ņe­mot pie­tie­ka­mi daudz ol­bal­tum­vie­lu un sa­lik­to ogļ­hid­rā­tu, kas no­dro­ši­na ilg­sto­šu sā­ta sa­jū­tu un pa­līdz sa­gla­bāt kaut cik pa­stā­vī­gu cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs.
  • Maz­kus­tī­gums un lie­kais svars. Ja cil­vē­kam ir maz­kus­tīgs dzī­ves­veids, pa­slik­ti­nās asins­ri­te un arī sma­dze­nes ir slik­tāk ap­asi­ņo­tas, sa­ņem ma­zāk skā­bek­ļa un ba­rī­bas vie­lu. Ja pie­cas die­nas ne­dē­ļā vin­gro kaut vai 20 mi­nū­tes, tas ma­zi­na stre­su un uz­la­bo sma­dze­ņu asins­ap­gā­di. Par la­bu nāk arī ķer­me­ņa ma­sas nor­ma­li­zā­ci­ja. Sta­tis­ti­ka rā­da, ka sie­vie­tēm, ku­rām ķer­me­ņa ma­sas in­dekss ir 30, gal­vas­sāp­ju risks pie­aug par 35%, bet tām, ku­rām tas pār­sniedz 40 - pat par 80%.
  • Da­žas rak­stu­ra īpa­šī­bas. Iz­rā­dās, ka no gal­vas­sā­pēm bie­žāk cieš ne­lo­kā­mi stūr­gal­vī­gi, at­tu­rī­gi vai ar kā­dām ide­jām bur­tis­ki ap­sēs­ti cil­vē­ki. Jā­mā­cās at­slā­bi­nā­ties, at­brī­vo­ties.

Svarīgākais