Mazs špi­ke­rī­tis olu krā­so­ša­nā

Olu krā­so­ša­na ir ļo­ti aiz­rau­jo­ša un ra­do­ša no­dar­be, ku­rā pa­ras­ti grib ie­sais­tī­ties vi­sa ģi­me­ne. Kāds tur brī­nums, ja no­krā­sots kriet­ni vai­rāk olu, ne­kā ie­spē­jams vien­kār­ši tā­pat ap­ēst. Die­nas bei­gās at­li­ku­šās olu kau­ju zau­dē­tā­jas un uz­va­rē­tā­jas no­nāks le­dus­ska­pī, lai nā­ka­ma­jā die­nā no tām pa­ga­ta­vo­tu sa­lā­tus.

Olas var no­krā­sot tā, lai ne­bū­tu di­vu vie­nā­du, un tik­pat daudz­vei­dī­gas ir arī olu sa­lā­tu re­cep­tes. Vien jā­rau­gās, lai olām ta­jos bū­tu gal­ve­nā lo­ma un tās ne­pa­zus­tu ci­tu sa­stāv­da­ļu jūk­lī.

Izman­to­tas brū­nās olas, kas krā­so­tas sī­po­lu mi­zu no­vā­rī­ju­mā. Kat­ru olu vieg­li sa­mit­ri­na, ap­liek ar da­bas ma­te­ri­āliem un lie­lām sa­mit­ri­nā­tām sī­po­lu mi­zām, ie­tin drā­ni­ņā, no­tin ar die­gu, liek auk­stā no­vā­rī­ju­mā, kam pie­vie­nots sāls, uz­vā­ra, vā­ra 10 mi­nū­tes un at­dze­sē, cik pie­tiek pa­cie­tī­bas. Olas uz­ma­nī­gi iz­sai­ņo un, ja vē­las, ie­ziež ar kā­du tauk­vie­lu, lai bū­tu spī­dī­gas.

Dil­les

Mel­le­nes, sald­ētas, ap­lie­tas ar kar­stu ūde­ni

Ru­ko­las la­pas

Zaķ­kā­pos­ti

Auzu pār­slas

Pie­sau­lī­tē plūk­tas pa­nāt­res