Ja gadās kāda trauma

Kad vasarīgais laiks rosina būt fiziski aktīviem, prātīgi dara tie, kuri pareizi novērtē savu fizisko sagatavotību, izvēlas piemērotu slodzi un palielina to pakāpeniski, neaizmirstot arī iesildīties. Tomēr pilnīgi pasargāts no negadījumiem nav neviens.

Pat ja esi pārliecināts, ka nekas slikts nenotiks, der zināt, kā rīkoties, ja iznācis savainoties, kad var tikt ar problēmu galā paša spēkiem un kad jāsteidzas pie ārsta.

Šos jautājumus Māja pārrunāja ar SIA Silvanols Pētniecības un attīstības daļas vadītāju Uģi Klētnieku.

Asinsizplūdumi

Asinsizplūdums, tautā saukts vienkārši par zilumu, veidojas vietā, kur traumas rezultātā plīsuši asinsvadi. Asinis izplūst apkārtējos audos un ar laiku uzsūcas. Jauniem cilvēkiem asinsizplūdums parasti izzūd ātrāk nekā veciem ļaudīm. Ja zilums ir ļoti tuvu ādas virspusei un āda ir nedaudz traumēta, tur var veidoties iekaisums. Kad cietušajai vietai piekļūst baktērijas, to sadziedēt ir grūtāk. Daļai cilvēku raksturīgi trausli asinsvadi un zilumi veidojas, pat vienkārši pieskaroties ādai. Viņiem no traumām jāuzmanās īpaši. «Asinsizplūdumu ārstēšanai ieteicams preparāts Venogēls ar zirgkastaņu ekstraktu, arnikas un kliņģerīšu tinktūru, kā arī piparmētru eļļu,» saka U. Klētnieks. «Ja piedevām gadījies pakrist, kāja nedaudz sagriezusies un jūtamas sāpes, palīdzēs dabas vielu produkts Osteogēls+, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība un sāpes mazinošs efekts.»

Sastiepumi

Tie var gadīties sportojot, ejot pa nelīdzenu virsmu, paslīdot slapjā zālē u. c. Ja cilvēks soļojot jūt zem kājām stabilu pamatu, tad darbojas ierastie muskuļi un saites, kas veic nepieciešamās kustības, lai nodrošinātu pārvietošanos uz priekšu, atpakaļ, uz augšu, uz leju. Ejot pa nelīdzenu vai slidenu virsmu, kāju nākas likt citā leņķī, darbojas citi muskuļi un saites, kas var nebūt gatavas šādai kustībai, un cilvēks sajūt asas sāpes. Dažkārt muskuļi sāp jau tāpēc vien, ka tiem ir neierasti liels saspringums, piemēram, cenšoties šķērsot upīti pa nedrošu, slidenu laipu, gribas panākt lielāku stabilitāti un tiek nodarbināti papildu muskuļi. Ja tomēr iznāk paslīdēt, tad muskulis var ieplīst, saite var tikt sastiepta. «Jauniem cilvēkiem tas varbūt pāries pēc dažām dienām, bet vecākiem ļaudīm savainojuma sekas var izpausties ilgāk, problēmas nereti atkārtojas un cietusī vieta pēc tam sāp, arī izdarot ierastās normālās kustības,» stāsta U. Klētnieks. «Ja ir sarauts muskulis, veidojas aseptiskais iekaisums – tur nav baktēriju, vienkārši organisms cenšas atjaunot visu iepriekšējā kārtībā, audu struktūra ir izmainīta. Sastiepuma, iekaisuma un sāpju gadījumā iesakām lietot preparātu Osteogēls+, kura sastāvā ir bišofīts, dižegļu eļļa un piparmētru eļļa.»

Vai tas nav lūzums?

Reizēm gadās arī cīpslu plīsumi un, kas ir vēl nopietnāk, lūzumi. Tad bez ārsta palīdzības neiztikt. Ja ir kaut mazākās aizdomas, noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistiem, nevis paļauties uz savām sajūtām. Cilvēki nereti maldīgi domā: ja jau tas būtu lūzums, tad es nevarētu paiet un aiz sāpēm būtu jākliedz. Tas neatbilst patiesībai. Sākumā var likties, ka tas ir sastiepums vai sasitums, tāpēc cilvēks lieto gelus un pretsāpju tabletes. Traumas smagumu pašam ir grūti novērtēt, piemēram, gan potītes lūzuma, gan sastiepuma gadījumā tūska mēdz būt līdzīga, reizēm saišu sastiepums pēdas locītavā ir pat sāpīgāks nekā lūzums. Ja nepatīkamās sajūtas saglabājas divas trīs dienas, jāiet pie ārsta, kurš nosūta pacientu uz rentgena diagnostiku, un, ja konstatē lūzumu, cietušo kāju vai roku nākas ieģipsēt. Tad sāpes pāries daudz ātrāk un būs izdarīts viss nepieciešamais, lai kauls pareizi saaugtu. Ja trauma ir smaga, piemēram, cilvēks pēc tās ir pakritis un nevar piecelties; nevar pacelt roku; roka vai kāja ir acīm redzami deformēta, tad kvalificēta medicīniska palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Saudzēsim locītavas

Locītavas veido vairāku kaulu gali, kuri savā starpā savienoti ar saitēm un dažādiem citiem mīkstajiem audiem. Kaulu gali ir pārklāti ar elastīgu, izturīgu skrimsli, locītavā ir šķidrums, kas samazina berzi starp skrimšļiem un atvieglo to slīdēšanu. Ja locītavas tiek traumētas, mediķi var palīdzēt atjaunot to funkciju un mazināt sāpes, bet tās nekad vairs neatgūs sākotnējo stāvokli, tāpēc jācenšas izsargāties no traumām un arī regulāri jāvingro, lai locītavas saglabātu savu kustīgumu un audi būtu labi apasiņoti. Ja locītavas gadās savainot un tās sāp, tas nozīmē, ka negadījums nav palicis bez sekām – varbūt ir saišu plīsums vai sastiepums; ja bijis trieciens pret kādu cietu virsmu vai tamlīdzīgi – sasitums, kāda struktūra locītavā var būt plīsusi vai izkustināta no vietas. Jo lielāks spēks no ārpuses traumas brīdī iedarbojas uz locītavu, jo smagāki bojājumi. Ja sāpes nav pārāk lielas, kustības locītavā saglabājas un divu trīs dienu laikā sāpes sāk mazināties, tad pie ārsta var neiet. Pirmās divas diennaktis pēc traumas cietušajai vietai ik pēc cetrām stundām uz piecām līdz desmit minūtēm uzliek ledu, paralēli ieteicams lietot preparātus Traumogēls, Osteogēls vai Osteogēls+, lai mazinātu iekaisuma rašanos un tūsku. Ja traumēta ir pēdas vai ceļa locītava, tai jāuzliek elastīgs pārsējs, bet, ja cietusi pleca vai elkoņa locītava, to atslogo, iekarinot roku lakatiņā vai šallē.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols

NODERĪGI

Bišofīts ir dabas viela, kuras iegulas atrodamas Lejasvolgas novadā, senās Permas jūras vietā. Tas ir sāļu komplekss, kas satur 90–96% magnija hlorīda, tā sastāvā ir arī dažādas citas minerālvielas:

bors, kadmijs, bismuts, molibdēns, litijs u. c. Klīniskie pētījumi par bišofīta iedarbību uzsākti 1985. gadā, bet tautas medicīnā tas pazīstams jau ilgāku laiku. Pirmie bišofīta ārstnieciskās īpašības atklāja raktuvju strādnieki, kuri ievēroja, ka pāriet sāpes plaukstās, ja mazgā rokas šīs vielas šķīdumā, kas šad tad iegadījās urbumos. Pētījumos novērots, ka pacientiem ar deformējošo osteoartrītu bišofīta vannas un kompreses mazina sāpes ceļu un elkoņu locītavās, palīdz ārstēt iekaisumu, pietūkumu un atjaunot locītavu kustīgumu.

Dižegļu eļļai, ārīgi lietojot, piemīt spēja ārstēt muskuļu un nervu iekaisumus, to izmanto arī reimatisma ārstēšanai.

Zirgkastaņu ekstrakts satur glikozīdus escīnu un eskulīnu, kas paaugstina vēnu sieniņu tonusu, mazina kapilāru caurlaidību, uzlabo mikrocirkulāciju, tam piemīt arī pretiekaisuma iedarbība.

Arnikas tinktūra – pasaulē pazīstams pirmās palīdzības līdzeklis traumu situācijās. To lieto mežģījumu, sasitumu, grieztu brūču un asinsizplūdumu gadījumā. Arnika labi aptur asiņošanu, palīdz audiem saaugt, ja ir zilums – sekmē ātrāku uzsūkšanos.

Kliņģerīšu tinktūrai piemīt antiseptiska, pretiekaisuma, sāpes mazinoša iedarbība, tā palīdz veicināt audu reģenerāciju.

Piparmētru eļļa ir daudzu medicīnisku preparātu sastāvā. Ārīgi lietojot, tai piemīt atsvaidzinoša, kairinājumu mazinoša un antiseptiska iedarbība.