Ir lietas, kas iekrīt sirdī uzreiz. Anitai un Valdim Kazakiem tā bija ar japāņu stila dārziem, ko viņi iepazina 2007. gadā, apceļojot Uzlecošās saules zemi.
Tajos profesionālos dārzniekus saistīja viss, gan noskaņa, gan augi, gan latviešiem tik tuvā krāsu gamma. Kur nu vēl Latvijai raksturīgais ūdens un akmeņu ritms!
Dārza dizainere Anita Kazaka atceras: «Pēc brauciena bija vēlme Baltezera dārzniecības stādījumos izveidot stūrīti, kurā ielikt japāņu dārzu izjūtu. Nu, kaut nedaudz. Mūsu mērķis nebija Latvijas apstākļos tieši kopēt japāņu dārzu, vēlējāmies kaut nedaudz iemūžināt mirkļa iespaidus un atmiņas. Daudz domāju, staigāju, skatījos, kamēr par vietu dārziņam izvēlējos laukumiņu stādījumiem atvēlētajā vietā kantora priekšā.»
Šajā apstādījumu daļā izvēlēti pundurformas augi, kam nav nepieciešama formēšana. Protams, ja to vajadzēs, Anita ķersies pie šķērēm. «Japānā redzēju, ka augus formē daudz drošāk nekā pie mums. Tur pat dekoratīvās zāles tiek veidotas! Apstiprinājās mana pārliecība – ja dārzā vēlaties iegūt harmoniju, augu izmēru un savstarpējām auguma attiecībām ir liela nozīme. Un par to jārūpējas katru sezonu,» pieredzē dalās ainavu dizainere.
Gan skuju kokaugi un krūmi, gan dekoratīvās zāles ir atlasītas izteikti niansētās, mierīgās zilganās un zaļganās krāsu pārejās, kas vislabāk ataino japāņu dārza variācijas Latvijas apstākļos. No skuju kokaugiem dārzā tumši zaļā krāsā ir parastās egles pundurforma ‘Gregoryana’ (Picea abies), kalnu priedes pundurforma ‘Jakobsen’ (Pinus mugo); gaišāk zaļā – Kanādas hemlokegles šķirne ‘Jeddeloh’ (Tsuga canadensis) un Rietumu tūjas šķirne ‘Mr. Bowling Ball’ (Thuja occidentalis). Zilganos, sudrabainos toņos – dažādas pundurformu priedes un zaļās duglāzijas šķirne ‘Fletcheri’ (Pseudotsuga menziesii). Kā savdabīgs akcents šajā dārziņā ir iestādīta nokarenās formas parastā kadiķa šķirne ‘Horstman’ (Juniperus communis).
Akmens
Pirmie šajā dārza stūrītī izauga akmeņi, kas sasaista augus. Kazaki izvēlējās sarkanīgas, gaiši un tumši pelēcīgas nokrāsas laukakmeņus. To novietojums ir dažāds, kāds nolikts stāvus, cits – guļus. Dārzā no akmeņiem veidots ritms, jo te garām staigā daudz cilvēku. Lai gan japāņu dārzos tā nav, Kazakiem nebija mērķis veidot izteiktu japāņu dārzu, bet gan vajadzīgo risinājumu rast ar austrumniecisko dārzu noskaņu. Ar skaisto akmeņu krāsu kombinēti gan skuju kokaugi, gan viršaugi, gan dekoratīvās zāles. Sārtais akmeņu tonis apspēlēts violetsārtos pumpurziedu viršos, gaiši un tumši pelēcīgais – baltos pumpurziedu viršos, ziemcietēs un dekoratīvajās zālēs. Pumpurziedus Anita izvēlas tāpēc, ka tie ir krāšņi arī vēlā rudenī.
Ūdens
Svarīgs elements japāņu dārzā ir arī ūdens. Ja to nevar tieši ierīkot, rada ilūziju par ūdens klātesamību, veidojot smilšu dārzus un akmeņu straumes. Anita atceras: «Arī mums šajā mazajā priekšdārziņā izdevās ierīkot ūdeni, sadarbojoties ar draugiem no Evergreen, kas mums dāvināja skaistu akmeni, pa kuru tek ūdens. Tā melodiskā čalošana rada mierpilnu noskaņu. Pērnruden šo dārziņu papildināja vēl viena dāvana – skulptūra no Ērika un Dzintras Delperu ģimenes. «Dārza rūķītis ar lāpstu», tā teikt, vajag tikai rakt, un skaistu dārzu būs daudz vairāk.»
Graudzāles
Šajā stūrītī ir arī daudzas un dažādas dekoratīvās zāles ar dažādu faktūru, augstumu un lapu krāsu: ir zilganā auzene (Festuca cinerea), kas ļoti garšo zaķiem; zaļās zemās – grīšļi Carex comans ‘The Beatles’; vidēji augstās – spalvzāles (Pennisetum alopecuroides) un palmu grīslis (Carex muskingumensis); augstās – Ķīnas miskantes (Miscanthus sinensis ‘Morning Light’ un ‘Variegatus’).
Krūmi
Arī krūmus Anita izvēlējusies īpašus, ar smalkām mazām lapiņām – pundurbērzu (‘Betula nana’), ar saldu ziedu smaržu – Meijera ceriņu ‘Palibin’(Syringa meyerii), kura nelielās lapiņas rudenī viegli iekrāsojas. Nelielā, augststumbrā potētā lapegle (Larix decidua ‘Pendula’) japāņu stila dārzā iederas gan ar kompakto augumu, gan lapu krāsu rudenī. Agrā pavasarī uzzied Daurijas rododendrs ar zilganiem ziediņiem.
Ziedi
Anita stāsta: «Japāņu dārzos aug arī ziedi, gan nedaudz, bet tomēr. Pie ūdens baseiniem, strautiem u.c., bieži stāda īrisus. Arī mūsu dārziņā pavasarī uzzied dažādas Sibīrijas īrisu šķirnes (balti, tumši zili). Balto krāsu vasarā vēl iegūstu, stādot baltās gauras, zilo – ar augu vasaru ziedošajām zilajām vijolītēm (Viola hederacea ‘Columbine’ (ja vien zaķi tās neapgrauž)).» Japāņu stūrīti Baltezera stādaudzētavā tā veidotāja ir papildinājusi arī ar viengadīgām puķēm, piemēram, augstajām verbenām ar violetzilganiem ziediem (Verbena bonaensis) un baltajām kleomēm. Vēl kā pārejas augi kalpo flokši ar balti dzīslotām lapām, brunneras ar baltraibu lapojumu, un sūrenes ar rozīgi baltiem ziediem. «Pavasarī ielieku košākas atraitnītes, lai priecīgāks prāts gan pašiem, gan apmeklētājiem.»
Dārza dizainere pasmaida: «Kā redzat, šis stūrītis Baltezera stādaudzētavā tikai mūsu savstarpējā saziņā ir japāņu dārzs. Īstā japāņu dārzā smalka harmonija ir it visā – augu savstarpējās attiecībās, celiņos, skatu laukumos, ceremoniju veikšanā, ciemiņu pieņemšanā, filozofijā un dzīves uztverē. Dabiskie materiāli, apzināta skaistuma veidošana, sezonāla augu plānošana, perfekta kopšana un vēl daudz kas cits ir neaprakstāmi pievilcīgā japāņu dārzu māksla. Arī mēs savā dārzā centāmies, ceram, ka mums ir izdevies radīt kaut nelielu nojausmu par japāņu dārzu.»
Anitai atmiņā palicis Japānā dzirdētais: viņiem dārznieka profesija ir augstā cieņā, jo, kad dārznieks ienāk dārzā, top māksla. «Un es tam pilnīgi piekrītu, jo ikviens dārzs neatkarīgi no tā lieluma ir mākslas darbs; dārznieks – mākslinieks veido tādu vietu, kas uzrunā, iedvesmo un ilgi paliek atmiņā,» ir pārliecināta dārzniece.