Mežs un Latvijā audzētā izcili kvalitatīvā koksne ir mūsu valsts unikālā iespēja, un ne tikai mūsu amatnieki, bet arī vietējie uzņēmēji prot no koka gatavot brīnumu lietas. Nav patiesi apgalvojumi, ka pašlaik mežus izcērt pārlieku plaši, gluži otrādi – mežs un koksnes izmantošana ir Latvijas biļete vilcienā uz nākotni, kas būs zaļāka un pamatosies uz atjaunojamu resursu izmantošanu, par nākotni spriež akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) projekta Lietaskoks vadītājs Tomass Kotovičs.
Mūsdienu iespējas atvieglo katra dārzkopja dzīvi, un ražotāji gādā par to, lai arī dārza darbi kļūtu par atpūtu, tāpēc, metoties vasaras pilnbriedā, ir pienācis laiks izvēlēties īpašumam piemērotāko un sev parocīgāko dārza tehniku.
Ir lietas, kas iekrīt sirdī uzreiz. Anitai un Valdim Kazakiem tā bija ar japāņu stila dārziem, ko viņi iepazina 2007. gadā, apceļojot Uzlecošās saules zemi.
Rozes gan Latvijā, gan citviet pasaulē jau izsenis ir viens no krāšņākajiem un izplatītākajiem krāšņumaugiem. Senajā Romā tās bija greznuma un bagātības simbols.
Aigars un Ivars Rūrāni ir dvīņubrāļi, kas izvēlējušies vienu profesiju – abi ir koktēlnieki. Viņu koka veidojumi aizceļojuši uz visiem Latvijas novadiem, un par pasūtījumu trūkumu abi nesūdzas.
Koši zaļš, glīts zāliens priecē acis un rada sakoptu kopskatu. Lai panāktu šo iespaidu, nepieciešama regulāra un rūpīga zāliena kopšana. Pavasarī, kad nokūst sniegs, var novērtēt, kā zāliens pārziemojis.
Maijs nu jau arī laikapstākļu ziņā ir oficiāli nosaucams par dārza darbu mēnesi, kad jāsteidz sēt un stādīt visu, pēc kā ilgojas ziemas nogurdinātais prāts.
To, ka īsts puķkopis katru brīvo brīdi pavada dārzā, jēkabpiliete Ruta Subbotina demonstrē ļoti skaidri – izdzirdējusi piebraucam auto, ceļas no dobes, kuru tikko ravējusi, nāk pretī un atvainojas, ka rokas ar zemēm.
Dzīve bez garšaugiem noteikti nebūtu tik daudzveidīga un iespējām bagāta. No gada gadā to klāsts kļūst arvien plašāks un daudzveidīgāks: parādās jauni, agrāk vēl neiepazīti augi, bet sen zināmajiem selekcijas rezultātā rodas jaunas, savdabīgas aromātu un garšas nianses, kas tā vien aicina nodoties jauniem kulināriskiem izaicinājumiem.
Iekopjot un apzaļumojot pagalmu pilsētvidē, ļaudis visbiežāk izvēlas pie savas mājas iekopt līdzenu, rūpīgi pļautu zālienu, kurā dominē graudzāles un nav piemaisījumu.
Ceļotgribētājiem, kurus valdzina rūgteni saldā un garšu piesātinātā šokolāde, šā pavasara ekskursiju līkloči jāvij caur Pūri Tukuma pusē – šajā vietā kopš visu mīlētāju dienas, 14. februāra, durvis oficiāli vēris Šokolādes muzejs.
Rūpējoties par mājokļa ilgmūžību un vizuālo pievilcību, katra saimnieka pienākums ir gādāt arī par jumta kvalitātes nezūdamību. Viens no veidiem, kā to darīt, ir ik pavasari apsekot jumtu un laikus novērst ziemas laikā gadījušos bojājumus.
Gandrīz katrā košumdārzā Latvijā ir atrodama kāda egle vai priede, lielu popularitāti ir iemantojuši arī dažādu formu un krāsu kadiķi. Kad runa ir par skujkoku kopšanu, daudzi kopšanas pamatprincipi ir attiecināmi ne tikai uz skujkokiem, bet arī uz citiem mūžzaļajiem augiem, kā, piemēram, tūjām, pacipresēm un īvēm.
Kaut arī pavasaris šogad nav pārlieku steidzīgs un ziema ņēmusi virsroku pār savu saulaino pēcteci, apzinīgiem mazdārziņu īpašniekiem tik un tā ir vērts sākt domāt par dārza darbiem un izvēlēties augsnes īpašībām un klimata apstākļiem atbilstošus augu kopšanas līdzekļus, lai nodrošinātu bagātīgu ražu.
No 12. līdz 14. aprīlim apmeklētājus aicina ikgadējā skaistumkopšanas un veselības izstāde Expo Beauty 2013. Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma izstāde atkal pulcēs dalībniekus Skonto zālē.
Daudzu bērnu paaudžu iemīļotā skatuves māksliniece Vera Singajevska jeb vienkārši Singa šodien dzīvo ar atmiņām, ar rūpēm un prieku par abiem dēliem – Gundaru un Māri – un četriem mazbērniem. Par slimībām Singa negrib runāt, jo «jādzīvo ir skaisti un ar labām domām jāsagaida visi rīti».
Ko, Lieldienām tuvojoties, dara zaķi? Dēj olas, tad tās rūpīgi noslēpj un slepus vēro, vai mazie un lielie pavasara svētku svinētāji tās visas atradīs.
Marts ir laiks, kad zemes darbu mīļotāji tiecas iesēt kādu sēkliņu, apčubināt tikko izdīgušu stādu, apraudzīt ziemas guļā noliktos puķu sīpolus un gumus un ar nepacietību gaida, kad saule izkausēs sniegu, lai atkal ar pilnu sparu varētu iegremdēt rokas smaržīgajā un dāsnajā zemē.
Koks ir mūsu nacionālā bagātība, un tā izmantošanas iespējas nepārtraukti palielinās, sasniedzot tādu vērtību, kas spēj konkurēt ar zemes bagātībām, ko ievedam no citām valstīm.