Dzīvo zaļi

Visi zina, ka pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem vismaz 1,5 litri šķidruma, karstā laikā pat vairāk, tad cik nepieciešams bērnam? Un kas augošam organismam vispiemērotākais?

Rudenī bērniem sāksies skolas gaitas un arī pirmsskolas izglītības iestādēs viņi darbosies ar krāsu zīmuļiem, krītiņiem, guaša krāsām un veidos skaistus zīmējumus.

Rucavas novada Sikšņu pagasta iedzīvotāji ir darbīgi. Paši saka: laukos badā nevar nomirt, ja tev ir zeme un izdoma.

Latvieši dzīvo, strādā un mācās, lai kur arī būtu jaunā mītnes zeme. Simtiem bērnu ik gadu uzsāk un turpina skolas gaitas ne tikai Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā, bet arī Francijā, Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Ēģiptē, Kiprā, ASV, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Itālijā, Turcijā, Austrālijā… laikam jau vieglāk būtu uzrakstīt, kur latviešu šobrīd nav.

Kamēr latvieši kāpj šūpolēs vien reizi gadā – Lieldienās, tikmēr citur pasaulē šūpošanās ir kļuvusi ne vien populāra brīvā laika nodarbe, bet arī neparasts sporta veids.

Žurnāla Māja 19. jūlija numurā rakstījām par to, kādas sekas var iestāties, ja privātmāju īpašnieki izmanto nelegālas iespējas, ierīkojot urbumus ūdens ieguvei. Turpinājumā – par urbuma ierīkošanai nepieciešamajiem dokumentiem un formalitātēm. Konsultē SIA ATVV AKA hidroģeologs Raimonds Egliņš.

«Šī vieta iepatikās uzreiz,» atceroties novembri pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad pirmoreiz ieraudzīta krūmu slēptā nogāze un tai piegulošā pļava, saka ogrēnietis Kārlis Knopkens.

Kaut kā neiznāk atpūsties Japānā vai Austrālijā? Vidusjūra un Āfrika vien sapņos rādās? Neskumstiet, jo arī pašu dārzā var izveidot eksotiskus svešzemju stūrīšus, atliek vien iznest ārā ziedošus subtropu izcelsmes telpaugus.

Ludzānieši Helēna un Jāzeps Sarkšņi vienu no skaistākajiem pilsētas dārziem iekopuši kādreizējā mazdārziņu teritorijā, paši nemaz neesot dārza darbu lietpratēji.

Kad dzīvosim krāsainā rudenī vai baudīsim ziemas baltumu un saltumu, vien atmiņas, smaržas un garšas būs tās, kas atgādinās par aizgājušo vasaru.

Kokmateriāls ir dabiskas izcelsmes polimērmateriāla analogs, kura mikrostruktūra ir sarežģīts dažādu diametru kanālu, eju, poru un dobumu caurstrāvots kambija audu masīvs, pa kuriem virzās koka sula, minerālvielas, koka barības vielas (stērķeļvielas, olbaltumvielas u.c.).

Paši skaistākie un neaizmirstamākie šīs vasaras mirkļi noteikti ir tā vērti, lai tos iemūžinātu un ievietotu oriģinālā ietvarā, kas pagatavots pašu rokām.

To taču zina katrs, ka dažādu augu smaržu labvēlīgā iedarbība uz mūsu noskaņojumu, veselību, pašsajūtu un saldu miegu nav tikai tukši vārdi.

Vasaras vidus ir pēdējais brīdis, kad veikt jumta apsekošanu, lai pārbaudītu tā stāvokli un vēl pirms rudens lietiem paspētu salabot to, kas labojams. Jārēķinās ar to, ka sezonas laikā atrast labus jumiķus ir gandrīz neiespējami, tāpēc būtu laikus jāsameklē vēlamie meistari.

Lai arī vēl joprojām turpinās karsta vasara, īsts saimnieks jau laikus domā, ar ko kurinās ziemā. Ja jau ir ierīkota centrālā apkure, tad vasarā ieteicams veikt tehnisko pārbaudi un novērst trūkumus – tas nepieciešams, lai laikus novērstu defektus.

Vasarā, kad iekštelpās visbiežāk valda bezgaiss, bet tiešos saules staros atrasties nav ieteicams, lieliska vieta, lai ļautos laiskai atpūtai, esot pasargātam no svelmes, ir zvilnēšana piemājas terasē.

Orientējoties pēc Talsu ielām un pakalniem, pilsētai cieši piegulošo Paugurciemu viegli atrast. Turklāt oficiālā piederība Laidzes pagastam šeit esošajām rūpīgi iekoptajām sētām un dārziem neliedz kļūt pamanītiem abpus robežai, mudinot priecāties par skaistajām ainavām un slavēt ieguldīto darbu.

Ja ģimenē aug mazulis, kuram katra diena ir kā lielais atklājums, pasaules izzināšanai ļoti noderīgs draugs un rotaļu biedrs var izrādīties simtkājis: tas attīstīs tausti un dzirdi, palīdzēs iemācīties skaitīt, atpazīt krāsas.

Nelielā Dienvideiropas valsts Bulgārija visai pasaulei ir pazīstama ne vien ar savām gleznainajām dabas ainavām un augstajiem kalniem, bet arī ar savām rozēm un īpaši – ar neprātīgi smaržīgo rožu šķirni Rosa Damascena Mill, kas jau kopš 17. gadsimta tur tiek audzēta galvenokārt parfimērijas un kosmētikas ražošanai.

Izvēles par labu koka logiem savā mājoklī liecina gan par vēlmi atgriezties pie pārbaudītām un videi draudzīgām vērtībām, gan arī par īpašnieka rūpīgo attieksmi pret ēku. Koks ir dabisks, dzīvs materiāls, kurš rada siltuma un mājīguma sajūtu, tam piemīt laba siltuma un skaņas izolācijas spēja, turklāt jaunāko tehnoloģiju izmantošana ļauj koka konstrukcijas padarīt vēl izturīgākas un izskatīgākas.

Iestājoties pastāvīgi siltam laikam, kad salnas vairs nedraud, daudzi istabas augi, piemēram, palmas, aukubas, agaves, gumijkoki, segliņi, mirtes, acālijas un dažādi sukulenti, labprāt uzturas ārā – uz balkona vai dārzā.

Aizvien populārāk kļuvis arī pilsētā saglabāt mazumiņu dabas zaļuma un augu klātbūtni, taču to ne vienmēr atļauj teritorija ap mājokli. Risinājums šādos gadījumos ir jumta dārzi, ko var ieplānot vēl tikai ēkas tapšanas projektā, kā arī izbūvēt uz jau gataviem jumtiem.