«Man nevajadzēja steigties, tāpēc bez stresa un panikas izdevās atrast dzīvokli, par kādu biju sapņojis,» saka aktieris Rihards Lepers, brīdi ļaujot paviesoties savā mājoklī Rīgas centrā.
Pirmā vēlme esot bijusi, lai dzīvoklis būtu plašs. «Dzejnieks Imants Ziedonis reiz uzdeva jautājumu, vai māksliniekam liela mitekļa platība ir vajadzīga miesai vai garam? Un šeit, domāju, ir viena atbilde – garam,» uzsver aktieris. «Pirms tam sešus gadus nodzīvoju uz Blaumaņa ielas daudz mazākā dzīvoklī nekā šis. Tur bija labi, bet sakārojās plašuma un miera, un koka interjerā. Gribēju visu īstu un mājīgu.»
Jauno mājvietu Rihards meklējis Rīgas centrā, jo viņa izpratnei par kvalitatīvu mājokli atbilstot pirmskara apbūve. «Apskatīju vairākus dzīvokļus, bet šis piesaistīja uzreiz, jo bija kapitāli remontēts, saglabājot vēsturisko plānojumu, kā arī vecos logus, durvis un grīdu. Dabiskā koka klātbūtne dzīvoklī ir tādā daudzumā, ka spēj radīt mājīgumu, turklāt koks ļoti patīkami smaržo.» Rihards pagaidām nav noskaidrojis, kas būtu varējis dzīvot viņa tagadējā mājoklī, kad ēka bija tikko uzcelta, taču izsaka minējumus, ka tā, iespējams, bijusi kāda pārtikusi tirgotāju ģimene. «Par to liek domāt kādreizējais zirgu stallis pagalmā un arkas, kuru augstums ir tāds, ka pajūgs ar kučieri uz bukas ērti būtu varējis no ielas piebraukt pie mājas. Šādu greznību – turēt pašiem savus zirgus – kurš katrs vis nevarēja atļauties.»
Apmēram 100 kvadrātmetru lielajā dzīvoklī ir viesistaba, darbistaba, divas guļamistabas, virtuve un vannasistaba. Ir arī ērts priekšnams un saimniecības telpa.
«Kad dabū to, ko gribi, vēlmes pieaug. Tagad man, piemēram, kārojas plašu terasi. Gan jau kādreiz būs arī tā, jo dzīvē nav nekā neiespējama,» savu pārliecību pauž Rihards. «Šis dzīvoklis nav manā īpašumā, jo tad vajadzētu kādus 300 tūkstošus latu. Mans statuss ir dzīvokļa saimnieks.Dzīvoklis ir tieši tāds, kādu vēlējos. Gadu jau šeit esmu nodzīvojis un domāju, ka tajā mitīšu vēl ilgi,» savu pārliecību pauž aktieris un pasākumu vadītājs Rihards Lepers.
VĪZIJA. «Dzīvokli iekārtoju pats. Zināju, ko gribu un kur ko iespējams dabūt. Bija vīzijas, kas summējās no redzētā žurnālos, draugu un paziņu mājokļos, filmās,» Rihards uzskaita iedvesmas avotus, kas viņu iespaidojuši, veidojot mājokļa iekārtojumu. «Kāds mans draugs papildināja virtuves iekārtu, jo daļu pārvedu no iepriekšējā mājokļa. Viņš arī realizēja manu ieceri ar dekoratīvām uzlīmēm izrotāt podiņu krāsns fragmentu, kas ir saglabājusies no mājas pirmsākumiem.» Uz virtuves galda uzsegts balts galdauts, uz krēsliem – balti pārvalki. «Es gribēju dzīvot tā, lai ir smalki un harmoniski.» Bet kā tad ir ar ikdienas maltītēm? «Gadās, ka ar brokastu kafijas krūzi skraidu pa visu dzīvokli.
PERSONISKUMA PIEŠĶIRŠANA. «Dīvāni, skapji, gleznas un citi interjera priekšmeti ir tas, kas līdz ar saimnieku ienāk mājvietā un bezpersoniskajām telpām piešķir personiskumu,» uzskata mājastēvs. Viesistabas iekārtojumam izmantoti pāris ērtu ādas dīvānu (ādas tāpēc, ka ērti un viegli kopjami), un kafijas galdiņš. Lai šo mēbeļu grupu organizētu un kājām būtu patīkami, iegādāts vilnas grīdas paklājs. «Dīvānus ik pa laikam pārbīdu. Kad tie bija novietoti tieši pretim televizoram, ciemiņus tas pievilka gluži kā magnēts, viņus vairāk piesaistīja televīzijas pārraides, nevis komunikācija citam ar citu.» Rihards esot iecerējis pie vienas no sienām likt amerikāņu popārta mākslinieka Roja Lihtenšteina gleznas reprodukciju. «Gribu pasaulslaveno bildi ar raudošo sievieti. Man šķiet, ka te tā ļoti iederētos, jo klasiskajā iekārtojumā ienestu laikmetīgu akcentu.
KĀ PILS. «Manuprāt, nevis viesistabai ir jābūt lielākajai dzīvoklī, bet guļamistabai. Gribēju, lai tā plašuma ziņā būtu kā pils,» atklāts ir aktieris. Skapi – plauktu ar oriģinālām atvilktnēm (apdarei izmantota āda, kas nošūta ar rupju baltu diegu) – esot nolūkojis kādā no Spice Home veikaliem, bet gultai un naktsskapīšiem ar ādas apdares elementiem esot «uzskrējis virsū». «Šai telpai gribu iegādāties ērtu zvilni. Kad to atradīšu, no guļamistabas pazudīs mīkstais pufs. Vēl plānoju pasūtīt lielu plauktu grāmatām.» Bet bez mūzikas un mūzikas instrumentiem gan nevarot iztikt. Rihars Lepers ir beidzis Talsu mūzikas skolas saksofona klasi, bet spēlējot arī ģitāru, bandžo un klavieres.
APAVU SKAPIS. «Man ir daudz skatuves tērpu, jo vadu dažādus pasākumus, un pie gandrīz katra nepieciešams cits apavu pāris. Vienās un tajās pašās kurpēs taču nevaru uz visiem doties! Lai apaviem varētu ērti piekļūt un pienācīgi uzglabāt, nolēmu, ka nepieciešami plaukti. Griestu augstums atļauj izvērsties,» secina mājastēvs.
DARBISTABA. «Aizverot šīs telpas durvis, ir miers un klusums, kas nepieciešams, ja gribas palasīt grāmatu, studēt scenāriju, ieskatīties internetā vai kaut ko rakstīt,» saka jaunais aktieris un smejoties atklāj, cik neparastā veidā var arī tikt pie kārotām lietām. «Kad iepriekšējā mājvietā kādai kaimiņienei bija jurģi, ievēroju košo fotogrāfiju ar Londonā nobildētu telefona būdiņu. Man šī fotogrāfija tik ļoti iepatikās, ka vaicāju, vai viņa varētu man to pārdot.» Sarkani ir ne vien dīvāna spilveni un telefona būdiņa fotogrāfijā, bet arī grāmatu plauktu durtiņas. Pie sienas – fotogrāfa Andra Lejas darbs Evolūcija.
BALVAS UN DĀVANAS. Uz skapja virsmas guļamistabā novietotas balvas, zīmīgas dāvanas un svarīgus dzīves notikumus apliecinošas lietas. «Jānoslauka putekļi,» Rihards ieminas, paņemot rokā no stikla veidoto Modes un stila balvu, ko viņš 2009. gadā saņēma kā stilīgākais aktieris. Netālu no tās atrodas aktiera fotogrāfija, kas kalpojusi kā koncertizrādes Tas ir laiks programma. Ir arī sveiciens no Āfrikas kontinenta un Budas figūriņa. «Jāsaka paldies par šo dāvanu, jo, kā zināms, paglaudot Budas figūriņas vēderu, var pievilināt naudu. Galvenais ir tam ticēt (smejas).