«Māja prasa daudz rūpju – vienmēr ir kas jāuzlabo, jāpielabo, taču tas nav nekas traks, ja vīrietis šos darbus prot. Mans vīrs ir ar zelta rokām,» ar lepnumu saka Ieva Boikova, Ādažu Superneto maiņas vadītāja.
Viņa kopā ar ģimeni – dzīvesbiedru Aleksandru, uzņēmuma Arčers montāžas meistaru, desmit gadu veco meitu Lauru un četrus gadus veco dēlu Māri – mīt dvīņu mājā Ādažos. «Šeit dzīvojam jau četrus gadus. Ar savu mājvietu esam ļoti apmierināti, jo ir klusi, mierīgi, apkārt daudz zaļumu, bet netālu – Gauja.
Ar Ievu Boikovu iepazīstina viņas draudzene Sarmīte Prule. «Mēs mācījāmies vienā skolā, abas esam ādažnieces. Kad beidzām skolu, ceļi aizveda katru uz savu pusi, bet nu jau kādu laiku mūsu draudzība ir atdzimusi. Kopā ar savām otrajām pusītēm braucam viena pie otras ciemos, vēl esmu Ievu ievilkusi dejošanā. Pēc TV3 šova Dejo nost! es neapstājos, kopā ar dejotāju Jekaterinu Novokreščenennihu viņas deju studijā Leona nodibinājām deju grupu apaļīgām sievietēm. Ja sākumā daudzas dalībnieces kautrējās, nespēja atraisīties, tad nu jau esam uzstājušās koncertā. Un ļoti veiksmīgi uzstājušās. Pēc mūsu priekšnesuma zāle nevis pieklājīgi aplaudēja, bet aiz sajūsmas uzsprāga,» ar lepnumu stāsta Sarmīte Prule.
Uzvārījusi kafiju, mūsu sarunai piebiedrojas arī namamāte Ieva un izstāsta kādu interesantu sakritību viņas dzīvē. «Pēc skolas beigšanas tēvs man nopirka vienistabas dzīvokli Ādažos. Tajā dzīvoju, līdz iepazinos ar savu dzīvesbiedru. Kad gaidīju pirmo bērnu, mēs no šā vienistabas dzīvokļa pārcēlāmies uz trīsistabu dzīvokli. Pēc dažiem gadiem tā pati situācija atkārtojās – es biju mātes cerībās, kad no trīsistabu dzīvokļa pārcēlāmies uz dvīņu māju.» Šo soli spert esot mudinājis Ievas tēvs, kurš bija iegādājies dvīņu mājas otru daļu. Būdams celtnieks, viņš bija ēku novērtējis kā kvalitatīvu, tāpēc ar pārliecību aicināja savus tuviniekus rīkoties – pārdot dzīvokli un iegādāties dvīņu mājas daļu. «Atbraucām, apskatījāmies, padomājām un izlēmām,» darbību secību uzskaita Ieva un piemetina, ka izšķirties par labu mājai palīdzējis fakts, ka tūlīt jādzimst ģimenes otrai atvasei. «Bērniem šāda vide, kādā dzīvojam patlaban, ir ļoti labvēlīga.»
Mitekli iegādājušies, ņemot kredītu. «Bija tā sauktā baltā apdare, visus pārējos darbus – flīžu likšanu, lamināta klāšanu, tapešu līmēšanu, sienu krāsošanu un vēl daudzus citus – paveica vīrs kopā ar brāli un brālēnu. Ja ņemtu remontbrigādi, iekšējās apdares darbi ritētu ātrāk, taču noteikti izmaksātu dārgāk. Tā kā vīram rokas aug īstajā vietā, tad paši saviem spēkiem tikām galā.»
Dzīvojamā platība esot aptuveni 200 kvadrātmetru. Mājas pirmajā stāvā atrodas plaša halle, kas apvienota ar virtuvi un ēdamistabu, tualete, saimniecības telpa un garāža, bet otrajā stāvā ir trīs guļamistabas un liela vannasistaba.
DVĪŅU MĀJA. «Tēvs bija iegādājies šīs dvīņu mājas vienu daļu un mūs mudināja iegādāties otru daļu. Daudzi brīnījās, kāpēc viņš, būdams celtnieks, pērk gatavu māju. Bet cena bija pieņemama, ēka – kvalitatīvi uzcelta, tāpēc nebija iemesla tā nerīkoties,» skaidro Ieva un piebilst, ka pa četriem gadiem, kas aizritējuši kopš mājas pirkšanas, ir notikušas pāris neatgriezeniskas pārmaiņas. «Dažādu apstākļu spiestam, tēvam vajadzēja pārdot savu ēkas daļu, tāpēc mums tagad ir citi kaimiņi, bet pirms trim mēnešiem tēvs aizgāja mūžībā.» Ieva arī izstāsta, ka vīrs esot papildinājis terases jumta sākotnējo versiju ar rūdīta stikla loksnēm. Ar tādām pašām loksnēm ierāmēta arī terase. «Šis konstrukcijas papildinājums mūs pasargā no lietus, vēja un sniega.
DRAUGI. Ieva Boikova un Sarmīte Prule ir draudzenes kopš skolas laikiem. Draudzība nav padzisusi arī tagad, kad abas ir precējušās. Tā kā Pruli mīt dzīvoklī, bet Boikoviem ir privātmāja, satikšanās parasti notiekot pie viņiem, jo tad var gan ārā grilēt gaļu, gan pasēdēt uz terases, gan kopā ar bērniem padauzīties mājas saimnieka meistarotajās šūpolēs, kas apvienotas ar slīdkalniņu. Attēlā (no kreisās): Sarmīte Prule, mājas saimnieks Aleksandrs Boikovs, mājas saimniece Ieva Boikova, Sarmītes vīrs Aivars Prulis, šūpolēs – Boikovu atvases Laura un Māris.
VĒSMAS. Mājas saimnieki, pasūtot virtuves iekārtu, esot ļāvušies tā laika mājokļa iekārtojuma modes vēsmām un pasūtījuši arī bāra leti. Tagad viņi atzīst, ka to izmantojot ļoti reti. «Kad atnāk ciemiņi, kāds apsēžas uz bāra krēsla un iedzer kādu glāzi vīna, bet ikdienā šī virtuves iekārtas sastāvdaļa tiek mazāk ekspluatēta.» Saimes galds, krēsli un trauku skapis esot mantots no Ievas tēva.
Mājas pirmajā stāvā dominē oranžās krāsas toņi. «Oranžā ir mana favorīte, tāpēc ēdamistabai izvēlējos piesātināta toņa tapetes, bet blakus esošajai hallei – pāris toņus gaišākas,» stāsta namamāte. «Par krāsu izvēli mums ar vīru nebija domstarpību, jo abu gaume sakrīt.
«Kad tika pasūtīta virtuves iekārta, šajā procesā nevarēju aktīvi iesaistīties, jo drīz bija jādzemdē. Uzticējos vīram, un nebija jāviļas, jo virtuves iekārtas plānojums ir ļoti pārdomāts,» saka Ieva un piebilst, ka esot arī paveicies ar galdnieku – pazīstamu meistaru no Carnikavas.
Plašā patrepe tiek izmantota racionāli – tur iekārtota mācību vieta meitai. Kāpnes uz otru stāvu esot taisītas no ķirškoka, bet uz grīdas klāts lamināts. «Tētim pirmajā stāvā bija flīzes. Man šķita, ka lamināts ir mīlīgāks un siltāks, taču tagad esmu mainījusi domas par šā materiāla kvalitatīvajām īpašībām, jo, kolīdz kaut kas nokrīt uz grīdas, uzreiz paliek švīkas. Flīzes būtu bijušas praktiskākas.
OTRS MŪŽS. Namamāte atklāj, ka apjomīgo stūra dīvānu esot mantojusi no tēva. «Kad viņam bija jurģi, viņš piedāvāja šo mēbeli mums. Tā bija labā stāvoklī, vajadzēja tikai apvilkt ar jaunu audumu. Būs vairāk naudas, būs citas mēbeles.» Māju apsilda, izmantojot gāzes apkuri, pirmajā stāvā ir arī apsildāmās grīdas. Savu artavu omulības un siltuma radīšanā nodrošina kamīns. «Ziemā mēs to iekurinām ļoti bieži, daudz retāk iedarbinām gāzes katlu. Aukstā laikā apsēsties pie iekurta kamīna ar tējas krūzi rokās ir ļoti patīkami.
Novusa un biljarda galds norāda, ka ģimene ir aktīvas atpūtas piekritēja. «Kad biljarda galdu apgriež otrādi, var spēlēt galda tenisu,» atklāj Ieva. «Ciemiņi labprāt izklaidējas, uzspēlējot kādu no šīm spēlēm, jo daudzās mājās tādu iespēju nav.
«Mēs esam mierīgi un piezemēti cilvēki, tāpēc arī mūsu mājas iekārtojums ir vienkāršs,» savu attieksmi pret lietu pasauli raksturo mājasmāte. «Sekciju iegādājāmies Mēbeļu namā. Tā atbilst mūsu prasībām, jo ir divi skapji, ko varam sadalīt abiem mūsu bērniem.
ATPŪTAS VIETA. Pamatīgais dārza sols esot Ādažu galdnieku roku darbs, bet galdu ar rūdīta stikla virsmu uzmeistarojis Aleksandrs. «Daži brīnās, kāpēc izvēlēts stikls. Tā kā vīrs ikdienā strādā ar šo materiālu, viņš zina, ko rūdīts stikls spēj izturēt. Un tas spēj daudz – meita ar savām draudzenēm ir lēkājusi pa galdu, un tam nekas nav noticis.