Podometrija sniedz ilgi meklētās atbildes

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, jo sevišķi tiem, kuri rūpējas par savu pēdu veselību un labsajūtu, par balsta un kustību problēmu cēloņiem jau izveidojušies savi priekšstati, kas reizēm atbilst patiesībai, reizēm atbilst daļēji un gadās arī, ka neatbilst nemaz.

Māja šos uzskatus analizēja kopā ar docentu Andreju Avotu, arodslimību ārstu un medicīnas centra Pirmaden direktoru, kurš vairāk nekā septiņu gadu laikā kopā ar kolēģiem veicis pēdu datorizēto diagnostiku desmit tūkstošiem cilvēku, gan pacientiem, gan zinātniskos pētījumos iesaistītajiem skolēniem, sportistiem, skaistumkopšanas profesionāļiem un mediķiem.

Pie pēdējās instances...

"Bieži sastopos ar pacientiem, kuri saka: dakter, es esmu bijis uz dažādiem izmeklējumiem, bet ne rentgens, ne magnētiskā rezonanse, ne analīzes nerāda, kāpēc man nežēlīgi sāp, dedzina vienā konkrētā pēdas vietā, iepretī trešajam un ceturtajam pirkstam, kāpēc tur bieži rodas ādas sabiezējumi. Es gribētu nākt pie jums kā pie pēdējās instances," stāsta A. Avots. "Dzirdot šādu frāzi vairākas reizes, kļūst skumji, jo es uzskatu, ka podometrijai nav jābūt pēdējai instancei. Manuprāt, būtu pilnīgi loģiski, ja tas būtu pirmais izmeklējums jebkuram pacientam, kam radušās neskaidra rakstura sāpes kauliņos, pirkstos, pēdās, jo lielākoties tam pamatā ir nevienmērīgs pēdas noslogojums. Podometrija var kalpot kā skrīninga izmeklējums, kas ļauj jau uzreiz izslēgt daudzas problēmas. Tā ir pieejama un ļoti operatīva diagnostika, ko derētu veikt arī profilaktiski, jo sevišķi tad, ja pastāv pēdu deformācijas riska faktori – iedzimtība, darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu, intensīva fiziska slodze u. c. Esmu pateicīgs kolēģiem."

"Kauliņi" trīs paaudzēs

A. Avots teic: "Mēdz būt arī tā, ka uz pieņemšanu ierodas mazmeita, mamma un vecmāmiņa, un visām ir "kauliņi" – mazmeitai vēl nelieli, mammai jau pamatīgi, bet vecmāmiņai ir ļoti izteikta deformācija, greizais īkšķis un saliekti āmurveida pirksti. Viņas vēlas noskaidrot, uz kādu konkrētu efektu katra var cerēt, lietojot ārstnieciskās zolītes. Mazmeitai, kura, iespējams, aktīvi nodarbojas ar sportu vai dejām, zolītes laikus palīdzēs novērst tālāku šķērsvelves deformāciju. Māmiņai, kurai kauliņš jau ir izteikts, nevaram solīt, ka tas pazudīs, taču pavisam neilgā laikā pāries pēdu sāpes, bet ādas sabiezējumi pēdu apakšā mazināsies pakāpeniski mēneša vai pusotra laikā. Vidēja vecuma sievietēm raksturīga problēma ir dedzinošas sāpes pēdā, iepretī 3.–4. pirkstam, jo pārslodzes zona spiež vienu no galvenajiem nerviem, kas tur atrodas. Veidojas tā sauktā Mortona neiroma – nervu zari ir traumēti no ilgstošas pārslodzes, tie paplašinās un rada ļoti asas, nepatīkamas dedzinošas sāpes. Ar laiku nervu funkcija ir traucēta un minētais pēdas apvidus zaudē savu jutīgumu, kādreiz tirpst pirksti. Ja sāk lietot zolītes, sāpes samazinās jau no tā vien, un tad var izmantot arī fizioterapiju, vanniņas u. c. Vecmāmiņai, kurai pirksti ir smagi deformēti, pēdas bieži vien sen vairs nesāp, toties ir problēmas ar ceļiem, gūžām, mugurkaulu. Viņai varam solīt, ka zolītes uzņemsies amortizatoru lomu, mazāk sāpēs ceļi, gūžas, mugurkauls."

Risina dažādas problēmas

Sākot lietot ortopēdiskās zolītes, katrs otrais cilvēks ir pārsteigts: tāda sajūta, ka zolītes rada siltumu. Taču kaučuka putas darbojas kā izolējošs materiāls, bet nesilda. "Tur, kur atrodas izteiktas pārslodzes zonas, ir traucēta arī asinsrite. Kad pārslodzes zonas pazūd, tā uzlabojas," skaidro A. Avots. "Smagas asinsrites problēmas zolītes gan neatrisina, tomēr dažiem cilvēkiem izzūd sūdzības par to, ka pastāvīgi salst pēdas. Diabēta pacientiem zolītes var palīdzēt izvairīties no ādas sabiezējumiem, kas viņiem ir vājā vieta. Kad pēda ir pareizi noslogota, mazāk veidojas tūskas, limfas atteces problēmas u. c. Zolītes ieteicamas arī topošajām māmiņām, sākot no 3.–4. grūtniecības mēneša, jo grūtniecība bieži izprovocē pēdu problēmas. Jāteic, tas rada ļoti pozitīvas sajūtas, jo, pateicoties podometrijai, varam ieraudzīt problēmas saknes, kas sakrājušās ilgos gados un arvien vairāk traucē dzīvot. Spējam saprast, kāpēc tas viss notiek, un ar datorprogrammas palīdzību izraudzīties ārstnieciskās zolītes un tūlīt pārliecināties, ka notiek fantastiskas izmaiņas. Sevišķi uzskatāmi tas ir asimetriska pēdu noslogojuma gadījumā – viss izlīdzinās tik ātri un efektīvi, ka šķiet – tās ir pavisam cita cilvēka pēdas."

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar medicīnas centru Pirmade

***

Izplatītākie uzskati par pēdu problēmām

Ārsts teica, ka man ir plakanā pēda, bet tā nemaz neizskatās plakana. Vēlreiz jāatgādina, ka saplacināta var būt gan pēdas gareniskā velve, gan šķērsvelve. Klasiskajai plakanajai pēdai ir saplacināta gareniskā velve un pēda atgādina lāča ķepu, tā novērojama tikai 4–8% gadījumu. Taču aptuveni 80 procentos gadījumu saplacināta ir šķērsvelve. Pēda izskatās skaisti, ar augstu garenisko velvi, bet, pārbaudot ar podometru, redzams, ka vidusdaļā pēda gandrīz nav noslogota, toties visa ķermeņa masa jānes papēžiem un šķērsvelvei, kas atrodas pēdas priekšdaļā, tūlīt aiz kāju pirkstiem, un tur ir pārslodzes zonas. Papēži ir diezgan izturīgi, tomēr ar laiku pārslodzes dēļ tur veidojas tā sauktie pieši. Toties šķērsvelve pārslodzes dēļ drīz vien tiek saplacināta, deformēta, kāju pirksti izvēršas vēdekļveidīgi, īkšķis novirzās uz otrā pirksta pusi, veidojas tā dēvētais kauliņš, bet pārējie kāju pirksti saliecas āmurveidīgi. Bet reizēm, īpaši bērniem, ir otrādi – pēda izskatās plakana, jo tur ir saišu vājums, bet tad, kad cilvēks paceļas uz pirkstgaliem, mēs redzam, ka gareniskā velve ir diezgan izteikta. Taču ne jau tāpēc jāraizējas par plakano pēdu, ka mums nepatīk tās forma, bet tāpēc, ka atsperes funkcijas zaudēšanas dēļ ar laiku cieš visa balsta un kustību sistēma.

Lai atklātu pēdu problēmas, noteikti nepieciešams rentgena izmeklējums. Protams, ja ir aizdomas par traumu, tad tur nav divu domu – tiešām steidzami vajag rentgenu, lai konstatētu, kas īsti notiek ar šo sarežģīto struktūru, kurā ir 26 kauliņi, 33 locītavas, saites u. c. "Taču bieži pacienti pie manis ierodas ar rentgena uzņēmumiem, kas tomēr nesniedz atbildi uz jautājumiem: kāpēc veidojas kauliņš, kāpēc nevar tikt vaļā no ādas sabiezējumiem vai varžacīm, kāpēc otrais, trešais un ceturtais pirksts ir saliecies tā, ka piemērotu apavu iegāde rada problēmas; kāpēc veidojas pieši vispirms vienai kājai, pēc tam otrai," stāsta A. Avots. "Rentgens parāda, vai piesis ir vai nav, bet lai pateiktu, kāpēc tas veidojas, tomēr nepieciešama podometrija. Podometrija sniedz atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt pacients pats skaidri un gaiši redz diagnostikas rezultātu uz ekrāna."

Pēdas sāp tāpēc, ka cilvēkam ir muguras problēmas. "Es vairāk piekrītu Sokratam, kurš teicis: kam sāp pēdas, tam sāp viss. Pēda ir mūsu balsta un kustību sistēmas pirmais un svarīgākais posms," komentē A. Avots. "Ja pēda jau kopš jaunības ir nevienmērīgi noslogota, deformēta, tā nepilda savas atsperes funkcijas, mūža gaitā cilvēks sper miljoniem cietu soļu, ar laiku cieš gūžas, ceļi un mugurkauls. Podometrija ir pieejama vairākās medicīnas iestādēs Latvijā, un šī izmeklēšanas iespēja noteikti būtu jāizmanto jebkuras balsta un kustību sistēmas problēmas gadījumā – ja sāp spranda, ir konstatēta starpskriemeļu diska trūce, problēmas ar ceļu vai gūžu locītavām, nerunājot par to, ka gurst un sāp pēdas. Podometrija daudzos gadījumos var dot saprotamu atbildi, kāpēc tas notiek."

Pēdu problēmu ārstēšanas pamats ir tautas medicīna, ziedes, zāles, fizoterapija. "Tā daļēji ir taisnība, jo cilvēki izmanto šīs metodes un var panākt zināmu atvieglojumu," atzīst A. Avots. "Bet es esmu dziļi pārliecināts, ka mērķtiecīgāk ir vispirms doties uz podometriju. Mēs redzam uz ekrāna pārslodzes zonas, kuras pilnīgi sakrīt ar sāpīgajām vietām, un, ja cilvēks uzkāpj uz pareizi piemeklētiem supinatoriem, viņš dažu sekunžu vai minūšu laikā pats redz, ka burtiski pazūd pārslodzes zonas. Noskaidrojas arī cēloņi piešiem, ādas sabiezējumiem, pirkstu deformācijām. Pēc tam, kad slodze ir pareizi sadalīta, tās pašas ziedes, fizioterapija, vanniņas un citi līdzekļi cīnīsies ne vairs ar pārslodzi, bet ar tās sekām, un tad visa ārstēšana būs efektīvāka."

Cilvēks ir asimetriska būtne, un ar to jāsamierinās. Apgalvojums ir daļēji pareizs – mēs visi esam nedaudz asimetriski, bet reizēm asimetrija ir tik izteikta, ka rada problēmas, piemēram, ja viena kāja ir nedaudz īsāka, otra garāka. Šodien tiek atzīts, ka tieši kāju garuma asimetrija, nevis nepareizas mugursomas vai skolas soli ir galvenais skoliozes pamats. Mugurkauls izliecas, lai kompensētu šo atšķirību. Asimetriska pēdu noslogojuma pamatā var būt arī aizsargreakcija: piemēram, cilvēkam sāp kreisā kāja, bet vairāk pārslogota ir labā, jo zemapziņa automātiski sargā to pusi, kur ir sāpes, un pārslogo veselo pusi. Asimetrija ir ļoti izteikta pēc traumām, operācijām, insulta. "Runa nav par centimetriem, bet par milimetriem, taču arī tie ietekmē mugurkaulu," saka A. Avots. "Asimetriju arī var izlīdzināt supinatori – zolītes no elastīgām kaučuka putām. Noslogojums kļūs simetrisks, un cilvēks būs pasargāts no tālākām problēmām.