Risinājumi nervozitātes mocītajiem

Par ko nervozēt, bažīties un skumt nudien netrūkst. Ne no viena cilvēka nevar prasīt, lai, uzzinājis par likteņa triecienu vai kārtējo nepopulāro valsts iestāžu lēmumu, viņš paliktu mierīgs un saulains.

Tomēr mediķi mums neiesaka ļauties ilgstošai spriedzei, nepārtraukti raizēties un nervozēt, pat ja tam ir pamatots iemesls. Jebkurš nervu sistēmas sasprindzinājums, nervozitāte un nemiers ietekmē ne tikai ikdienas noskaņojumu, bet ar laiku atstāj negatīvu iespaidu uz dažādām organisma sistēmām.

Nervozie paradumi

Matu šķipsnas virpināšana pirkstos. Atkarībā no situācijas tā var liecināt gan par koķetēriju, gan par to, ka cilvēks cenšas nomierināties, gan par garlaicību. Tiem, kuri nevar no šā paraduma atturēties, kaut arī mati sāk pastiprināti izkrist un ar laiku tiek bojātas matu saknītes, nenāktu par ļaunu apmeklēt psihoterapeitu.

Smēķēšana. Smēķētāji bieži apgalvo, ka smēķēšana viņus nomierina. Pētnieki teic – tā tikai šķiet, bet patiesībā cilvēks kļūst vēl nervozāks. Nikotīna iespaidā pieaug "labsajūtas hormona" dopamīna līmenis, un, lai to atkal sasniegtu, pēc noteikta laika vajadzīga nākamā cigarete. Piedevām pīppauze ir brīdis, kad cilvēks aizbēg no sava ikdienas stresa un pienākumiem, – arī tāpēc šķiet, ka nomierinoša ir pati smēķēšana. Tā ir atkarība, no kuras jātiek vaļā, jo smēķēšana, kā zināms, izraisa daudzas nopietnas veselības problēmas.

Zobu griešana miegā. Dažas sekundes ilgas zobu griešanas epizodes miegā tiek saistītas ar pāreju no vienas miega fāzes citā, bet ir cilvēki, kuri griež zobus pat pusstundu no vietas, un šo parādību izraisa stress. Zobiem tiek nodarīti lieli bojājumi, jo atsevišķi aizsargrefleksi aizmieg līdz ar cilvēku. Lai pasargātu zobus, zobārsti iesaka speciālas kapes, bet, lai atrisinātu pamatproblēmu, jādomā par stresa menedžmentu.

Nagu graušana. Šis paradums bieži sākas bērnībā. Ja no tā neatbrīvojas, nagi ar laiku novājinās un pieaug nosliece uz iekaisumiem, jo kodīšana ievaino ādu un kutikulu, tur vieglāk iekļūst dažādi infekciju izraisītāji. Lai atradinātos, jāstrādā ar sevi. Kaut ko var dot arī cimdu valkāšana vai aptiekā nopērkami līdzekļi ar nepatīkamu garšu, kas domāti nagu pārklāšanai.

Kāju krustošana. Sēžot ar sakrustotām kājām, ķermeņa svars asimetriski gulstas uz vienu pusi, tiek nospiesti nervi un asinsrite. Cilvēkiem šķiet, kā šī poza palīdz atbrīvoties, atslābināties un justies ērti, bet patiesībā tā rada saspringumu iegurnim, mugurai, pleciem, kaklam. Īsākā laika sprīdī var rasties sāpes un notirpums nospiestajā kājā, vēlāk tas var novest pie hroniskām muguras un galvas sāpēm, muskuļu problēmām.

Pildspalvas kodīšana. Cilvēki, kuri, juzdamies nervozi, košļā rakstāmlietas, pakļauj sevi dažādu infekciju riskam, jo uz rakstāmrīkiem nonāk slimību izraisītāji, kurus cilvēks uzlasa, pieskaroties durvju rokturiem, iepirkumu ratiņiem, telefonam, datora tastatūrai utt. Nav nekāds brīnums, ka rodas kāda saaukstēšanās slimība vai zarnu infekcija. Jācenšas tikt vaļā no nervozitātes, bet, kamēr tas vēl īsti neizdodas, jāatceras bieži mazgāt rokas un nedot savas rakstāmlietas citiem.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols

***

SPRIEDZES SEKAS

Kas notiek ilgstošas spriedzes ietekmē

- Elpošana kļūst ātrāka un seklāka.

- Var paātrināties sirdsdarbība, izteiktākas kļūst asinsspiediena maiņas, pieaug nosliece uz paaugstinātu spiedienu.

- Kuņģa un zarnu traktā paaugstinās gludās muskulatūras tonuss un samazinās gremošanas sulu izdalīšanās.

- Cieš arī muskuļu un kaulu sistēma – pastiprinātas muskuļu kontrakcijas var izraisīt pulsējoša vai migrējoša tipa galvassāpes.

- Spriedzes iespaidā var sākties reproduktīvās veselības problēmas.

Eksperta viedoklis

Kaspars IVANOVS, ārsts, SIA "Silvanols" izpilddirektors:

Nevajag tūlīt ķerties pie "ķīmijas"

– Ja mēs saviem spēkiem netiekam galā ar ikdienas spriedzi un nervozitāti, var meklēt palīdzību ārstniecības augos, kas šādās situācijās ar panākumiem lietoti jau gadsimtiem. Šie dabas vielu produkti neizraisa pierašanu, un tas ir ļoti svarīgi. Latvijā ir daudz iedzīvotāju, kuri pieraduši pie noteiktiem ķīmiskiem recepšu medikamentiem un pieprasa, lai ārsti tos izraksta atkal un atkal. Ir situācijas, kad šie preparāti patiešām nepieciešami, bet varbūt ar tiem nevajadzētu sākt. Ja pārņēmusi nervozitāte un nomāktība, ir taču iespējama psihoterapija, pārrunas ģimenē un ar ārstu, tad – ārstniecības augu līdzekļi un tikai pēc tam, kad jūtams, ka nekas nespēj palīdzēt, vajadzētu ķerties pie šiem ķīmiskajiem preparātiem, turklāt tie būtu jālieto īslaicīgi.

Tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, izmantojot ārstniecības augus, kas nāk no mūsu pašu zemes mežiem, pļavām un dārziem, Silvanols ražo savu produktu Relaxen®. Tas veidots, sadarbojoties Latvijas farmaceitiem un ārstiem. Pirmais tapa Relaxen® balzams, kurā ir baldriāna sakņu, vīgriežu, apiņu, melisas un māteres ekstrakti, kas pazīstami kā dabiski nomierinoši līdzekļi, kā arī vilkābeles ekstrakts, kas dod papildu stimulu sirdsdarbības uzlabošanai. Balzama pamatnei izmantota dabiskā dzērveņu sula. Vēlāk, ņemot vērā lietotāju lūgumu, sākām ražot šādu produktu ar baldriāna, apiņu un melisas ekstraktu arī kapsulās, lai ceļotāji to varētu paņemt līdzi lidojumos. Maziem bērniem, kuriem diemžēl arī neiet secen šī problēma, vispiemērotākais ir Relaxen® balzams. Augot spriedzei sabiedrībā, tā liek sevi manīt arī skolā. Arī šādai situācijai ārstniecības augu līdzekļi palīdz tikt pāri. Vecākiem cilvēkiem un tiem, kam saspringts darbs, šie preparāti ieteicami, ja ir nervozitāte, satraukums. Labas atsauksmes esam saņēmuši arī no studentiem, kuri tos lieto, lai kliedētu satraukumu pirms eksāmeniem. Šie produkti nav miega līdzekļi, tie domāti lietošanai dienā, bet, kad stress samazinās, vakaros kļūst vieglāk iemigt. Būtiski ir uzsākt augu preparātu lietošanu, kad problēma ir sākuma stadijā. Par vienu kapsulu vai par vienu devu balzama ir jāmaksā mazāk nekā par tādas pašas grupas ārzemju produktiem, kuru tirgū nav mazums. Turklāt Latvijā iegūtie ārstniecības augi izceļas ar labu kvalitāti un bagātīgu sastāvu.