Pasargāt elpceļus no septembra viltībām

Septembris vēl nav elpceļu vīrusu aktivitātes laiks, taču tam ir savas viltības: vēsi rīti un vakari, reizēm ļoti karsts dienas vidus vai negaidīta lietusgāze.

Pa vasaru izklīdušie ļaudis atkal pulcējas, dodas uz mācību iestādēm vai masu pasākumiem, un, sastopot daudz svešu cilvēku, organismam nākas iepazīties arī ar svešiem mikrobiem.

«Lielākā daļa cilvēku vasarā ir vairāk laika pavadījuši svaigā gaisā, nostiprinājuši organismu, uzkrājuši zināmas vitamīnu un enerģijas rezerves,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs. «Ja mēs pareizi rīkosimies rudenī, tad ir daudz lielākas iespējas, ka mūsu imunitāte saglabāsies stipra ilgāku laiku un varēsim iztikt bez iesnām, kakla sāpēm un citām nepatīkamām problēmām, ko izraisa elpceļu infekcijas.»

Lai pasargātos

«Vislabāk būtu, ja mēs vispirms darītu visu, lai nesaslimtu,» teic ārsts. «Kā ik rītu tīrām zobus, tā var veikt arī deguna gļotādas tīrīšanu. Šim nolūkam Silvanols ražo divus produktus: Rinospray Seawater un Rinospray Light, pēdējo var lietot jau no trīs gadu vecuma, un tā sastāvā ir arī pantenols, kurš palīdz atjaunot gļotādu. Šie izsmidzināmie līdzekļi palīdz deguna gļotādai atbrīvoties no uzkrātajiem putekļiem un citiem svešķermeņiem. Tas ir sevišķi aktuāli, ja mēs lielāko dienas daļu pavadām istabas temperatūrā, sausā gaisā, kas veicina gļotādas sausumu, liek epitēlija skropstiņām salipt un traucē tām pilnvērtīgi darboties. Atsākot skolas gaitas vai biežāk dodoties plašā sabiedrībā, deguna gļotādu no svešajiem mikroorganismiem palīdz aizsargāt Rinogēls+.

Novērst cēloņus

«Liela daļa cilvēku, saskaroties ar iesnām vai kakla sāpēm, domā tikai par to, kā ātrāk atbrīvoties no traucējošajiem simptomiem, un necenšas saprast, ka pareizāk būtu uzveikt slimības izraisītājus,» atzīst K. Ivanovs.

«Jo sevišķi iesnu gadījumā cilvēku pašu izvēlētā ārstēšanās taktika ir vērsta uz to, lai ātri atvieglotu elpošanu. Lietojot bezrecepšu medikamentus, kas ātri sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, uz laiku gan kļūst vieglāk elpot, bet vīrusi un baktērijas tur joprojām paliek. 3–5% cilvēku šie līdzekļi izraisa pierašanu un pat bez iesnām deguna gļotāda reaģē uz vismazāko temperatūras izmaiņu vai puteklīti, tāpēc viņi vairākas reizes dienā lieto šādus līdzekļus, bet, ja patiešām gadās īstas iesnas, ko izraisa vīrusi vai baktērijas, tās norit patiešām smagi. Šo bezrecepšu medikamentu – deguna gļotādas asinsvadu sašaurinātāju – instrukcijās ir norādīts, ka tos drīkst lietot ļoti ierobežotu laika periodu – vienu nedēļu vienreiz sezonā.

Taču cilvēki instrukcijas nelasa vai neņem vērā. Vēlme ātrāk attaisīt vaļā degunu ir saprotama, bet tajā pašā laikā nepieciešams arī dabas vielu produkts, kurš cīnās ar slimības izraisītājiem un ir paredzēts ilgstošai lietošanai. Tāds ir Rinogēls+, kas veidots uz ūdens bāzes. Tas mitrina deguna gļotādu un nesalipina bārkstiņas. Gela aktīvās vielas ir ēteriskās eļļas, kas nodrošina asinsvadu nelielu sašaurināšanos, bet pats galvenais – tās uzveic vīrusus un baktērijas, samazina to daudzumu uz deguna gļotādas, un mēs varam panākt ātrāku izveseļošanos. Pēc trīs gadu darba esam atraduši vajadzīgo formulu, kas ļāva izveidot arī izsmidzināmo produktu Rinogēls+ spray. Tas ir ļoti draudzīgs organismam un efektīvs, iedarbojas jau ļoti mazā devā. 20 ml iesaiņojumā šis produkts ir ekonomiski izdevīgs – pietiek vairākām ārstēšanas reizēm lielai ģimenei. Tas Latvijas zinātnieku veidots, domāts tieši Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt, ja gadījies neadekvāti apģērbties vai izmirkt lietū un kaklā jūtamā skrāpēšanās liecina par rīkles gļotādas iekaisuma sākumstadiju, ļoti labs palīgs ir FaringoSpray – aerosols ar bergamota, kliņģerīšu un smiltsērkšķu eļļu. Tas domāts visām iekaisuma stadijām. Par FaringoSpray esam saņēmuši labas atsauksmes no dziedātājiem, diktoriem, skolotājiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem ir ļoti būtiski, lai nesāpētu kakls.»

Ārsts Kaspars IVANOVS, SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs:

– Iesnas ir deguna gļotādas iekaisums, ko izraisa vīrusi, baktērijas vai sēnītes. Tāpat kā jebkurā organisma vietā, arī deguna gļotādā iekaisums iziet četras stadijas, ja vien tas neapstājas ātrāk kāda ārējā faktora dēļ. Kad slimības izraisītāji ir nosēdušies uz elpceļu gļotādām, cilvēks jūt, ka deguns ir aizlikts, bet rīkles gala gļotādā vērojams apsārtums.

Rīkles gala gļotāda un deguna gļotāda atšķiras, bet gan deguna aizlikums, gan rīkles gļotādas apsārtums saistīts ar to, ka lokāli paplašinās asinsvadi, jo organisms sūta aizsargspēkus uz vietām, kur iekļuvuši infekcijas izraisītāji.

Deguna gļotādas uzdevums ir attīrīt, mitrināt un sasildīt ieelpoto gaisu. Tās asinsvadiņu sistēmai piemīt liela spēja paplašināties un sašaurināties, tāpēc mēs varam normāli elpot gan istabas temperatūrā, gan lielā karstumā vai aukstumā. Uz vīrusu vai baktēriju iekļūšanu deguna gļotādas asinsvadi var reaģēt ļoti strauji, veidojas tūska un deguna ejas ir nobloķētas.

Savukārt rīkles gala gļotādā šī pati asinsvadu paplašināšanās izraisa skrāpēšanās sajūtu. Paplašinoties kapilāriem deguna gļotādā, caur to epitēlija šūnām deguna dobumā nonāk asins plazma, kas sajaucas ar vīrusu un baktēriju toksīniem – sāk tecēt deguns.

Slimības izraisītāji vairojas, veido toksīnus un sagrauj epitēlija šūnas. Receptors, kas ir tieši zem bojātās epitēlija šūnas, ziņo, ka tajā vietā ir problēma. Ja cietusi viena šūna, iespējams, neko vēl nejūtam, bet, ja bojātas jau vairākas šūnas, tad parādās kakla sāpes.

Šis process ātri izplatās. Tā nenotiek, ja mūsu aizsargspēki ir pietiekami stipri – tad varam pat nepamanīt, ka elpceļos ir bijis kāds vīruss un tur notikusi neliela cīņa. Bet, ja imunitāte nav gana spēcīga, tad iekaisumu var izraisīt pat normālā mikroflora, kas pastāvīgi atrodas gan rīklē, gan degunā un parasti nekādu kaitējumu nenodara.

Kad iekaisuma process attīstās tālāk, organisma aizsargšūnas cenšas cīnīties ar vīrusiem, baktērijām un sēnītēm un veidojas sabrukuma produkti, kas izpaužas kā pelēki, zaļi vai balti izdalījumi no deguna, bet uz rīkles gļotādas novēro dažādu krāsu aplikumu. Tas nozīmē, ka varam gaidīt drīzu atveseļošanos, taču ir jārīkojas pareizi: aplikumu nedrīkst nokasīt ar karotīti vai irbulīti, bet der skalot kaklu. Ja rīkles gala gļotāda klāta ar baltu, nekustīgu aplikumu, ir elpošanas grūtības un paaugstināta temperatūra, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai pārbaudītu, vai tā nav difterija. Lai gan pret to ir vakcīna, pēdējos desmit gados diemžēl bijuši arī saslimšanas gadījumi.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols

Svarīgākais