Ja pa vasaru, regulāri rosoties dārzā un sportojot, mugura ir pakāpeniski pieradināta pie fiziskas slodzes, tad šobrīd, ražas vākšanas laikā, cilvēks jūtas vingrs un spēcīgs.
Bet, ja fiziskā aktivitāte nav bijusi regulāra, tad došanās novākt kartupeļus, citus dārzeņus, elementāra ābolu lasīšana vai pat sēņošana negaidīti var beigties ar muguras problēmām.
Dažam slodze izrādās par lielu, dažs tā arī nav iemācījies pareizi celt smagumus, vēl cits iedzīvojas slapjā mugurā un pēc tam stāv aukstā vējā. Tas viss var novest pie muguras sāpēm, kas traucē darbu, sabojā atpūtu un reizēm rada arī ģimenes strīdus, jo cilvēks, kuram pašam mugura nesāp, nesaprot otra ciešanas un domā, ka muguras sāpes ir tikai atruna, lai izvairītos, piemēram, no dārza darbiem. Savukārt tie, kuriem pašiem ir šāda problēma, reizēm jūtas pārāk zinoši. Viņi iesaka citiem ārstēšanās paņēmienus no savas pieredzes un ir gatavi dalīties pretsāpju tabletēs. Ārsti brīdina, ka tā nevajadzētu darīt, jo muguras sāpju cēlonis katram var būt pavisam cits un arī līdz ar to vajadzīga pavisam cita ārstēšana.
Sāpes sniedz mācību
Kaspars IVANOVS, ārsts, SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs:
– Mugurkaula skriemeļi notur mūsu ķermeni vertikālā stāvoklī, un muguras sāpes rada lielu apgrūtinājumu un kustību ierobežojumu. Tieši muguras sāpes cilvēkiem ir ļoti traucējošas un liek nekavējoties meklēt kaut kādu risinājumu. Ja tikpat stipri sāpētu, piemēram, elkoņa locītava, iespējams, cilvēks par to tik ļoti neuztrauktos un varbūt nolemtu nedaudz nogaidīt. Bieži muguras sāpju cēlonis ir starpskriemeļu diska izkustēšanās no savas vietas, tas nospiež kādu nervu, rodas iekaisums un apkārtējie muskuļi saspringst, cenšoties noturēt šo vietu stabilu, un tas tad arī noved pie sāpēm. Vispirms ir jālikvidē iekaisums un pēc tam – muskuļu saspringums. Ir tādi mugurkaula apvidi, kur vairāk prevalē iekaisums, un tādi, kur prevalē saspringums. Piemēram, saspringums vairāk raksturīgs kakla daļas muskuļiem. Tipisks gadījums, kad tas liek sevi manīt, – ja cilvēks karstā laikā neapdomīgi brauc mašīnā ar vaļēju logu vai arī ļauj aukstai gaisa strūklai no kondicionētāja plūst tieši uz kakla. Tad ir mērķtiecīgi izvēlēties ārīgai lietošanai preparātus, kas noņem šo muskuļu saspringumu. Ja sāpes pārsvarā jūtamas jostasvietā, acīmredzot vairāk ir darīšana ar iekaisumu. Ļoti daudziem cilvēkiem savulaik jostas skriemeļi tikuši pakļauti neadekvātai slodzei un ir izveidojusies starpskriemeļu diska trūce. Ne visiem tā tūlīt izraisa jūtamus simptomus, jo trūce var arī nenospiest nervus, tomēr agri vai vēlu pienāk brīdis, kad iekaisums liek sevi manīt. Tiem, kuri ir nevērīgi pret savu veselību, nepievērš uzmanību šīm sāpēm un laiku pa laikam tās tikai pieklusina ar pretsāpju līdzekļiem, situācija var beigties ļoti bēdīgi – kļūst nejutīgi kāju pirksti un pat veseli ādas apvidi. Tikai tad viņi dodas pie ārsta, un, protams, atveseļošanās ir daudz grūtāka.
Muguras un arī locītavu sāpju gadījumā palīdz Silvanola ražotais produkts Osteogēls+®, kura sastāvā ir gan pretiekaisuma līdzekļi, gan pretsāpju līdzekļi. Bišofīts ir dabas viela – sāļu komplekss, kas satur 90–96% magnija hlorīda, tā sastāvā ir arī dažādas citas minerālvielas: bors, kadmijs, bismuts, molibdēns, litijs u.c. Dižegļu eļļa ārstē muskuļu un nervu iekaisumus, savukārt piparmētru eļļai piemīt atsvaidzinoša, kairinājumu mazinoša un antiseptiska iedarbība. Un, kas ir ļoti svarīgi, Osteogēls+® satur dimeksīdu – vielu, kura ļoti efektīvi spēj transportēt cauri ādai magnija jonus, kas atslābina saspringtos muskuļus. Atšķirībā no citām virsmaktīvām vielām, kas tiek izmantotas līdzīgos preparātos, dimeksīds spēj nogādāt aktīvās vielas asinsvados un līdz ar to ātri iedarboties.
Jāatceras: ja muguras sāpes turpinās ilgāk par trim dienām, vajadzētu iet pie ārsta, jo cilvēks pats nevar noteikt sev diagnozi. Reizēm muguras sāpes izraisa pavisam citi, ar mugurkaula problēmām nesaistīti cēloņi, par kuriem noteikti jātiek skaidrībā. Ja tās ir akūtas muguras sāpes, kas atgadījušās pirmoreiz, bez ārsta ziņas nevajadzētu arī sākt masāžu vai veikt sildošas procedūras. Ja mēs jūtam sāpes, tas nozīmē, ka audos izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina nervu galus, rezultātā paplašinās mazie asinsvadiņi, asiņu formelementi izplūst mīkstajos audos un asinīs esošās bioloģiski aktīvās vielas kairina sāpīgo vietu vēl vairāk. Ja uzliek aukstu kompresi, šie asinsvadiņi sašaurinās un sāpes neprogresē. Kad akūtais sāpju periods ir beidzies un sākas atveseļošanās, siltums var noderēt, jo tas lokāli intensificē asinsriti un uzlabo pašsajūtu. Ja turpretī muguras sāpes cilvēkam ir hroniskas, viņš ir bijis pie ārsta un zina, kas tās izraisa, viņš var atkārtotu sāpju gadījumam izmantot paņēmienus, par kuriem zina, ka tie palīdz.
Un vēl – ikvienam cilvēkam būtu jāzina, kā vajadzības gadījumā celt smagumus un pareizi veikt dažādas kustības, lai nenodarītu pāri savai mugurai. Nedrīkst celt kravu taisnās rokās, ar saliektu muguru, bet jāmācās sadalīt slodzi starp mugurkaulu, rokām, kājām.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
*
Mugurkaula problēmu riska faktori
• Pārmantota nosliece. Par iespējamo noslieci uz muguras problēmām liecina tas, ka mugurkaula kaites ir vecākiem, vecvecākiem, vecāku brāļiem vai māsām. Ja tā ir, vajadzētu laikus pajautāt ārstam un fizioterapeitam, kā rūpēties par muguras veselību, pirms vēl problēmas
sāk izpausties.
• Mazkustīgs dzīvesveids. Daudziem cilvēkiem mazkustīgums raksturīgs jau kopš agras jaunības. Tas veicina sliktu stāju, vāji attīstītu
muskulatūru un lieko svaru. Mugurkaula stiprināšanai ieteicama peldēšana, skriešana, nūjošana, riteņbraukšana – nodarbes, kas muskuļiem un saitēm nodrošina pietiekami lielu kustību dažādību.
• Pārāk ilga sēdēšana. Nav vēlams sēdēt ilgāk par 45 minūtēm no vietas. Ja darba specifikas dēļ sēdēšana ir neizbēgama, ik pa laikam
uz dažām minūtēm jāpieceļas un jāizkustas.
• Smags fizisks darbs bez pietiekamām iemaņām. Diemžēl cilvēki, kuri strādā meža izciršanā, būvdarbos, lauksaimniecībā
vai citos fiziski smagos darbos, bieži vien nav pat dzirdējuši, kā pareizi jāceļ un jāpārvieto smagumi. Pat viena neveiksmīga kustība var sagādāt mugurai nopietnas problēmas.
• Neracionāls uzturs. Daudzi nekontrolē savus ēšanas paradumus. Ja kaut ko arī cenšas ierobežot, tad vienīgi taukvielu patēriņu, taču pārmērīgi daudz lieto vienkāršos ogļhidrātus. Visam organismam, tajā skaitā mugurai, nāk par labu daudzveidīgs uzturs, kurā ir dārzeņi, augļi, olbaltumvielas un pietiekami daudz šķidruma.
• Nepareizs guļvietas iekārtojums. Ja gulta ir pārāk mīksta, cilvēks ilgstoši guļ vienā pozā, tiek nospiesti audi, pasliktinās mikrocirkulācija, kas negatīvi ietekmē arī mugurkaulu. Guļot uz cietāka pamata, gulētājs biežāk maina ķermeņa pozu, tāpēc audu un arī mugurkaula apasiņošana ir labāka.