Dažiem bez lielām pūlēm un viltīgiem palīglīdzekļiem izdodas uzturēt slaidu augumu. Ko viņi dara citādi nekā tie, kam liekais svars ir pastāvīga problēma?
Amerikāņu pētnieki, pievēršoties šim aspektam, guvuši vairākas jaunas un arī ne tik jaunas atziņas.
Tievie nesēž uz diētas. Stingra, ierobežojoša diēta ir īslaicīgs pasākums ar īslaicīgu efektu. Tie, kuriem nav problēmu ar lieko svaru, parasti ikdienā ēd veselīgāku pārtiku, vairāk augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu nekā apaļīgie cilvēki. Nereti tievie apēd krietni lielāku ēdiena daudzumu, tomēr uzņem mazāk kaloriju.
Seko savam svaram. Tievie cilvēki parasti zina, cik viņi sver, un nebaidās regulāri kāpt uz svariem. Viņiem negadās pēkšņi ar šausmām konstatēt, ka kļuvuši smagāki par desmit kilogramiem, jo, redzot, ka ķermeņa masa sāk pieaugt, viņi zina, kas jādara, lai šo pieaugumu pārtrauktu.
Tievajiem ir pietiekama fiziskā slodze. Izpētīts, ka deviņi no desmit cilvēkiem, kuriem izdevies notievēt un saglabāt sasniegto rezultātu, ir sākuši regulāri vingrot, pat ja viņi nav nekādi fitnesa cienītāji. Speciālisti iesaka sākt ar mazumiņu – pastaigu vai mājās izpildītu rīta rosmi. Pēc tam var domāt, kā fiziskās nodarbes padarīt interesantākas un intensīvākas.
Viņi neapēd stresu. Kad dzīve bēdu un problēmu pilna, katram reizēm gadās meklēt mierinājumu, palutinot sevi ar kaut ko garšīgu. Taču tievie nepadara to par sistēmu. Brīžos, kad cilvēks jūtas izsists no sliedēm, vientuļš, vīlies vai dusmīgs un roka sniedzas pēc ēdamā, speciālisti iesaka pajautāt sev – vai mana problēma atrisināsies, ja apēdīšu šo cepumu vai šokolādi? Kad vajadzīgs mazs iepriecinājums, varbūt labāk noskatīties komēdiju, piezvanīt draugam, paspēlēties ar bērniem vai iet smaržīgā vannā.
Tievie nepūlas izēst šķīvi tukšu. Viņi ieklausās savā sāta sajūtā un bez sirdsapziņas pārmetumiem pamet atlikušo ēdienu, kad jūtas paēduši, kamēr resnīši nedomājot notiesā visu, kas tiek pasniegts. Resnīši domā, ka tievajiem ir iebūvēta spēja sajust, kad pietiks ēst, bet patiesībā daudzi šo spēju ir mērķtiecīgi sākuši attīstīt pēc tam, kad reiz pārēdušies.
Cilvēki ar labu figūru netur pa tvērienam neveselīgus našķus. Viņi seko, lai mājās būtu veselīgi produkti un atšķirībā no resnīšiem neizgudro visādas atrunas, kāpēc pa rokai jābūt konfekšu, cepumu, čipsu un tamlīdzīgiem krājumiem. Ja tievajiem patīk cept kūkas vai smalkmaizītes, viņi vienmēr atrod veidu, kā lielāko daļu kādam atdot (kaimiņiem, bērniem līdzi uz skolu) un sev paturēt tikai nedaudz.
Viņi našķējas mērķtiecīgi. Nereti tievie atļaujas apēst kādu kārumu ik dienu, taču viņi rūpīgi un apzināti izvēlas un iegādājas tieši to, ko tobrīd gribas, ēd lēni un izbauda katru kumosu. Viņi nepirks lielu tāfeli apšaubāmas kvalitātes šokolādes, bet izvēlēsies mazu tāfelīti, toties pašu labāko, un tad kāre pēc šokolādes uz ilgāku laiku būs apmierināta.
Tievie ēd brokastis. ASV Nacionālais svara kontroles reģistrs seko vairāk nekā 5000 cilvēku paradumiem, kuriem ir izdevies atbrīvoties no liekajiem kilogramiem un saglabāt sasniegto rezultātu. Aptuveni 80% šo sekmīgo svara zaudētāju katru dienu ēd brokastis, un tāpat to dara lielākā daļa cilvēku, kuri no dabas ir tievi. Brokastis jāietur stundas laikā pēc pamošanās, citādi organisms nesaprot, ka jāieslēdz vielmaiņas procesi.
Viņi ikdienā vairāk kustas, pieceļas un grozās. Šiem cilvēkiem nepatīk sēdēt, tāpēc viņi izmanto katru iespēju izkustēties un līdz ar to tērē vairāk kaloriju. Meijo klīnikā veiktais pētījums apliecina – tievie dienā sēž par divām stundām mazāk, un tā viņi iztērē par 350 kilokalorijām vairāk.
Neizlaiž ēdienreizes. Ja neko neēd ilgāk par sešām stundām, vielmaiņa palēninās un izsalkušais cilvēks apēd daudz vairāk, nekā vajadzētu, turklāt īpaši neskatās, ko ēd. Tievie apēd nelielu ēdiena porciju ik pēc 3–4 stundām.