Veselīgs dzīvesveids

Neatlaidīgi un pacietīgi strādā mūsu organisma atindēšanas fabrika – aknas. Darāmā tām netrūkst ne brīdi, jo visapkārt tik daudz toksīnu: sadzīves ķīmijā, medikamentos, augu aizsardzības līdzekļos, bez kuriem vasarā iztiek tikai retais dārzkopis, un daudzās citās vielās.

Iegūt ikdienas lietošanai kvalitatīvu dzeramo ūdeni daudzviet ir aktuāla problēma. Galvenais cēlonis – ūdens sastāvā ir daudz kaļķa un dzelzs piemaisījumu, arī garša neatbilst patērētāju prasībām.

Daļa cilvēku stresa apstākļos jūt lielāku izsalkumu nekā parasti, tāpēc ar lielu kāri dodas pie ledusskapja, bet citi pat neskatās uz ēdienu un spiež sevi kaut ko ieēst.

Nu tad ņemam groziņu un ejam zemenēs uz dārzu, uz tirgu vai kur nu katram ir tāda izdevība. Tautā joprojām cirkulē uzskats, ka vasaras sezonā jāapēd vismaz desmit kilogramu zemeņu.

Tam, kurš patiešām grib zaudēt liekos kilogramus, jābruņojas ar pacietību un apņēmību. Labi, ka savā cīņā viņš nav viens. Svara normalizēšanu spēj atvieglot un veicināt dažādas no dabas nākušas vielas.

Vasaras sezonā, kad aktīvi sauļojas, nepieciešami dažādi aizsardzības līdzekļi pret saules stariem un arī ādas kopšanai pēc sauļošanās.

Odi jau paguvuši par sevi atgādināt gandrīz katram, kurš ilgāku laiku uzturējies laukā. Pāris dzēlienu sezonas atklāšanai pieder pie lietas, bet, ja sabrūk virsū vesels odu mākonis, tad vairs nesanāk ne jauka dabas baudīšana, ne mierīga strādāšana dārzā, ne vingrojumu komplekss parkā, un ir jāmeklē kāds līdzeklis, lai pasargātu sevi no izsalkušajiem asinssūcējiem.

Sievietes 50–69gadu vecumā noteikti var pretendēt uz prātīgākās un apzinīgākās sabiedrības daļas godu. Taču acīmredzot viņām jārūpējas par tik daudzām lietām, ka novārtā reizēm paliek vissvarīgākā– pašu veselība.

Gribas šokolādi. Ir brīži, kad mums tā gluži vienkārši pienākas, piemēram, eksāmenu laikā vai intensīvas fiziskas slodzes periodā.

Eksāmens ir svētki, saka skolotāji. No vienas puses, iespēja spoži parādīt sava darba rezultātu, no otras – satraukums, ka nu tiks vērtēta tava varēšana un arī tu pats.

Pa­va­sa­rī, kad esam no­ņē­mu­ši ce­pu­res, rak­stu­rī­gi, ka iz­krīt ma­ti. Fri­zē­ta­vas Šar­man­te fri­zie­re Edī­te Dja­ko­ņi­ci­na uz­sver, ka par to nav pār­lie­ku jā­uz­trau­cas, jo šā­das iz­mai­ņas bie­žāk sais­tī­tas ar ga­da­lai­ka mai­ņu un or­ga­nis­ma pie­lā­go­ša­nos jau­na­jiem ap­stāk­ļiem.

Plecs cilvēka ķermenī ir viskustīgākā locītava, un, lai nodrošinātu kustību apjomu, tiek nodarbināti daudzi muskuļi. Taču, tiklīdz šajā mehānismā kaut kas nobrūk, un tas var notikt pat šķietami nenozīmīgas traumas dēļ, plecs sāk streikot.

Neraugoties uz to, ka medikamenti nav lēti un tos cenšas iegādāties racionāli, gandrīz katrā mājā tomēr veidojas zināmi neizmantoti krājumi.

Vai gan kādam vairs jāstāsta, kādu ļaunumu veselībai nodara smēķēšana? Viena no metodēm, kas palīdz tikt vaļā no kaitīgā ieraduma, ir vieglā lāzerterapija, kas pasaulē iegūst arvien lielāku popularitāti, jo ir organismam nekaitīga, nesāpīga un nav invazīva.

Tas patiešām ir brīnumrīks. Tā iespējas ir gandrīz neierobežotas. Bet Andris pavisam vienkārši nosaka: «Esam uzsākuši jaunu projektu. Mums tagad ir lāzers, kuram ir dažādi viļņa garumi, līdz ar to šis lāzers balina, griež, stiprina, veicina profilaksi un likvidē.»

Ar cilmes šūnām daudzas medicīnas nozares saista tuvākas vai tālākas nākotnes izredzes, un ir jomas, kur cilmes šūnas ar panākumiem izmanto jau šodien. Viena no tām – plastikas un rekonstruktīvā ķirurģija.

Bagātināt uzturu ar zivju eļļu ir sena tradīcija, kas ziemeļzemju iedzīvotājiem bija pazīstama jau pirms vairākiem gadsimtiem.

Reti kurš šodien nezina, kas ir osteoporoze. Cits jautājums - cik lielā mērā katrs šo informāciju attiecina uz sevi.

«Līdz šim dzelzs deficītu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Šodien latentais dzelzs deficīts arvien biežāk nonāk arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori,» stāsta ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs. «Precīzu datu nav, taču Latvijā slēptais dzelzs deficīts varētu būt 30–50% iedzīvotāju.»

Ja katram sastaptajam cilvēkam vaicātu, kādi produkti jāēd, lai uzlabotu acu veselību, tad mellenes acīmredzot tiktu nosauktas vienas no pirmajām.

Pārtikas pareiza sagatavošana un uzglabāšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai ēdiens būtu garšīgs, veselīgs un uzturvielām bagāts. Ja pārtiku ilgi uzglabā mitrā vai gaišā vietā, arī augstā temperatūrā, kur tai var piekļūt gaiss, tā var sabojāties, zaudēt garšu, izskatu un uzturvērtību.

Iebildumiem pret lielu sāls patēriņu ir nopietnāks pamats, nekā līdz šim tika uzskatīts, – liecina jaunāko pētījumu dati. Atklājas arvien jaunas veselības problēmas, ko tieši vai pastarpināti var veicināt regulāra pārmērīga sāls lietošana uzturā.