Veselīgs dzīvesveids

«Sadzīvē mēs jēdzienu imunitāte saprotam vienkāršoti un par to atceramies galvenokārt saistībā ar elpceļu vīrusiem, kaut gan šis jēdziens ir daudz plašāks.

Godži ogas, ko Latvijā var atrast reti un kas uzskatāmas par brīnumainām, Ķīnā un Himalajos pazīst jau 5000 gadu un uzskata par mūžīgās jaunības avotu.

Aknas reizēm dēvē par pacietīgo vai pat mēmo orgānu – tās nesāp, un cilvēks ilgu laiku var pat nenojaust, ka aknām radušās problēmas.

Ja pa vasaru, regulāri rosoties dārzā un sportojot, mugura ir pakāpeniski pieradināta pie fiziskas slodzes, tad šobrīd, ražas vākšanas laikā, cilvēks jūtas vingrs un spēcīgs.

Miegs ir viens no lielākajiem dabas noslēpumiem. Līdz galam neizzināts, joprojām pētīts un ikvienam cilvēkam absolūti nepieciešams.

Kā ūdens pilīti pa pilītei var sagraut akmeni, tā mediķu ieteikumi, cerams, agri vai vēlu sagraus mūsu iesīkstējušo mazkustīgumu. Veselīga un fiziski aktīva dzīvesveida aizstāvju rindās ir dažādu specialitāšu ārsti, un katrs var pamatot šāda dzīvesveida nepieciešamību – gan kopumā, gan raugoties no savas nozares pozīcijām.

«Ja sabiedrība smejas par kādu veselības problēmu, tas aizvaino, liek pacientam distancēties no problēmas un to neatzīt. Tieši tā Latvijā noticis ar krākšanu: gan sabiedrība, gan pacienti, gan diemžēl arī medicīnas profesionāļi šo problēmu bieži ignorē,» saka otorinolaringologs, Headline privātklīnikas vadītājs un Latvijas Universitātes lektors Kaspars Peksis.

Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām. Šobrīd selerijas ir īpaši, rudenīgi svaigas un aromātiskas.

Septembris vēl nav elpceļu vīrusu aktivitātes laiks, taču tam ir savas viltības: vēsi rīti un vakari, reizēm ļoti karsts dienas vidus vai negaidīta lietusgāze.

Ir brīži, kas laika ritējumu izjūtam krasāk nekā citkārt. Tāda ir arī augusta nogale, kad bērniem, jauniešiem un bieži arī cilvēkiem brieduma gados jāsāk posties jaunam mācību gadam.

«Pacientiem skaidroju, ka mandeles mums ir tāds kā apsardzes sensors vai enter taustiņš datorā,» saka otorinolaringologs Kaspars Peksis, Headline privātklīnikas vadītājs un Latvijas Universitātes lektors.

Ogu laiks nav nemaz tik garš, un tas jāizmanto, lai kārtīgi saēstos svaigas upenes, jāņogas, mellenes, avenes... Sava interese par ogām ir arī zinātniekiem un veselības stiprināšanai domātu dabas produktu ražotājiem – viņi pēta, kā vērtīgās vielas, kas ir ogās vai augļos, var vislabāk saglabāt un iekļaut produktu sastāvā.

Latvijā ar C hepatītu inficēto iedzīvotāju skaits tuvojas 39 000, no kuriem tikai nepilni 17 000 zina par savu saslimšanu, par to vēsta Latvijas Infektoloģijas centra sniegtā informācija.

Vasara ir pateicīgs laiks, lai atbrīvotos no visa liekā – karstā laikā gluži dabiski mazāk gribas ēst, bet vairāk – veldzēt slāpes ar gardu, vēsu ūdeni. Tāpēc šis nu ir īstais brīdis, lai burtiskā nozīmē aizskalotu prom to, kā ir par daudz.

Brīžos, kad saskaramies ar traumām, negadījumiem un īsti nezinām, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību cietušajam, pārņem stress un apjukums.

Tie, kuri pievērš uzmanību tam, ko ēd un cik izvēlētie produkti ir veselīgi, priekšroku dod ekoloģiskai pārtikai, kas nopērkama tirgū un specializētos veikalos.

Iedot gatavu svara zaudēšanas recepti, kas derētu it visiem liekā svara nomāktajiem cilvēkiem, nevar pat visgudrākie zinātnieki.

Kļūt par saaukstēšanās upuri arī viskarstākajā laikā liek neparedzēta apstākļu sakritība vai pašu bezrūpība. Ne vienmēr varam izvairīties no pēkšņas pērkona lietus gāzes, kas izmērcē līdz ādai, bet cepināties karstā saulē un pēc tam mesties vēsā ūdenī gan neviens neliek.

Kadiķu ogām raksturīga rūgti saldena garša. Tās novāc rudenī, kad ogas ir nogatavojušās. Krūmi ir ļoti asi, tāpēc ogas ar rokām ir grūti nolasīt. To aromāts kļūst spēcīgāks, ja tās viegli saspiež.

Tādā nepastāvīgā klimatā kā mūsējais karstums ir vienlaikus gaidīts un negaidīts. Cilvēki, kuri mīt kontinenta vidienē, apmeklējot Latviju, brīnās – kā tas var būt, ka vienu dienu pūš vējš, līst lietus un termometrs rāda 15 grādu, bet nākamajā dienā stabiņš jau tuvojas 30 grādu atzīmei un saule karsē pilnā sparā?

Kad vasarīgais laiks rosina būt fiziski aktīviem, prātīgi dara tie, kuri pareizi novērtē savu fizisko sagatavotību, izvēlas piemērotu slodzi un palielina to pakāpeniski, neaizmirstot arī iesildīties. Tomēr pilnīgi pasargāts no negadījumiem nav neviens.

Sēnītes ir mūsu neredzamās kaimiņienes un arī apakšīrnieces. «Ir tādas sēnītes, kuras mums nekādi netraucē, un tādas, kas mums ir nepieciešamas, jo veido ādas normālo mikrofloru, kā arī tādas, ar kurām labāk nesastapties, jo pat neliela saskarsme beidzas ar saslimšanu,» stāsta dermatovenerologs Raimonds Karls, Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas vadītājs, kuru Māja lūdza pastāstīt par izplatītu, bet ne vienmēr laikus pamanītu un ārstētu problēmu, ko sadzīvē mēdzam dēvēt par pēdu sēnīti.