Kastanis – zupā, saldajā, zāļu skapītī
Mūsu adataiņu izmantojums to dziedniecisko īpašību dēļ aprobežojas galvenokārt ar spirtota uzlējuma gatavošanu sāpošu locītavu un muguras sāpju ārstēšanai vai noder kā dažādu rotaļu materiāls, bet svešzemnieku pievienotā vērtība ir krietni plašāka.
Sagatavoti saldēdienos un desertos, savārīti biezeņos un biezzupās, izcepti uz oglēm vai glazēti, tie ikvienam gardēdim spēj sagādāt īstu baudu.
Rudenī, kad reizē ar lapkriti zemē krīt arī kastaņi, to meklēšanas un vākšanas prieks pārņem gan lielus, gan mazus. Paņem tādu brūnu bumbuli rokās, un šķiet, ka plaukstās ielīst siltums... Kāpēc katru kastaņbērnu tā vien gribas ieslidināt kabatā un nēsāt sev līdzi?
Daudzi dziednieki uzskata, ka kastaņiem piemīt ļoti liels pozitīvas enerģijas lādiņš, kas spēj ietekmēt āderu postošo spēku, stiprina un aizsargā katru, ar ko ir tiešā saskarē. Sievietēm kastaņi jānēsā kreisajā, vīriešiem labajā kabatā.
Kastaņi satur daudz veselīgu vielu: pumarīnu, glikozīdu, eskulīnu, estīnu, saponīnu... Nezinātājam šie nosaukumi neko daudz neizsaka, taču muguras un locītavu sāpju ārstēšanai dakteris Artūrs Tereško pats lieto un citiem iesaka no kastaņiem pagatavot kastaņu uzlējumu spirtā, kam piemīt dziednieciska pretiekaisuma iedarbība. Savukārt no kastaņiem gatavotās ziedes un zāles gan tautas, gan tradicionālajā medicīnā lieto vēnu slimību ārstēšanai, pret trombozēm, hipertonijas un hemoroīdu ārstēšanai. Ja iekaisis kakls un ir iesnas, kaklu un degunu ieteicams skalot ar kastaņa mizu novārījumu. Ja ir saaukstēšanās, garais klepus vai bronhīts, pa naža galam trīs reizes dienā dzer kastaņu pulvera tēju.
RECEPTES
Kastaņu uzlējums degvīnā
Kastaņu uzlējumu pagatavo pavisam vienkārši: salasa kastaņus, ar visu brūno mizu tos sagriež mazos gabalos, piepilda trauku līdz malām. Uzlej degvīnu. Atstāj ievilkties vismaz 10 dienas, vislabāk – mēnesi. Kad stiprais uzlējums gatavs, to iepilda mazākos trauciņos, vēlreiz atšķaidot ar degvīnu. Mūsu platuma grādos augošos kastaņus uzturā lietot nevajadzētu.
Kā izlobīt ēdamos kastaņus?
Ēdamie, īstie jeb saldie kastaņi savvaļā aug un ienākas Vidusjūras valstīs, Krimā, Ziemeļkaukāzā, Moldāvijā. Lai ļoti garajām adatām klātajā čaulā dusošajam kastanim tiktu klāt, tas vispirms jādabū ārā un jānoloba. Lai, kastaņus karsējot, tie nesasprāgtu, čaulu no apaļās puses vai virsotnītē ar īsu, asu nazi krusteniski iešķeļ.
Cepti kastaņi
Kastaņus liek vienā kārtā uz pannas un cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā karsē aptuveni 15 minūtes, kamēr čauliņa paveras. Kad karstie kastaņi padzisuši, čauliņu ar pirkstiem vai nazīti noloba. Ja uz kastaņu kodoliem vēl palikusi gaiši brūna, bet izteikti rūgtena miziņa, kastaņus uz īsu brīdi pārlej ar verdošu ūdeni.