Ieva Oša Kļaviņa draugus, kaimiņus un radus šogad pārsteidz ar pašas gatavotu jogurtu un kabaču ievārījumu. «Garšīgi un veselīgi,» teic Ieva. Taču visvairāk par Ievas aizrautību, saimniekojot virtuvē, priecājas vīrs Jānis, meita Emīlija un dēls Krišjānis.
Ieva pa vārtiem nāk pretī, pie rokas turēdama meitu Emīliju un māsasmeitu Anniju, jo mājās, kurās ciemojamies Jūrmalas Valteros, vasarās dažbrīd vienlaikus uzturas trīs ģimenes – Ievas vecāki, kā arī abu meitu – Ievas un Ilzes – ģimenes.
Meža māte ogas ber riekšavām
Ieva vedina nogaršot melleņu ievārījumu, kuru vāra, uz diviem kilogramiem melleņu liekot vienu kilogramu ievārījuma cukura. «Šogad ir īsts melleņu gads. Man ir tāda sajūta, it kā meža māte ikreiz, kad eju uz mežu, nobērtu man ogas priekšā. Šogad esam salasījuši vismaz 40 litru melleņu,» stāstīja Ieva. Kļaviņu ģimenē ogas ir gan sasaldētas, gan sablenderētas svaigas ar cukuru, gan arī pārtapušas neskaitāmās burciņās garda ievārījuma. Tā ir tik daudz, lai pietiktu visam gadam, jo ģimene ikdienu vairs nevar iedomāties bez pašu taisīta jogurta ar ogu piedevām. Tāpēc arī zemenes ziemai Kļaviņu ģimenē gatavo tā, lai būtu ērti izmantojamas šim mērķim. «Zemenes pirms vārīšanas sablenderēju ar cukuru. Tad ievārījums ir viendabīgs,» atklāj Ieva.
Jogurta nekad nav par daudz
«Vīram Jānim ir standarta brokastis – jogurts un biezpiens ar ievārījumu. Jogurts garšo arī man un bērniem. Pirms kāda laika secinājām, ka ģimenei vairs nepietiek ar diviem veikalā pirktiem vidējiem jogurta iepakojumiem. Tāpēc nolēmām, ka vajadzētu pašiem pamēģināt uztaisīt,» stāstīja Ieva. Sākumā meklējuši jogurta gatavošanas aparātu, taču neviens modelis īsti Kļaviņu ģimeni nav apmierinājis – to tilpums bijis par mazu augošai ģimenei, jo Ziemassvētkos gaidāma vēl viena atvase. Ievas kolēģes, kas jogurtu arī pašas gatavo mājās, stāstīja, ka varot iztikt arī bez speciāla aparāta – raudzēšanas procesā vajadzīgs vien siltums, ko varot nodrošināt arī apkures radiatori vai dvieļu žāvēšanas caurules. Diemžēl arī šis variants īsti nav derējis. Risinājums atradies pats no sevis. Tad, kad piedzima Emīlija, Jānis iegādājās pārtikas termosu, lai mazulītei varētu saglabāt siltu ēdienu. Tas izrādījās ideāli piemērots jogurta gatavošanai. «Lauku pienu uzsilda līdz plus 80 grādiem, pēc tam atdzesē līdz 46 grādiem un pievieno jogurta ieraugu. Sākumā izmantojām biojogurtu bez piedevām, pēc tam ieraugu ņemam no pašu gatavotā jogurta – aptuveni piecas ēdamkarotes uz vienu litru piena. Un tad pienu ar jogurta ieraugu ielej termosā. Apmēram pēc 12 stundām jogurts gatavs. Tad daļu atstāj ieraugam nākamajai reizei, bet pārējo samaisa ar ievārījumu,» jogurta gatavošanas mākslu atklāj Ieva. Arī Emīlijai un Krišjānim garšo mammas gatavotais jogurts – gan ar melleņu ievārījumu, gan ar linsēklām. Tādu viņi labprāt ēdot vakariņās.
Kļaviņu ģimenes brokastu putra
Svētdienas rītos visa ģimene mielojas ar Jāņa gatavoto olu kulteni, bet darba dienu rītus Kļaviņu atvases sāk ar putras ēšanu. «Tradicionāla putra,» teic Ieva, kad taujāju par tās gatavošanas niansēm. Tomēr arī šā ēdiena gatavošanā Ievai ir savas nianses, jo putru vāra no samaltām auzu pārslām, klāt pieliekot klijas. «Auzu pārslas maļam tāpēc, lai putra ātrāk ir gatava, savukārt klijas – veselībai,» skaidro Ieva. Viņa gan nepiekrīt apgalvojumam, ka, līdz ar bērnu piedzimšanu, būtu radikāli mainījusi savu ēdienkarti, jo arī agrāk centusies ēst veselīgi, taču gatavošanas paradumos bērni savas korekcijas ienesuši gan. «Nevar vairs pieiet pie ledusskapja, atvērt tā durvis un tad sākt domāt, ko ēdīsim vakariņās. Visas ēdienreizes ir jāplāno un jāgatavo laikus, jo bērniem ēstgriba ir par lielu, lai viņi spētu stundu gaidīt pusdienas. Tāpat nākas saskaņot vēlmes, lai nevajadzētu gatavot katram ģimenes loceklim savu ēdienu. Parasti jau vecāki ir tie, kuri piekāpjas un pagaidām atsakās no kāda iecienīta ēdiena, jo bērni to neēd. Tāda, piemēram, ir skābeņu zupa, ko ne Krišjānis, ne Emīlija neparko neēd,» atzinās Ieva.
Taču gan lielajiem, gan mazajiem Kļaviņiem ļoti garšo biezzupas. Šajā ēdienā bērni labprāt apēd pat to, ko citos ēdienos neatzītu, piemēram, pētersīļus. Viena no favorītzupām ir ķirbju un citu dārzeņu biezzupa. «Dārzeņus nelielā ūdens daudzumā novāru, sasmalcinātus sīpolus un ķiplokus apcepu uz pannas, tad pievienoju dārzeņu zupai un visu sablenderēju. Tad vēlreiz uzkarsēju un pielieku kausēto sieru. Pirms ēšanas zupai pievienoju grauzdiņus, kurus no sēklu maizes gatavojam paši,» stāstīja Ieva. Sēklu maize ir labs našķis arī launagā ar kabaču ievārījumu, ko Ieva un viņas mamma šogad gatavoja pirmo reizi.
Kulinārie eksperimenti
Ieva ēst gatavošanu uzskata par radošu nodarbi un receptes parasti pielāgo savas ģimenes gaumei. Šajā procesā labprāt iesaistās arī visa ģimene. Piemēram, tiramisu gatavošana Kļaviņu ģimenē ir kolektīvs pasākums, kurā ar izdomu un praktisku atbalstu palīdz vīrs, savukārt bērniem patīk vafeļu cepšana – gan tāpēc, ka šis kārums ir tik gards, gan tāpēc, ka Ieva ļauj bērniem pašiem maisīt mīklu. Diez vai Emīlija un Krišjānis šo savu pirmo darbošanos virtuvē atcerēsies tik labi, kā Ieva atminas savu pirmo kulināro eksperimentu.
«Gribēju pārsteigt mammu ar saldo ēdienu. Atradu recepti, kurā bija rakstīts, ka jāsakuļ olu baltums un jāpievieno rupjmaize. Pārējās sastāvdaļas tagad gan neatceros, bet tas, kas no visa tā sanāca vai, pareizāk sakot, nesanāca, ir labi palicis atmiņā. Ko nozīmē sakult olas, es, toreiz būdams bērns, īsti nezināju, tāpēc vienkārši olu baltumus mazliet pamaisīju un tajā iebēru rupjmaizi un pārējās sastāvdaļas. Tad gaidīju, ka tas viss pārtaps par saldo ēdienu. Diemžēl tā arī nesagaidīju,» tagad ar smaidu atceras Ieva.
Taču pieredze nenobiedēja Ievu, un viņa turpināja izzināt virtuves pasauli. Kad Ievai bija 14 gadu, nomira viņas vecmāmiņa, kas ilgus gadus bija strādājusi par skolotāju. Vecmāmiņu pēdējā gaitā ieradās pavadīt daudzi – ne tikai radi un draugi, bet arī darbabiedri un bijušie skolēni. Ieva vēl tagad brīnās, kur viņai bija drosme toreiz gatavot torti un cienāt ar to tik daudz svešinieku.
Kulinārās idejas Ieva lielākoties smeļas žurnālos, jo, kā pati saka, tik daudz laika, lai sērfotu pa internetu, viņai neesot. Ja ir nepieciešams, vajadzīgo lietu vai padomu globālajā tīmeklī viņai palīdz atrast Jānis.
**
IECIENĪTAS RECEPTES
Siera kūka
150 g sviesta
2 paciņas cepumu Selga
0,5 l saldā krējuma
500 g Mascarpone siera
1 kārbiņa iebiezinātā piena ar cukuru
1 citrons
ogas vai ievārījums
Pamatnei sadrupina cepumus, sajauc tos ar sviestu un samīcīto masu ieklāj 28 centimetru diametru lielas kūku formas apakšā. Saputo saldo krējumu, tajā iemaisa Mascarpone sieru, iebiezināto pienu un no viena citrona izspiestu sulu. Krēmu uzlej uz cepumu pamatnes un garnē ar svaigām ogām vai ievārījumu. Vislabāk šī kūka garšo, ja vairākas stundas bijusi ledusskapī.
Kabaču ievārījums
2 kg kabaču
2 kg cukura
2 glāzes ūdens
1 tējkarote kanēļa
5 grami citronskābes
Kabačus sarīvē, pievieno ūdeni, cukuru, kanēli, citronskābi un vāra aptuveni 30 minūšu, ik pa laikam apmaisot.