Ēdiens bez mērces bieži vien zaudē daļu no savas garšas vērtības. Ne velti mērču gatavotājiem pavāru saimē piešķir īpašu statusu. Protams, mērces nereti asociējas ar padomju laika raksturīgo tumīgu miltu un krējuma vai piena kombināciju, ko pasniedza kā piedevu pie otrā ēdiena.
Tas ir skaidrs, ka šādas miltainas mērces pieder atmiņām. Modernās mērces ir vieglas, pagatavojamas ar īpašu rozīnīti. Mērcēm mēdz izmantot buljonu, sviestu vai krējumu un arī citas sastāvdaļas. Rudens ir bagāts ar dārzeņiem – tomātiem, ķirbjiem, sēnēm, dažādiem garšaugiem, ko plaši var izmantot mērču gatavošanā. Nav obligāti jādodas uz restorānu, kur parasti pie ēdiena pasniedz trauciņu ar mērci, vai uz veikalu, kur nopērkamas dažādas gatavas mērces – Holandes, terijaki, balzamiko un citas. Mērču gatavošanas prasmes katrs var izkopt, jo nekā sarežģīta procesā nav. Vajag tikai nedaudz zināšanu, patiku rosīties virtuvē, kam jāpievieno vēlēšanās nebaidīties eksperimentēt.
Andis BRĒMANIS, dietologs
– Mērces mēdz būt dažādas, un saprotams, ka sausu ēdienu nevajag ēst. Mērces var izmantot kā piedevu pie salātiem, kam tradicionāli izmanto krējumu, sāli vai cukuru. Mērces pasniedz arī pie gaļas, kartupeļiem, griķiem vai makaroniem. Variantu ir daudz. Ja ir jubileja, tad savu reizi tiek vārīts galerts, un var tikt pie buljona. Uz tā bāzes var veidot mērci, tas ir interesanti, un garšas kārpiņas tiek iepriecinātas. Svarīgi, kāds ir mērces sastāvs, cik gaļa bijusi trekna, cik daudz tauku tajā, kādas garšvielas tiek pievienotas. Ja tiek izmantoti buljona kubiņi, tad jāizvērtē, cik daudz tajos ir sāls, kādas pārtikas piedevas pievienotas. Triviāli ir pirkt veikalā gatavās mērces, bet vērts tomēr censties pagatavot tās pašiem no eļļas, citrona sulas, var sablenderēt ar naturālo jogurtu, pievienot ķiploku, dilles un piparus. Var izmantot tomātu pastu vai biezeni, un iznāks sarkanā mērce.
***
NODERĪGI
• Vieglām mērcēm pamatā ir gaišais vai brūnais buljons. To gatavo no teļa, liellopu, cūkas, jēra gaļas vai putna gaļas mīkstuma un kauliem, zupas dārzeņiem, sīpoliem un garšaugiem. Visas sastāvdaļas jāvāra diezgan ilgi. Tīrs vai atšķaidīts buljons ir aromātiskas mērces pamats.
• Ieteicams buljonu glabāt krājumā, lai ikdienā pēc vajadzības to var izmantot. Ilgstošai glabāšanai buljonu vislabāk sasaldēt mazās porcijās.
***
RECEPTES
Ķirbju mērce
Sastāvdaļas: 2 ēdamkarotes kaltētu baraviku, 750 g svaiga ķirbja, 125 ml koncentrēta liellopu gaļas buljona, 2 tējkarotes karija, sāls, pipari, pustējkarote oregano sēkliņu.
Pagatavošana: baravikas iemērc karstā ūdenī. Ar kartupeļu nazi no ķirbja izgriež dažas bumbiņas. Pārējo ķirbi sagriež kubiņos un vāra liellopu gaļas buljonā, kam pievienots karijs, sāls un pipari, kamēr tas kļūst mīksts. Pēc tam ķirbi sakuļ mikserī vai izberž caur sietu. Uz nelielas uguns apmēram 10 minūtes mērcē sautē sēnes un ķirbja bumbiņas. Finālā visu pārkaisa ar oregano.
Šī mērce lieliski garšo pie tumšās gaļas cepešiem, medījuma gaļas un putniem. Ja ir vēlēšanās, lai mērcei ir saldskāba garša, tai var pievienot krietnu šķipsniņu cukura un mazliet etiķa.
Svaigā tomātu mērce
Sastāvdaļas: kilograms gatavu tomātu, 2 ēdamkarotes olīveļļas, sāls, pipari, citrona sula, ēdamkarote smalki sakapāta bazilika.
Pagatavošana: tomātus applaucē ar verdošu ūdeni, ātri atdzesē aukstā ūdenī, novelk miziņu, pārgriež uz pusēm un ar karotīti izņem sēklotni. Tomātu mīkstumu smalki sagriež, pievieno olīveļļu, sāli, piparus un citrona sulu. Finālā mērcei pārkaisa baziliku.
Pirms pasniegšanas atstāj kādu laiku ievilkties.
Pasniedz pie spageti.