Garšaugu laiks

© publicitātes

Vasarā bagātīgi iespējams izmantot garšaugus, kurus var tik daudzveidīgi variēt un kuru aromāts pievienotajam ēdienam rada izcilu garšu. Galvenā priekšrocība – tos var iegādāties svaigus vai noplūkt tieši dārzā.

Protams, garšaugi tāpat kā citas sastāvdaļas ēdiena gatavošanas procesā labi padodas eksperimentiem un tie savstarpēji harmonē cits ar citu. Tradicionālās dilles, kuras var iegādāties visu gadu, protams, vislabākās ir vasarā, un bez tām jau noteikti nevar iztikt, jo tā ir ideāla piedeva pie dažādiem ēdieniem un arī nepieciešama garšviela gurķu marinēšanai. Ķiploku, ko dēvē par garšaugu un veselības karali, ar savu pikanto garšu neizmanto reti kura saimniece. Tas gan parasti vai nu patīk, vai gluži pretēji – nepatīk. Baziliks ar savu spēcīgo aromātu un sulīgajām lapām ir piemērots pie tomātu ēdieniem, uzlabo garšu arī mērcēm un dārzeņu zupām. Dārzos dobēs kulināri labprāt audzē kressalātus, kuru garša nedaudz atgādina mārrutkus. Tos izmanto gan salātos, gan mērcēs un pie biezpiena. Gardēžu garšvielu krājumos savu vietu ieņem pētersīļi – gan lapu, gan sakņu, kuriem ir asāka garša un kuri piemēroti vārīšanai. Aizvien populārāka kļūst rukola ar savdabīgo garšu, kurai ir augsta uzturvērtība un kura ir lielisks kālija, magnija un šķiedrvielu avots. To ar mazajām zaļajām lapiņām, kas līdzinās pieneņu, itin viegli var izaudzēt dārzā. Austrumniecisko garšvielu cienītāji labprāt izmanto citronzāli, gatavojot ēdienus vokpannā, pie jūras veltēm un vistas ēdieniem, lai gan tā nemaz pie mums nav tik plaši pieejama, bet var mēģināt izaudzēt arī mājās puķupodā.

Andis BRĒMANIS, dietologs 

– Garšaugi, pirmkārt, ēdienam piešķir garšu, tās pašas dilles vai lociņi. Otrkārt, izmantojot garšaugus, var reāli samazināt nevajadzīgo un ierasto sāls patēriņu, jo, kā zināms, tā pārmērīga lietošana rada veselības un liekā svara problēmas. Katram garšaugam ir savas īpatnības un atšķirīgs aromāts. Dilles tradicionāli var izmantot pie daudziem ēdieniem, baziliku klasiski pierasts vairāk kombinēt ar tomātiem. Aukstajās zupās var izmantot visdažādākos garšaugus, var izmēģināt eksotiskākus. Vasarā noteikti vajadzētu sagatavot garšaugus ziemas krājumiem. Saldēti garšaugi, ja nav pieejami svaigi, ir optimālais variants, jo tos var atlaidināt, piemēram, dilles pievienot pie vārītiem kartupeļiem, un tās savas īpašības būs saglabājušas. Tālāk seko garšaugu kaltēšana vai trešais variants, ko nevajadzētu praktizēt, – uzglabāt sālsūdenī. Svaigus garšaugus var uzglabāt arī eļļā un pēc tam pievienot mērcei.

NODERĪGI

• Garšaugus vislabāk plūkt dārzā neilgi pirms maltītes, bet, ja laiks ir karsts, tad vislabāk – no rīta, kad augi ir vissvaigākie.

• Lai garšaugus uzglabātu svaigus, tos iesaiņo folijā un uzglabā ledusskapī dārzeņu nodalījumā.

• Nav ieteicams turēt garšaugus ūdenī uz palodzes, jo tie zaudē bioloģiski aktīvās vielas un aromātu.

• Garšaugi ar spēcīgu, asu aromātu (baziliks, kressalāti, pupumētra, timiāns, rozmarīns) ēdienam jāpievieno nelielās devās, bet maigākie (dilles, pētersīļi, estragons) – lielākās.

RECEPTE

Sarkano biešu salāti ar Mocarellas sieru

Sastāvdaļas: 500 g sarkano biešu, 2 apelsīni, sarkanais sīpols, 2 ēdamkarotes balzamiko etiķa, sāls, pipari, ēdamkarote svaigi rīvētu mārrutku, 5 ēdamkarotes saldā krējuma, 150 g Mocarellas siera, sauja kressalātu.

Pagatavošana: bietes vāra apmēram 20 minūtes, tad uz mirkli ieliek aukstā ūdenī, nomizo un sagriež stienīšos. Apelsīnu nomizo, augļa mīkstumu atdala no plēvēm. Sīpolu nomizo un sagriež pusaplīšos. Etiķim pievieno sāli, piparus un mārrutkus. Pakāpeniski pievieno krējumu. Gatavo mērci pievieno dārzeņiem. Sieru sagriež kubikos un pārkaisa salātiem tāpat kā kressalātus.