Latvijas lauksaimnieki, pārtikas uzņēmumi un tirgotāji iestājas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu ne tikai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, bet arī piena produktiem, Latvijā audzētām, zivīm, ekoloģiskiem produktiem. Tas ļautu iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot krīzi un stiprinātu uzņēmējdarbību.
Vācijas kanclere Angela Merkele izziņojusi ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, kas paredz Vācijā PVN pamatlikmes samazināšanu no 19 uz 16 procentiem. Tāpat no 7% uz 5% samazināta reducētā PVN likme, kas tiek piemērota vairākām preču un pakalpojumu grupām, ieskaitot lielu daļu ikdienā lietoto pārtikas produktu. Šīs izmaiņas ir spēkā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam. Savukārt ēdināšanas uzņēmumiem PVN uz gadu ir samazināts līdz 7 procentiem.
Latvijā likumdošanas iniciatīvu PVN likmes samazināšanai līdz 5 procentiem piena produktiem, kuru sastāvā vismaz 50 procenti ir svaigpiena, ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atbalstu virza Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība.
Piena produktu cenas samazinātos par 11 procentiem
“Diskusija par PVN likmes samazināšanu piena produktiem nav jauna, taču jaunajos apstākļos kļuvusi vēl aktuālāka, uzrādot negatīvas tendences piena nozares attīstībā. Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē svaigpiena vidējā iepirkuma cena Latvijā jau šobrīd ir samazinājusies par vairāk nekā 10%, svaigpiena iepirkuma apjoms Latvijā pirmo reizi septiņu gadu laikā ir samazinājies par 4%. Arī patērētāju pirktspēja jau tagad manāmi kritusies. Samazinātā PVN likme piena produktiem būtu ne tikai tūlītēja palīdzība nozarei pēckrīzes atveseļošanās periodā, bet arī ikdienā sajūtams atbalsts teju katram Latvijas iedzīvotājam,” ‒ tā nepieciešamību samazināt PVN likmi piena produktiem komentē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
“Food Union” grupas uzņēmuma AS “Rīgas piena kombināts” padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke uzsver, ka, samazinot PVN likmi piena produktiem, ietekme uz produkcijas gala cenām varētu būt līdzīga tam, kā tas notika augļu un dārzeņu sektorā. Proti, potenciālais mazumtirdzniecības cenu samazinājums varētu būt 5‒11% apmērā. «Samazinot PVN likmi piena produktiem, tie kļūtu pieejamāki iedzīvotājiem ar dažādu ienākumu līmeni, veicinātu patēriņu, palielinātu svaigpiena ražošanas apjomu, pārstrādes kapacitāti, kā arī kopumā ļautu Latvijas sabiedrībai tuvoties ES dzīves līmenim, samazinot turīguma noslāņošanos,” uzskata H. Panke.
Piena nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā. 2019. gadā piena produktu ražošana veidoja 26% no visas lauksaimniecības produktu izlaides. Savukārt piena pārstrādes apgrozījums gadā veidoja vislielāko daļu, proti, 34% no visas pārtikas rūpniecības. Arī patērētāju produktu grozā piena produkti aizņem nozīmīgu sadaļu.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atgādina, ka teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī Latvijai uz to būtu jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme ‒ palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, kāpis produktu pārdošanas apjoms.
Arī veselīgā pārtika pretendē uz samazinātu likmi
Eiropas Komisija (EK) tikko pieņēmusi divas jaunas svarīgas stratēģijas attiecībā uz pārtiku ‒ tiek veidota taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma. Pirmās pamatā ir biodaudzveidība, atkal aicinot mūsu dzīvē dabu, un otra stratēģija ‒ “No lauka līdz galdam”. EK zinātnisko padomdevēju grupa sagatavojusi atzinumu, kurā norāda, ka pārtika vairāk jāuztver kā kopējs labums, nevis kā patēriņa labums, kāda ir bijusi tendence pagātnē. Īpaša uzmanība jāpievērš bio un eko produktu ražošanai un tam, lai to cenas nepārsniegtu plašai sabiedrībai pieejamu līmeni.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) rosina PVN samazinājumu visai veselīgai pārtikai, tā sekmējot šo produktu sabiedriskā labuma nozīmes vairošanu pretstatā komercializācijai. LTA ideja par samazinātu PVN bio un eko produktiem atstātu ietekmi uz patērētāju izvēli ‒ cenas ziņā veselīgi produkti būtu pieejamāki.
Uzņēmuma “RicBerry” līdzīpašniece Ieva Viļuma uzskata, ka šāda iniciatīva ir noteikti jāatbalsta: “Visi runā ‒ mēs gribam bioloģisku un tīru. Bet pērkot tomēr izvēlas lētāko, tāpēc, ka tas ir pieejamāks. Un bieži tas nav Latvijā ražotais. Bioloģiskā produkcija izmaksā dārgāk, tie ir aptuveni 30 procenti klāt pie produkta cenas. Pēc bio un eko produktiem pieprasījums it kā ir, bet tajā pašā laikā nav. To arī tirdzniecības ķēdes sarunās ar mums ir atzīmējušas ‒ jā, mums vajag bioloģisko produkciju, bet pirkšanas apjoms nav pietiekams. Līdz ar to, samazinot PVN, noteikti palielinātos pieprasījums un šādu produktu patēriņš. Domāju, ka visa vaina ir cenā, un tiklīdz būtu iespējams šo cenas starpību izlīdzināt, būtu labāk. Samazinot PVN no 21% uz 5%, bioloģiskās produkcijas patēriņš uzreiz pieaugtu,” domā I. Viļuma.
Pozitīvas tendences
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pētnieku analīzē gadu pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas dārzeņiem un augļiem tika secināts, ka faktisko vidējo mazumtirdzniecības cenu samazinājums bija par 11,7%. Pēc Zemkopības ministrijas apkopotajiem rezultātiem, laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits par 12 nodokļu maksātājiem jeb no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē ‒ par 9 nodokļu maksātājiem jeb no 69 līdz 78. Nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, apgrozījums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada 11 mēnešiem pieaudzis par 4,12%. Savukārt nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, vidējais atalgojums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada 11 mēnešiem pieaudzis par 9,9 procentiem.
Viedoklis
Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs:
‒ Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti “izvēlies vietējo produktu” patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi.
Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents:
‒ Covid-19 krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus mūs padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik izšķirīgi svarīga nozīme mūsu sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai. Vienlaikus EK ir secinājusi, ka Latvijā ir nepietiekams atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem. Tā kā pārtika ir pirmā nepieciešamība, tad valdībai nopietni jāpievēršas jautājumam par iztikas kvalitātes paaugstināšanu un pārtikas pieejamību. Tas vienlaikus ir slimību (it sevišķi vīrusu) saslimstības mazināšanas uzdevums. Tāpēc ir jālemj ne tikai par naudas ieguldījumiem sporta celtnēs un šosejās, bet jāatrisina primāri svarīgākais: plaša PVN samazināšanas programma: sākot ar Latvijai raksturīgām pārtikas precēm, tad bio un eko produktiem un noslēdzot ar kvalitatīvas maltītes pieejamību ēdināšanas uzņēmumos. Paraugs ir ‒ Eiropas flagmanis Vācija pieņem lēmumu par vispārēju PVN samazinājumu.
