Latvijai lielākais valsts parāds tās vēsturē

© SCANPIX

Finanšu ministrijas paredzētais šā gada budžeta deficīts ar –2,14 miljardiem eiro pārsitīs 2009. gadā uzstādīto budžeta deficīta rekordu –1,8 miljardu dziļumā.

Attiecībā uz parādiem rekordi nav nekas labs. Parādiem ir arī tāda slikta īpašība, ka viens parāds velk sev līdzi nākamos parādus. Pirmkārt, parādu rekordi seko viens otram.

Neatkarīgā

Iepriekšējo reizi Latvija ievēlās budžeta deficīta bedrē 2008. gadā ar deficītu, kas pārsniedza vienu miljardu eiro (pārrēķinu no latiem uz eiro veikusi Centrālā statistikas pārvalde). Pēc tam nāca deficīta bedres rekords 2009. gadā -1,8 miljardu eiro dziļumā. Gandrīz turpat -1,5 miljardu eiro dziļumā nācās palikt arī 2010. gadā un miljardam eiro tuvs deficīts saglabājās arī 2011. gadā. Otrkārt, deficīta bedrē uzkrātie parādi padara izkārpīšanos no parādu bedres praktiski neiespējamu. Laikā no 2012. līdz 2019. gadam Latvija būtu dzīvojusi ar budžeta pārpalikumu, ja tai nebūtu jāmaksā procenti par iepriekšējo gadu budžeta deficītu summā uzkrātajiem parādiem. 2016. gada beigās Valsts kasē konstatētais pārpalikums 39 miljonu eiro apmērā liecināja ne par kādām izmaiņām valstī. To neiztērēšanu izskaidroja tikai pārpratumi, pārkārtojot naudas tērēšanu Laimdotas Straujumas valdības gaumē par nauda tērēšanu Māra Kučinska valdība gaumē. Rezultātā parādu kopsumma nekļuva mazāka, nemaz nerunājot par to, ka valsts spētu veidot uzkrājumus nākamajām krīzēm, kāda negaidīti iestājās šogad.

Līdz ar 2020. gadu Latvija sāka pildīt budžeta likumu, kurā valdībai atļautais budžeta deficīts bija tikai 107 miljoni eiro. Viens rituāliem, kādu izpilda valdība un Saeima, pieņemot kārtējo budžetu ar deficītu, ir solījums gan ne nākamajā, bet aiznākamajā gadā pieņemt budžetu ar pārpalikumu vai vismaz bez deficīta. Līdz ar katra nākamā gada iestāšanos nomainījās arī aiznākamais gads, kurā beidzot tikšot sasniegts bezdeficīta budžets.

Šā gada valsts budžeta samazināšana līdz apmēram 100 miljoniem eiro jeb 0,3% no iekšzemes kopprodukta nodrošināja kaut nelielu ticamību šādiem solījumiem, kas izgāzās ar ne mazāku blīkšķi kā iepriekš bija izgāzušies tā saukto trekno gadu solījumi.

Pēc pāris pirmajiem šā gada mēnešiem jau bija kļuvis skaidrs, ka budžeta likumam nekāda sakara ar īstenību vairs nav. Šo likumu neievēro, bet negroza, jo tad tas būtu jādara pēc katras Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdes. Ja kaut kādas formalitātes budžeta deficīta palielināšanai tomēr nepieciešamas, tad tās nokārto Saeimas Budžeta komisija.

Precīzāk sakot, aizmirsti tiek tie budžeta likuma panti, kas jāievēro valdībai un Saeimai attiecībā uz valsts kopējiem izdevumiem un ieņēmumiem. Turpretī atsevišķām iestādēm jāmēģina iztikt ar tādu finansējumu, kāds likumā ierakstīts. Ja tas tomēr nav iespējams, iestādēm jādabū papildfinansējums no valdības. Tā ir apliecinājusi, ka aizņēmusies vai ieguvusi aizņemšanās tiesības kopā uz nepilniem pieciem miljardiem eiro, ar ko mazināt Covid-19 graujošo iespaidu atsevišķām iestādēm, uzņēmumiem un ekonomiku kopumā. Valsts vai nu palielina finansējumu savām iestādēm un programmām, vai aizdod naudu arī tādos gadījumos, kad naudas atgūšana no parādniekiem jau tagad šķiet praktiski neiespējama. Protams, ne visām iestādēm, uzņēmumiem vai nozarēm tiek piešķirti tādi aizdevumi.

Saeimas darba kārtībā tagad nonācis jau 2021. gada budžeta likumprojekts. Viens no tā parametriem ir budžeta deficīts 1,2 miljardu eiro apjomā. Saeima šo un visus pārējos budžeta parametrus apstiprinās, bet Saeima spēkos nav novērst notikumus pasaulē un tepat Latvijā, kuru dēļ 2021. gada budžeta projektam ir lielas izredzes atkārtot šā gada budžeta projekta likteni. Proti, to pieņems un aizmirsīs pavisam drīz pēc pieņemšanas.

Latvija iespējas tikt pie aizņēmumiem un izdarīt aizdevumus balstās uz eiro drukāšanu (bezskaidrās naudas emisiju) Eiropas Centrālajā bankā (ECB). Eiropas Savienības dalībvalstu atļauju ECB drukāt eiro diktē aprēķins, ka vairāk eiro apgrozībā padara šos eiro valstīm vieglāk iegūstamus, lai valstīm pietiktu naudas gan veco parādu atmaksai, gan dažādu sabiedrības pieprasījumu izpildei.

Šādā veidā tiek iegriezta inflācijas spirāle, kas palielina ne tikai valstu ieņēmumus, bet arī izdevumus, kas prasa naudas emisijas atkārtot. Paldies Covid-19 par iespēju šīs emisijas ticami vai mazāk ticami izskaidrot. Ja par spīti naudas drukāšanai nākamā gada budžeta deficīts tiešām paliks tikai ap 1,2 miljardiem eiro, gads vairs nepievērsīs sev uzmanību ar atrašanos lielāko budžeta deficītu gadu negoda pjedestāla. Tad vēl atliktu izrēķināt, kādā apmērā eiro emisija samazinājusi katra eiro un tādējādi arī Latvijas valsts parādā uzrādīto eiro miljardu reālo vērtību. Tālāk seko jautājums, kuras sociālās grupas Latvijā samierināsies, bet kuras - nesamierināsies ar tām iedalīto eiro vērtības zudumu.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais