Budžeta deficītu valdība uzpūš reizi mēnesī

© Neatkarīgā

Krišjāņa Kariņa valdības 2022. gada 6. janvāra lēmumam palielināt savus izdevumus par 300 miljoniem eiro sekoja ļoti loģisks 1. februāra lēmums atkal palielināt izdevumus tikai par 250 miljoniem, jo februāris taču ir īsais mēnesis un apgūt liekus 300 miljonus ministriem būtu pārāk grūti.

Runa šeit par valdības tēriņiem virs 2022. gada budžeta likuma jeb apejot 2022. gada budžeta likumu. Saeimas vairākums ir nobalsojis un Valsts prezidents izsludinājis likumu, pēc kura valstij 2022. gadā jāievāc 10,6 miljardi eiro un jāizdod 12,4 miljardi eiro. No kopējiem izdevumiem precīzi 82 570 325 eiro bija paredzēti neparedzētu izdevumu segšanai. Tomēr pagāja tikai sešas dienas pēc gadu mijas un valdība saprata, ka ar likumā paredzētajiem izdevumiem tai nepietiks. Tāpēc janvārī izdevumi tika palielināti par 300 miljoniem eiro un februārī vēlreiz palielināti par 250 miljoniem eiro.

Saeimas atstādināšana no lemšanas par reālo valsts budžetu ir tradīcija, ko K. Kariņš pārņēmis no Valda Dombrovska. Tas Ministru prezidents daudz runāja par budžeta konsolidāciju un pat izpelnījās apzīmējumu Konsolidovskis, ar ko tika domāta valsts izdevumu samazināšana. Īstenībā tomēr valsts izdevumi un budžeta deficīts tika palielināti virs tā paša V. Dombrovska vadītajām valdībām ar likumu noteiktajiem izdevumiem un budžeta deficīta. Piemēram, 2010. gada 18. februārī Neatkarīgā zem virsraksta “Aizdevumus tērē uz (ne)bēdu” atzīmēja, ka “valsts budžeta apropriācija atceļ valsts 2010. gada budžeta likuma 2. pantu “apstiprināt valsts budžetu 2010. gadam izdevumos 4 386 366 868 latu apmērā””. Toreiz latos izteiktais budžets pēc valūtu kursa atbilda sešiem miljardiem eiro. Valsts izdevumi tajā reizē tika palielināti par 190 miljoniem latu jeb 270 miljoniem eiro.

Atbilstoši jau izstrādātajai terminoloģijai, K. Kariņa valdība 1. februārī palielināja savus 2022. gada izdevumus ar lēmumu “Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””. Lēmuma projektu valdībai Finanšu ministrijas vārdā iesniedzis K. Kariņš, nevis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Apropriācijas vārdu tagad papildina Covid-19. Šā gada budžeta likumā jau savlaicīgi iekļauts 53. pants par finanšu ministra tiesībām palielināt šajā likumā ierakstīto tāmi izdevumiem neparedzētiem gadījumiem ar nosacījumu, ka nauda tikšot tērēta Covid-19 radīto valsts apdraudējumu un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī gadījumos, kad nepieciešami vienreizēji valsts kapitālieguldījumi.

Divpadsmit gadu laikā nekas nevarēja mainīties un nemainījās tādā nozīmē, ka “aizdevumus tērē uz (ne)bēdu”.

Šogad tiek turpinātas pērnajā gada manieres. Valsts kase saskaitījusi, ka pagājušajā gadā valdība pārtērējusi 2,4 miljardus eiro un palielinājusi valsts parādu līdz 14,8 miljardiem eiro. Reālais 2021. gada budžeta deficīts izrādījies divas reizes lielāks par gada budžeta likumā noteikto. Šogad jau sākotnēji likumā noteikts lielāks deficīts, kuru valdība palielina straujāk nekā pagājušajā gadā. Par neparedzētiem gadījumiem jau iepriekš paredzētajiem 82+300 miljoniem valdība paskaidroja, ka 27. janvārī no tiem vēl atlikuši 260 miljoni eiro, taču “šobrīd ir jau pieņemta virkne Ministru kabineta rīkojumu, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar līdz šim pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un noteikto aizliegumu un ierobežojumu radīto zaudējumu kompensējošiem pasākumiem,” kas visu atlikušo summu izsmelšot. Tāpēc izdevumu limits bija jāpalielina.

Tagad atliek tikai skaļāk prasīt, un valdība dos. Februāra papildizdevumi ieviesti tāpēc, “lai nodrošinātu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanu”.

Valdības lēmuma anotācijā uzskaitītas vairākas cilvēku grupas, kas dabūs savas daļas no 250 miljoniem eiro:

- 119,1 miljons eiro tiks veltīts “elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas, obligātā iepirkuma komponenšu maksas, dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma un siltumapgādes pakalpojuma kompensējošo pasākumu īstenošanai”;

- 79,6 miljonus eiro sadalīs ģimenēm ar bērniem;

- 44,3 miljonus paredzēts izmaksāt vecuma un cita veidu pensiju saņēmējiem;

- 7 miljoni eiro būs valsts mērķdotācijas pašvaldībām mājokļa pabalstam;

- atsevišķs izdevumu postenis ne vairāk kā 6 720 eiro apmērā veltīts Aizsardzības ministrijas izdienas pensiju saņēmējiem.

Valdības rīcība ļoti labi saprotama no tāda viedokļa, ka šis taču ir Saeimas pārvēlēšanas gads, kad valdošajām partijām jāparāda vismaz labā griba piešķirt visiem visu. Toties nav saprotams, kā šīs pašas partijas izveidos nākamo Latvijas valdību, kurai nāksies rēķināties ar tagadējās valdības atstātajiem parādiem.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.