Ģimenes ar trijiem bērniem var saņemt valsts dāvinājumu - astoņus līdz desmit tūkstošus eiro gadījumā, ja tās pērk vai būvē mājokli.
Ekonomikas ministrija un valsts finanšu institūcija “Altum” atrādīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai datus par valsts palīdzību iegūt mājokļus tiem, kuriem pilnīgi patstāvīgi to paveikt pārāk grūti vai neiespējami. Tajā skaitā vairāk kā 1 700 ģimenēm mājokļa būvei vai iegādei kopš 2021. gada uzdāvināti kopā 14,5 miljoni eiro, kas daudzos gadījumos bija izšķirošs arguments bankām, lai tās šīm ģimenēm aizdotu kopā 147 miljonus eiro. Tas izklausās skaisti un jauki, bet ar piebildi, ka ar pagaidām piešķirto naudu dāvanām pietiks līdz nākamā gada vidum. Grūti pateikt, vai tagadējā dzimstības izbeigšanās perspektīvu kāršana pie lielā zvana izglābs tieši šo maksājumu, kas varbūt patiešām var pārliecināt vismaz kādu ģimeni radīt trešo bērnu un tādējādi dāvanu no valsts nopelnīt.
Daudzbērnu ģimeņu apdāvināšana iekļaujas tagadējā konjunktūrā, bet lielākā daļa finansējuma tiek dalīta citām iedzīvotāju grupām, uz kurām dzimstības veicināšana neattiecas nekā vai attiecas pastarpināti.
Lielākā naudas porcija 70,2 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības dāvinātas naudas novirzīta pašvaldībām sociālo mājokļu atjaunošanai vai būvniecībai. Rezultātā vajadzētu atjaunot vai uzbūvēt 1 952 šādus mājokļus tiem, kam pēc gaidīšanas laika un citiem kritērijiem tie pienākas pirmajiem starp visiem, kuri stāv uz šādiem mājokļiem rindā. Valsts uzdevusi piešķirt šādus mājokļus apmēram trijiem tūkstošiem cilvēku jeb ģimeņu, pašvaldības pašas apņēmušās sagādāt šādus mājokļus vēl diviem tūkstošiem cilvēku, bet šobrīd viņi visi saņēmuši tikai vietas rindās uz mājokļiem. Ja viss atbilstu iecerēm, jau dažu gadu laikā šīs rindas tiktu jūtami saīsinātas, taču atklāts jautājums, cik daudz grūtdieņi pa šo laiku parādīsies no jauna.
Plašāku publicitāti kopš pagājušā gada ieguvis cits veids, kā valsts palīdzēs tikt pie mājokļiem ar pazeminātu īres maksu, kas pašreizējā cenu mērogā būtu starp 5 un 6,5 eiro mēnesī par kvadrātmetru. Pirmkārt, šis atbalsta veids domāts tādai sociālajai grupai, kas tikai tagad saņems palīdzību, bet pēc tam palīdzēs daudziem citiem. Tā vismaz gribas cerēt un ticēt. Tātad uz jaunajiem speciālistiem, kas strādās, radīs bērnus un uzturēs ekonomisko, sociālo, kulturālo līmeni plašākā teritorijā. Otrkārt, viņiem tiek celtas jaunas mājas, kuru tapšanai vieglāk izsekot no pamatu likšanas līdz brīdim, kad mājās ievāksies īrnieki. Pagājuša gada 8. jūlijā “Neatkarīgā” aprakstīja un parādīja šādas mājas celtniecības startu Valmierā. Pašlaik šī māja jau zem jumta un šogad tiks apdzīvota.
Publikācijā par Valmieras ēku iekļauts arī atskats uz to, kāpēc bija vajadzīgi desmit gadi no atklāsmes, ka šādas ēkas būtu vajadzīgas, līdz to būvniecības sākumam. Galvenais, protams, tas, ka īres māja ar īres maksu līdz 6,5 eiro par kvadrātmetru mēnesī neatmaksāsies, ja tā jābūvē par savu naudu. Tad īres maksai pie pašreizējām būvniecības izmaksām jābūt ap 11-12 eiro par kvadrātmetru. Būvēt šādas ēkas iespējams tikai tad, ja Eiropas Savienība uzdāvina Latvijai naudu. Šobrīd īres māju būvei piešķirti 42 miljoni eiro, drīzumā būtu jāpiešķir vēl 29 miljoni. Tad vēl atliek atrast šīm ēkām apdzīvotas vietas, kurās cilvēki spēs nopelnīt kaut tikai 5-6 eiro īres maksai. Saeimas apakškomisijas sēdei pieslēdzās ilglaicīgais Valkas pašvaldības vadītājs, tagad Attīstības centru (tādu pilsētu, kurām attīstības centra apzīmējums bija priekšnosacījums ES naudas saņemšanai kādā no iepriekšējiem ES plānošanas periodiem) asociācijas izpilddirektors Vents Armands Krauklis ar norādījumu uz to, ka daudzviet īrnieku maksātspēja beidzas ar 2-3 eiro par kvadrātmetru mēnesī.
Latvijas iedzīvotāju zemā maksātspēja un tai atbilstoši neaktīvais nekustamo īpašumu tirgus ir gandrīz necaursitams arguments bankām , kāpēc tās izvairās kreditēt hipotekāros darījumus. Tādas, lūk, sekas nekustamo īpašumu tirgus burbuļa pārsprāgšanai Latvijā 2008./2009. gadā. Nācās nodzīvot līdz 2015. gadam, kad valsts tomēr piedabūja bankas finansēt tādus darījumus ar nekustamo īpašumu, kuros valsts “Altum” personā uzņemas līdzatbildību kā aizdevuma daļas garantētājs. Par vienu no garantiju došanas priekšnoteikumiem kļuva vismaz viens bērns vai apliecinājums par grūtniecību. Garantiju saņēmēju skaits līdz šim laikam pārsniedzis 28 tūkstošus. Bankas šiem aizņēmējiem uzticējušas 2,2 miljardus eiro, no kuriem 230 miljonus garantējusi valsts. Šī atbalsta veida sekmes pamudināja to klonēt, padarot par garantiju saņemšanas nosacījumu ne bērnu, bet augstskolas diplomu. Šādā veidā atbalstīti vairāk nekā 5 900 jauno speciālistu, kuri tikuši pie mājokļiem par 427 miljoniem banku aizdotu, no tiem 50,4 miljoniem valsts garantētu eiro.
Izšķirošais garantiju programmas rādītājs ir tāds, ka desmit gadu laikā no 37 tūkstošiem kredītņēmēju tikai trīs (!) izrādījušies tādi, kuru vietā “Altum” patiešām samaksājis kopā deviņus tūkstošus eiro. Finansisti daudz vairāk nopelnījuši, iekasējot nelielu, bet taisnīgu atlīdzību par garantiju izsniegšanu.
Ar “Altum” līdzdalību savākto kredītņēmēju disciplinētība kredītu atmaksā pamudinājusi “Altum” pašām pieteikties par kreditoru aizdevumiem ārpus Rīgas un dažām citām pilsētām. Prakse parādījusi, ka bankas darījumus laikos nefinansē neatkarīgi no tā, cik lielu kredīta daļu valsts apņemas garantēt. Tāpēc nav jēgas palielināt valsts garantijas līdz 100% kredīta. Tādā gadījumā “Altum” vienkāršāk aizdot pašam, nekā piesaistīt bankas, kas tik un tā nepiedalās risku sadalīšanā. Taču šādas kreditēšanas uzsākšanai “Altum” vajadzīgs ES instanču saskaņojums, uz kādu Latvija pieteikusies un šovasar droši vien iegūs.
Daudz grūtāk atrast naudu, ja tā reāli jāizmaksā saņēmējiem, nevis tikai jārezervē garantiju maksāšanai gadījumos, kādi līdz šim gandrīz nav iestājusies. Priekš kredītņēmējiem “Altum” nauda ir un būs, ja vien nesāksies masveidīga kredītu neatdošana tajos apvidos, kuros privātbaņķieri kreditēt baidījušies.
Jautājums ir par naudu, ko valsts patiešām dāvinājusi ģimenēm ar bērniem. Aprakstot dāvinājuma nosacījumus smalkāk, tie ir vai nu vismaz trīs bērni, vai divi bērnu un grūtniecība, vai viens bērns invalīds. Un vēl šis dāvinājums attiecas uz Latvijas armijā dienošajiem. Dāvinājuma apmērs 8 000 līdz 10 000 eiro atkarībā no bērnu skaita plus 2 000 eiro, ja mājoklis atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkām noteiktajām prasībām. Saprotams, ka galvenais nosacījums dāvinājuma saņemšanai ir tāds, ka šī ģimene pērk vai būvē mājokli.
Saeimas deputāti pārjautāja, vai nebūtu pareizi atcelt dažus ierobežojumus šādu dāvinājumu saņemšanai. Proti, ja šai ģimenei jau pieder nekustamais īpašums vai šī ģimene dzīvo ārzemēs. Tādos gadījumos tomēr būtu jāapraksta smalkāk, kas ģimenēm drīkst vai tomēr nedrīkst piederēt un kā vienu dāvinājumu noformēt par diviem - gan par bērniem, gan par emigrantu remigrāciju. Vēl citus dāvinājuma saņēmēju loka papildinājumus pieteica Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāju Elīna Treija, pieslēdzoties Saeimai no Rīgas pils, kur viņu pieņēmis un mājokļu pieejamības uzlabošanu daudzbērnu ģimenēm atbalstījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tādējādi labie vārdi, nodomi un novēlējumi vakar lija straumēm, bet par naudas straumi tie vakar tomēr nekļuva.
