Lauksaimniecības produkti sadārdzinājušies par 17%, daļa pircēju jau sāk taupīt uz pārtikas rēķina

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.

Graudaugu vidējā iepirkuma cena pērn pieauga no 164,94 eiro par tonnu 2020. gadā līdz 192,88 eiro 2021. gadā jeb par 16,9%. Lielākais cenas palielinājums bija rudziem un miežiem - attiecīgi par 30,0% un 28,7%. Kviešu, kas 2021. gadā bija 84% no kopējā graudu iepirkuma, cena palielinājās par 15,9%. Vienlaikus veikalos kviešu miltu cena gada laikā pieauga par 6%, maizes cenas no 2 līdz 5 procentiem (izņēmums - graudu maize, kura gada laikā palētinājās par 0,8%).

Kartupeļu cena veikalos kāpa straujāk nekā samaksa zemniekam par izaudzēto ražu

CSP, “Neatkarīgā”

Dārzeņiem vidējā iepirkuma cena palielinājās par 18,3%, kartupeļiem - par 15,89 eiro jeb 11,6%, salīdzinot ar 2020. gadu. Veikalos kartupeļu cena kāpa vēl straujāk, sadārdzinoties par 15%.

Lopkopības nozarē cenu kritums bijis tikai cūkgaļai. 2021. gadā strauji pieauga vidējā iepirkuma cena liellopu gaļai - no 1859,63 eiro par tonnu 2020. gadā līdz 2146,51 eiro 2021. gadā jeb par 15,4%. Ievērojams cenu kāpums bija vērojams arī aitu gaļai - par 539,37 eiro par tonnu jeb 15,7%. Mājputnu gaļas vidējā iepirkuma cena 2021. gadā pieauga par 158,32 eiro par tonnu jeb 8,4%. Veikalos cenu pieaugums bijis mērenāks - liellopu gaļa ar kaulu sadārdzinājās par +0,3%, vista - par 8%, marinēta gaļa - par 7%, bet cūkgaļa bija kļuvusi lētāka par 3-5%.

Piena vidējā iepirkuma cena pieauga no 280,93 eiro par tonnu 2020. gadā līdz 318,01 eiro 2021. gadā jeb par 13,2%, sasniedzot vēsturiski augstāko piena cenu Latvijā. Veikalos piena cena pieauga par 5%, jogurta - par 7%, bet sviests kļuva pat nedaudz lētāks.

Eksperte: Šogad cenu izaugsme būs straujāka un negatīvā ietekme uz pirktspēju - plašāka

CSP, “Neatkarīgā”

Februārī mazumtirdzniecības datos reģistrēta spēcīga izaugsme, taču situācija nav tik spoža, cik dati uzrāda, liecina “Swedbank” aplēses. Pēc CSP datiem, gada griezumā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi pieauguši par 9,4%, bet, salīdzinot ar janvāri, reģistrēts neliels kritums 0,1% apmērā. “Rezultāti nav negaidīti - tāpat kā janvārī, lielu daļu no pieauguma gada griezumā veidoja atlēciens no pagājušā gada sākumā reģistrētā krituma pārdošanas apjomos. Kaut arī varētu domāt, ka no aprīļa sākuma pilnībā atceltie pandēmijas ierobežojumi veicinās mazumtirdzniecības izaugsmi, nozari sagaida jauni pārbaudījumi - gaidāms kritums iedzīvotāju noskaņojumā un pirktspējā,” brīdina “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.

Gada griezumā pārtikas preču tirdzniecības pieaugums palicis gandrīz nemainīgs - izaugsme vien 0,9% apmērā. Mīnusi reģistrēti mazumtirdzniecībai stendos un tirgos (-2,1%).

“Ukrainā notiekošā karadarbība ietekmēs visas nozares, arī mazumtirdzniecību. Eiropas Komisijas ātrais novērtējums eirozonas iedzīvotāju noskaņojumam uzrāda kritumu. Augstāka iedzīvotāju piesardzība bieži nozīmē vājāku pieprasījumu un mazākus tēriņus. “Google” sabiedrības mobilitātes pētījuma dati gan pagaidām par to neliecina. Kopš 24. februāra vērojama lēna augšupejoša tendence iedzīvotāju mobilitātei mazumtirdzniecības un atpūtas vietās. Iespējams, ka tas skaidrojams nevis ar augstu vēlmi iepirkties, bet ar pirmā brīža paniku, daļai iedzīvotāju iegādājoties pirmās nepieciešamības preču rezervi.

Sekojot Ukrainā notiekošajam, bažas iezagās arī Latvijas iedzīvotāju rīcībā un tēriņos. “Swedbank” karšu dati uzrāda, ka februāra beigās strauji pieauga no bankomātiem izņemtās naudas apjoms. Jāatzīmē, ka skaidras naudas izņemšanas apjomi sasniedza pīķi marta sākumā - pēc tam datos redzama pietuvošanās iepriekšējiem naudas izņemšanas paradumiem. Lielu daļu no karšu pirkumu pieauguma veido strauji augošais cenu līmenis. Reālā izaugsme karšu pirkumos bijusi zemāka. Inflācijai arvien vairāk apēdot iedzīvotāju ienākumus, liela daļa iedzīvotāju varēs atļauties tērēt mazāk līdzekļu ne pirmās nepieciešamības precēm, kas var atspoguļoties zemākā iedzīvotāju patēriņā un sarūkošos mazumtirdzniecības rādītājos. Pagājušajā gadā reģistrētā straujā vidējās algas izaugsme pārsniedza vidējo inflāciju. Taču, tai pieņemoties spēkā, gada nogalē iedzīvotāji saskārās ar lēnāku pirktspējas kāpumu, bet daļa - ar kritumu. Šogad cenu izaugsme būs straujāka un negatīvā ietekme uz pirktspēju - plašāka,” norāda Laura Orleāne.

Pārtikas pārstrādē kritiska situācija

Pārtikas pārstrādātāji šobrīd ir ļoti sarežģītā situācijā, ir pat izskanējis aicinājums izsludināt ārkārtas situāciju. “Starptautiski tirgojamo produktu cenas, pirmkārt graudu, piena pulvera un sviesta cenas ir rekordaugstas, kas nozīmē arī augstas svaigpiena cenas. Tiem, kuru galvenais tirgus ir Latvijas patērētāji, tas rada ļoti asas ir cenu šķēres. Ne velti pārtikas nozarē ražošanas kritums gada griezumā sasniedza pat 7,5%. Zemniekiem situācija tirgos ir izdevīga, neskatoties uz augstajām izmaksām, taču, kā jau tas Latvijā ir pieņemts, tie, kam iet labi, neko nesaka,” vērtē “Luminor” eksperts Pēteris Strautiņš.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.