Virzība uz lētākiem energoresursiem palēnām sāk patērētājam labvēlīgā gultnē ietekmēt inflācijas rādītājus, tomēr patēriņa cenu indeksa pieauguma temps vēl aizvien ir ļoti straujš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par 20,8%. Latvija ar šo skaitli decembrī, visticamāk, ierindojās “godpilnajā” trešajā vietā Eiropas Savienības valstu vidū.
Lai gan 20,8% ir ļoti daudz, pozitīvi, ka tas tomēr ir par procentpunktu mazāk nekā novembrī. Aizvien vairāk norāžu liecina, ka inflācija varētu iet mazumā, taču no ikdienas pircēja viedokļa vēl pilnībā nav skaidrs, vai sliktākais jau ir aiz muguras, jo zemāka inflācija var nākt kombinācijā ar ekonomisko bremzēšanos un ienākumu samazināšanos. Taču, kamēr līdz tam vēl neesam nonākuši, ir vērts papriecāties par atsevišķām niansēm, kas izriet no nule publicētajiem statistikas datiem.
Pirmā labā ziņa ir tā, ka decembrī, neraugoties uz lielākiem iedzīvotāju tēriņiem, kas saistīti ar izdevumiem svētku svinēšanā, dzīves dārdzibas līmenis, lai arī nedaudz, taču ir samazinājies. Kopējais patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri ir sarucis par pusprocentpunktu. Pie vispārējās dārdzības tas nav daudz, taču, iespējams, šis ir aizmetnis tālākiem cenu samazinājumiem, kas, cerams, nekombinēsies ar iedzīvotāju ienākumu kritumu.
Pēdējo reizi mēneša deflāciju statistiķi fiksējuši 2020. gada novembrī, kad cenas Latvijā pret iepriekšējo mēnesi saruka vidēji par trim procenta desmitdaļām. Toreiz cenu kritumu lielā mērā ietekmēja Covid-19 ekonomiskās negācijas, kas saistītas ar pieprasījuma mazināšanos. Šobrīd par kopēju pieprasījuma mazināšanos īsti runāt nevar, taču varam novērtēt to pozitīvo ietekmi, ko sniedzis energoresursu cenu samazinājums pasaules biržās.
Konkrētāk runa ir par naftas cenas samazinājumu, kam likumsakarīgi sekoja arī degvielas cenas kritums. Gada pēdējā mēnesī degvielas cena Latvijā vidēji samazinājusies par 11,4%. Tajā skaitā dīzeļdegvielas cena samazinājās par 13,5%, savukārt benzīna - par 9,5%. Cenu statistikā konstatēts, ka ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā iepriekšējā mēnesī lētākas kļuva rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī lietotas automašīnas. Tajā pašā laikā dārgāki kļuvuši pasažieru aviopārvadājumi.
Bez degvielas cenas samazinājuma deflācija skārusi arī apģērbu un apavu tirdzniecību, turklāt tas notika ne tikai decembrī, bet arī novembrī. Decembrī apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 2,2%. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 2%, bet apaviem saruka caurmērā par 3,3%. Tāpat inflāciju decembrī mazināja arī cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī mājokļu tīrīšanas līdzekļiem. Lētāki kļuvuši arī alkoholiskie dzērieni.
Kaut arī atsevišķas preču grupas piedzīvo deflāciju, iedzīvotāju makiem aizvien lielāku kaitējumu turpina nodarīt pārtikas produktu cenu pieaugums. Decembrī, rēķinot pret iepriekšējo mēnesi, pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā vidēji pieaugušas par 1%. Savukārt rēķinot gada izteiksmē, pārtikas produktu cenas vidēji pieaugušas par 29%, kas gan ir par pusprocentpunktu mazāk nekā iepriekšējos mēnešos. No produktiem, kam ir būtiskākā nozīme iedzīvotāju patēriņa grozā, straujākais sadārdzinājums ir bijis maizei, kuras cena salīdzinājumā ar novembri caurmērā ir pieaugusi par 3,7%. Tas saistīts ar cenu akciju beigšanos rudzu maizei. Tāpat mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai, kas sadārdzinājās vidēji par procentu.
Tomēr vienlaikus pārtikas segmentā parādās preces, kam cenas samazinās. Piemēram, par vidēji 2,2% kritušas svaigu dārzeņu cenas. Akciju ietekmē par vidēji 1,8% kritušās piena cenas. Par 1,1% lētāka kļuva mājputnu gaļa. Tāpat 2,4% vērts cenas samazinājums bijis saldējumam, bet par 0,8% cenas sarukušas konditorejas izstrādājumiem.
Kopējā tendence vedina domāt, ka pārtikas cenu kāpums neapstāsies, taču pamazām varētu kļūt lēnāks. Tas sevišķi attiecas uz importa pārtiku, ko jūtamāk ietekmē pasaules tendences. Jau oktobrī importētās pārtikas cena pret iepriekšējo mēnesi kritās vidēji par 0,2% salīdzinājumā ar 0,7% pieaugumu septembrī un 1,6% vērtu kāpumu augustā. Taču eksportētās pārtikas cenas turpinājušas augt ar lielākiem apgriezieniem, kāpuma tempam mēneša izteiksmē pieaugot no 0,4% augustā līdz 2% oktobrī. Kamēr mūsu ražotājiem būs iespēja aizvien dārgāk savu produkciju pārdot aiz valsts robežām, ir visai maz cerību sagaidīt, ka pārtikas cenas mūsu veikalu plauktos saruks.
Igaunija, kas iepriekš apsteigusi Latviju patēriņa cenu pieauguma tempos, patlaban piedzīvo straujāku patēriņa cenu kritumu. Gada inflācijas rādītājs tur ir krities no 21,3% novembrī līdz 17,6% decembrī, tādējādi patēriņa cenu pieauguma tempam sasniedzot zemāko līmeni kopš pagājušā gada marta. Lietuvā gada inflācija decembrī kritusies līdz 21,7% salīdzinājumā ar 22,9% mēnesi iepriekš.
Baltijas valstis un Ungārija ES valstu vidū pērn sevi pieteica ar visstraujāko inflāciju. Pagaidām zināms, ka Ungārija novembrī piedzīvojusi 22,5% vērtu inflāciju, kas tobrīd bija augstāks rādītājs nekā Latvijā. Līdz ar to mūsu valsts patēriņa cenu pieauguma tempu ziņā decembrī varētu būt saglabājusi iepriekšējam gadam tik ierasto bronzas medaļu. Vienlaikus “Tradingeconomics.com” ir publicēti dati par eirozonas kopējo inflācijas rādītāju, kas liecina ka Eiropas monetārajā savienībā gada inflācijas rādītājs decembrī sarucis līdz 9,2% salīdzinājumā ar 10,1% novembrī. Tādējādi eirozonā gada inflācijas rādītājs krities jau divus mēnešus pēc kārtas. Tā varētu būt laba ziņa tiem, kas bēdājās par strauji augošajām aizdevumu likmēm. Redzot, ka inflācija dilst, pastāv iespēja, ka Eiropas Centrālā banka varētu kļut mazāk agresīva refinasēšanas likmju celšanā un līdz ar to varētu piebremzēties arī kredītu procentu likmju kāpums.
