Finanšu nedienām ejot plašumā, problēmas ir jaušamas ne tikai ASV, bet arī Eiropas banku sektorā, kam, par laimi, seko aizvien jauni amatpersonu paziņojumi par kopējās situācijas stabilitāti. Nav pamata domāt, ka šīs amatpersonas censtos “notušēt” situāciju, visu krāsojot pārāk gaišos toņos.
Taču vienlaikus banku sektors ir uzticības bizness, un, ja finanšu tirgus sajūt nepatikšanas, tas reaģē ar naudas plūsmu izmaiņām. Tieši šīs izmaiņas būs tās, kuras noteiks, vai Eiropas banku sektoram izdosies apslāpēt vēl tikai gruzdošas negācijas, lai tās nepārvērstos finanšu krīzes ugunsgrēkā.
Eiropas Centrālā banka (ECB) jau ir paziņojusi par eirozonas banku finanšu noturību pēc tam, kad izskanēja ziņas par Šveices finanšu milža “Credit Suisse” nedienām. Mūsu valūtas zonas procesus kūrējošā ECB norādījusi gan uz stabilu kapitāla, gan likviditātes līmeni. Vienkāršā valodā runājot, tā ir nepārprotama norāde par to, ka iedzīvotājiem nav jēgas iet pie bankomātiem, lai mēģinātu nodrošināties ar lielākām skaidras naudas rezervēm, baidoties par noguldījumu drošību. Principā šāda darbība ir bezjēdzīga, jo naudas pietiek ne tikai pašās bankās, bet arī pašai ECB ir faktiski tikpat kā neierobežotas iespējas, lai nodrošinātu finanšu pietiekamību. Tādējādi par noguldījumiem šobrīd nav pamata baidīties, ko gan diemžēl nevaram teikt par finanšu tirgus un makroekonomisko fonu, kas ietekmēs mūsu visu ikdienas dzīvi. Lai saprastu, cik būtiska varētu būt šo procesu ietekme, ir jāpalūkojas uz nesenajiem notikumiem gan ASV, gan Šveicē, kuras no finanšu negācijām ir cietušas pirmās, taču pagaidām diemžēl ar pilnu pārliecību nevaram teikt, ka tās būs arī pēdējās.
Ja sākam ar nesenāku vēsturi un virzāmies uz senāku, tad svētdien esam piedzīvojuši paziņojumu par lielāko banku darījumu Eiropā pēdējā pusotra gadu desmita laikā, kad viens Šveices milzis, jau pieminētā banka “Credit Suisse”, grasās nonākt cita šīs valsts “lielkalibra” finanšu spēlētāja UBS īpašumā. Tiesa, darījuma iegādes cena acīmredzot nav nekāda augstā, jo pirmdien ap plkst. 16 pēc Latvijas laikā viena “Credit Suisse” akcija maksāja 0,85 Šveices frankus jeb par 54% lētāk nekā piektdien. Salīdzinājumam - gada laikā bankas akciju vērtība kritusies par 88%.
Šķiet, ka ar šo apvienošanās un pārņemšanas darījumu problēmai vajadzētu būt izsmeltai un UBS situācija tirgū pat varētu uzlaboties, jo tas pārņem savu konkurentu. Tomēr viss nav tik vienkārši, pat neraugoties uz to, ka Šveices valdība izsniegšot UBS finanšu garantiju deviņu miljardu franku apmērā. Biržas investori, kuri “balso” ar naudu, esošo situāciju pirmdien rīta pusē vērtēja negatīvi un UBS akcijas pārdeva, kā rezultātā bankas akciju cena, sākoties pēcpusdienai, bija kritusies vairāk nekā par 5%. Tiesa, pāris stundas vēlāk kritumu jau bija nomainījis kāpums un cena pret piektdienu jau bija pieaugusi par 3-4 procentiem.
Cik noprotams no finanšu preses, “Credit Suisse” ar problēmām saskārusies jau ilgāku laiku. Kā raksta BBC, banka piedzīvo dažādus skandālus jau vairāk nekā 10 gadus. Turklāt izrādās, ka pēdējā pusotra gada laikā šī finanšu iestāde, kas uzskatāma par vienu no 30 pasaules sistēmiskajām bankām, ir nākusi klājā jau ar trim pretkrīzes plāniem. Tie tā arī nespēja pārliecināt bankas klientus, un nauda no tās turpinājusi aizplūst. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī vien no bankas esot aizplūduši vairāk nekā 100 miljardi dolāru. Tādējādi šai Šveices bankai klājās aizvien sliktāk, un nākamo grūdienu lejup izdarīja notikumi ASV, kur no spēles izstājās “Silicon Valley Bank”. Pēc tam sekoja problēmas finanšu presē jau pieminētajai “Signature Bank”. Pagājusī nedēļa ASV nāca ar sliktām ziņām, ka finanšu problēmas ir piemeklējušas 14. lielāko ASV banku “First Republic Bank”. Kā norāda BBC, neviena no minētajām trim ASV bankām neietilpst valsts sistēmiski svarīgo banku astoņniekā, taču atgādina, ka arī 2007.-2008. gadā finanšu satricinājumi sākās, sākotnēji problēmām piemeklējot mazāk nozīmīgus tirgus dalībniekus.
Tas, cik lielā mērā no notikumiem ASV un Šveicē izdosies izvairīties pārējā Eiropā, varētu būt mazāk atkarīgs no banku tiešā veikuma, cik no vairākiem blakus faktoriem un to savstarpējās mijiedarbības. Protams, viss ir atkarīgs no tā, kā veidojas banku finanšu aktīvi. Ja tās darbojas pēc Latvijas universālo banku lielā četrinieka biznesa modeļa, tad īpašam satraukumam nebūtu pamata. Ienākumus veido galvenokārt procentu ieņēmumi no kredītu maksājumiem un dažādas komisijas. Tagad iepriekš piesaistītos noguldījumus no iedzīvotājiem un uzņēmumiem var ar ļoti izdevīgām procentu likmēm glabāt arī ECB. Līdz ar augošām procentu likmēm ienākumiem no kredītiem vajadzētu pieaugt, tādējādi bažām par noguldījumu drošību nebūtu pamata. Citādi ir ar tām bankām, kur būtisku ienākumu daļu veido tādi finanšu aktīvi kā obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas ir izlaisti iepriekš, un vienlaikus finanšu iestāde piedzīvo noguldījumu aizplūšanu. Šajā gadījumā banka var ciest no finanšu iztrūkuma, kas saistīts ar to, ka ir mazāk noguldītāju naudas un vienlaikus līdz ar procentu likmju kāpumu ir kritusies iepriekš izlaisto parāda vērtspapīru vērtība. Tas būtu kaut kas līdzīgs “Silicon Valley Bank” gadījumam.
Tomēr šķiet, ka daudz būtiskāka ietekme uz banku sektora stabilitāti varētu būt jau pieminētajiem blakus faktoriem. Piemēram, kopš “treknajiem gadiem” gandrīz divkārt pret ekonomikas apjomu pieaugušais globālais parāds patlaban ir jāapmaksā ar daudz augstākām aizdevuma likmēm nekā bija ierasts iepriekš. Turklāt arī strauji pieaugusī inflācija ir pasaules mēroga problēma, taču vienlaikus ekonomiskā aktivitāte ir tendēta noplakt. Tas nozīmē, ka par pasaules mēroga problēmu jau ļoti drīz varētu kļūt arī nespēja apmaksāt iepriekš ņemtos aizdevumus un tā dēvēto slikto kredītu masas pieaugums. Tas rezultēsies jaunā finanšu līdzekļu aizplūšanā gan no pašam bankām, gan banku vērtspapīru pārdošanā. Tādējādi pašu kredītiestāžu vērtība saruks un vienlaikus pieaugs vispārējā neuzticība, bet tas atkal ar jaunu riņķi liks mazināties investīcijām, sarukt patēriņam, investīcijām un pieprasījumam pēc strādājošajiem. Turklāt situāciju pasliktina sarežģītā drošības situācija pasaulē, kas ekonomikai drīzāk ir kaitējoša nekā labu nesoša.
Tieši pasaules ekonomikas sarukums un sagurums ir tas, no kā Latvijā ir jābaidās, ja pašreizējie finanšu satricinājumi ASV un Šveicē ies plašumā. Vai tas notiks, patlaban vēl pilnībā spriest nevar, taču ir skaidrs, ka neuzticības vilnis jau ir sācis velties. Kā norāda BBC savā 19. marta publikācijā, kopš šī mēneša sākuma ASV, Eiropas un Japānas banku tirgus vērtība ir sarukusi apmēram par 15%. Tomēr vienlaikus izdevums norāda, ka problēmas, kas skārušas grūtībās nonākušās bankas, katrai bijušas atšķirīgas un nav saistītas ar vienotu tirgus “procesu ķēdi”. Tāpat tiek norādīts, ka atšķirībā no 2008. gada, kad banku sektors nebija gatavs finanšu satricinājumiem, šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja. Proti, bankām pašlaik ir vairāk kapitāla un pietiekama finanšu likviditāte, tādējādi, pat pasaules ekonomikai nonākot krīzes apstākļos, šobrīd tās ir spējīgas finansiāli funkcionēt daudz pilnvērtīgāk nekā pirms 15 gadiem. Tādējādi nākotnē iespējamos satricinājumus banku sektorā vēl aizvien varētu būt iespējams izskaust pašreizējā “gruzdēšanas stadijā”, varbūt pat nesagaidot kādu plašāku uzliesmojumu.
