Neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem riskiem, Latvijas ekonomikai pagaidām ir izdevies izvairīties no krituma, kas aizvien ļauj saglabāt zemu bezdarba līmeni un pretendēt uz algu pieaugumu. Tā rezultātā, par spīti lielajai inflācijai, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte saglabājas samērā augsta, stutējot arī kopējo tautsaimniecību.
Viens no indikatoriem, kas norāda uz ekonomikas tendencēm, ir situācija valsts mazumtirdzniecības nozarē, par kuru pēdējie publicētie dati pat būtu uzskatāmi par negaidīti labiem. Proti, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada sveču mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums ir kāpis par 2,4%. Laikos, kad ekonomika rūkdama iet augšup, šāds skaitlis varētu šķist visai pieticīgs, tomēr patlaban tas norāda uz to, ka mūsu mājsaimniecību finansiālā kondīcija saglabājas samērā laba par spīti tam, ka pirktspēja ir kritusies gan tāpēc, ka dzīve kļūst dārgāka, gan arī tāpēc, ka aizvien vairāk naudas nākas izdot par pieaugošiem kredītu maksājumiem. Tā vai citādi, raugoties uz mazumtirdzniecības statistiku, vairāk ir pamats priecīgākām asociācijām nekā sliktām. Ja runājam par pēdējām, tad uzreiz uzmanību piesaista pārtikas tirdzniecības apjoma samazināšanās. Proti, šā gada februārī pārtikas mazumtirdzniecības apjoms pret atbilstošu laiku pērn ir krities par 0,8%.
Lai arī kopumā pirktspēja jau kādu laiku uzrāda kritumu, Latvijas ekonomikai ir savas īpatnības, kas patēriņu var uzturēt augstu un pat pieaugošu arī šādos apstākļos. Piemēram, jau pērn vasarā saistībā ar dārgākām izejvielām celtniecības izmaksas bija sakāpušas debesīs, taču interese par būvmateriālu iegādi aizvien saglabājās augsta, to tirdzniecības apjomi pieauga un turpina augt vēl aizvien. Tas norāda, ka sabiedrībā netrūkst maksātspējīgu ļaužu, kuri turpina uzlabot savu dzīves kvalitāti arī tagad. To, starp citu, var uzzināt arī no tiem, kas izgatavo mēbeles. Proti, lai arī to cenas ir augstas, pieprasījums aizvien ir augsts un tāds, ka ir grūtības tikt galā ar pasūtījumiem. Oficiālajā statistikā raugoties, redzam, ka tādā segmentā kā metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība šā gada februārī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi bija pieaugums par 14,3%. Šajā gadījumā runa ir nevis par nominālo, bet gan tīro pieaugumu, atrēķinot inflācijas ietekmi. Ja mēs pieaugumu rēķinātu nominālā izteiksmē, tad tas droši vien pārsniegtu 30% atzīmi un varbūt kādos apakšsegmentos būtu pat lielāks.
Vēl īpaši izceļas apģērbu un apavu tirdzniecība, kur apjomi gada laikā ir auguši par 23,2%. Latvijā aizvien sūdzas par dārgo degvielu, taču šeit pārdošanas apjomi salīdzināmajās cenās iepretim pagājušā gada februārim ir auguši par 8,5%. Tātad mobilitāte ir, kas liecina, ka ir gan darbs, gan algas. Tieši šis faktors nozīmē, ka tuvākajā laikā ar vietējo patēriņu varētu amortizēt to ekonomikas samazinājuma daļu, kas saistās ar iepriekšējos mēnešos fiksēto ražošanas kritumu. Taču ir jāsaprot, ka mazāk ražojot un tikai uz iekšējā patēriņa rēķina ekonomikas noturēšanās pretī kritumam var būt vien īslaicīga. Turklāt jāņem vērā, ka inflācija aizvien ir visai augsta un aizdevuma procentu likmes turpinās kāpt, ja vien tuvākajā laikā neatgadīsies kas šokējoši negatīvs.
Tiesa, ir viena laba ziņa. Lai arī negribīgi, tomēr inflācija ir uzsākusi atkāpties, un pārtikas un siltumenerģijas segmentā sāk iezīmēties cenu un tarifu kritums. Tas var kāpināt patēriņu kādai iedzīvotāju daļai, kurus līdz šim ekonomiski nospieda tieši augstās pārtikas un komunālo pakalpojumu cenas.
Neraugoties uz ik pa laikam strāvojošo pesimismu par ekonomikas perspektīvām, tiek saņemtas labas ziņas attiecībā uz uzņēmējdarbības konfidences rādītājiem, kas martā uzlabojušies visās uzņēmējdarbības jomās. Ja tā, tad iedzīvotājiem arī uz priekšu būs ko tērēt, lai stiprinātu arī valsts ekonomisko izaugsmi. Piemēram, saskaņā ar statistiķu teikto, mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada jūlija, bet pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs jau piekto mēnesi pēc kārtas. CSP aptaujā vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā februārī. 16% kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs pēdējos trīs mēnešus nav būtiski mainījies. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā problēmu atzīmēja 29% mazumtirgotāju, un tas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā februārī. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru martā atzīmēja 43% uzņēmumu.
Savukārt pakalpojumu sektorā martā, tāpat kā mēnesi iepriekš, 36% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 20% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru martā atzīmējuši 32% pakalpojumu sektora uzņēmēju.
