No 1. maija valsts regulētā dabasgāzes cena mājsaimniecībām tiek aizvietota ar cenu buķeti, ko sagatavojuši trīs konkurējoši dabasgāzes tirgotāji.
Valdības lēmums par pilnīgu dabasgāzes tirgus atvēršanu datēts ar šā gada 4. aprīli. Lēmums noformēts kā grozījumi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos. Atbilstoši tiem, dabasgāzes piegādātāju izvēle jāizdara līdz katra mēneša 15. datumam, lai dabasgāzes saņemšana sāktos no nākamā mēneša 1. datuma. Tādējādi dabasgāzes lietotājiem ir dots pavisam neilgs laiks dabasgāzes piegādātāja izvēlei.
Atbildību par Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumiem pārņēmušais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars kavēšanos ar noteikumu grozīšanu attaisnoja ar šo grozījumu apjomīgumu. Tas skan kā brīdinājums gāzes lietotājiem, ka arī viņiem nāksies saspringt, lai reāli nonāktu brīvajā dabasgāzes tirgū pie viszemākās iespējamās cenas. Ja enerģētikas nozarē specializētiem ierēdņiem valdības noteikumu grozījumu sacerēšana prasīja apmēram gadu, tad nespeciālisti tos nespēs izlasīt un saprast pāris dienās.
Labā ziņa dabasgāzes lietotājiem tāda, ka valdības noteikumu grozījumi neuzliek viņiem nekādus obligātus pienākumus ne līdz 15. aprīlim, ne vēlāk. Viņi var palikt pie vecajiem gāzes piegādes līgumiem ar “Latvijas Gāzi” tieši tāpat, kā liela daļa “Latvenergo” klientu pie tā paša uzņēmuma arī palikuši neatkarīgi nedz no “Latvenergo” reorganizācijām, nedz no citiem elektroenerģijas tirgotājiem piešķirtajām tiesībām darboties Latvijā tieši tāpat kā valsts uzņēmumam.
Vēl jo labāka ziņa ir tā, ka situācija pasaulē šobrīd nodrošina dabasgāzes cenu pazemināšanos vismaz attiecībā pret tiem trakumiem, kādi piedzīvoti pēdējā gada laikā. Ar TTF (Title Transfer Facility) zīmolu pazīstamās Nīderlandes biržas mājaslapā vakar, 11. aprīlī varēja vērot gāzes tirdzniecības darījumu cenu svārstīšanos mazliet virs vai zem 43 eiro par megavatstundu. Tas, protams, ir daudz, ja salīdzina ar 16 eiro par megavatstundu 2021. gada aprīlī, bet toties jūtami mazāk nekā 74 eiro par megavatstundu 2022. gada aprīlī un tikpat kā par velti, ja salīdzina ar 310 eiro par megavatstundu pagājušā gada 26. augustā (sk. grafiku).
Gāzes cenas nevarēja ilgstoši palikt līmenī, līdz kādam tās bija uzdzītas pirms tagadējās apkures sezonas ar bažām (ar Krievijas propagandu, ar spekulantu mahinācijām), ka ziemā Eiropā vispār nebūšot gāzes. Ja augusta cenas būtu saglabājušas ilgāk, tad tās sabruktu līdz ar visu Eiropas tautsaimniecību un sadzīvi. Tāpēc šīs cenas tika ātri vien nolaistas līdz ilgtspējīgam līmenim, taču biržas cenas vakar vēl nav tās cenas, par kādām patērētāji saņem gāzi šodien. Pagaidām ir jāiztērē arī tā gāze, kas pirkta par pagājušā gada vasaras un rudens panikas cenām. Gāzes tirgotāji tagad sacenšas ar nostāstiem, ka tieši viņi ir bijuši vistālredzīgākie, kuri gāzi par absurdām cenām nopirkuši maz vai nav pirkuši nemaz. Līdz ar to viņiem esot viszemākā gāzes cena, izrēķinot vidējo cenu no panikas brīža cenas un tagadējās cenas. Latvijas vadība devusi iedzīvotājiem iespējas spējas pašiem vērtēt, kurš cenas piedāvājums viņiem šķiet viszemākais jeb vispiemērotākais.
Uz Latvijas dabasgāzes tirgus privātpersonu segmentu pieteikušies trīs tirgotāji. Sava monopola atliekas noturēt ir apņēmusies “Latvijas Gāze”. Efektīvāk izmantot savus privātpersonu apkalpošanas resursus ir iecerējis “Latvenergo". Kovidlaikā cilvēkiem uzspiestās attālinātās saziņas prasmes izmantot iecerējusi Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja “Eesti gaas” meitaskompānija Latvijā “Elenger". Proti, nevienam klientam vairs nav fiziski jāiet ne pie viena no dabasgāzes piegādātājiem. Dabasgāzes piegādes līgumi ir slēdzami internetā.
Vietu, kur vienkopus sastopami visi trīs dabasgāzes piedāvātāji, uztur gāzes sadales uzņēmums “Gaso". Tā mājaslapā jāatšķir sadaļa “Pakalpojumi” un tajā jāatrod “Dabasgāzes tirgotāju saraksts”. Sarakstā ir astoņi uzņēmumi bez atzīmēm, ka tikai trīs no tiem - šeit jau nosauktie - piedāvā gāzes piegādi privātpersonām. Ja izdevīgāku gāzes piedāvājumu meklētājs zina vajadzīgo uzņēmumu nosaukumus, tad viņš var izmantot saites starp “Gaso” un šo uzņēmumu mājaslapām, lai salīdzinātu tajās sniegtos piedāvājumus.
Pārejot no “Gaso” uz “Latvijas Gāzes” mājaslapu, lētākas gāzes meklētāji tūlīt ieraudzīs ziņu, ka no monopollaikiem mantotā “universālā pakalpojuma dabasgāzes cenas ir samazinātas par 37% ēdiena gatavošanai, par 24% mājokļa apkurei". Rezultātā no 1. maija cenas mājokļa apkurei ar patēriņu virs 250 m3 gadā būs 0,05985 eiro/kWh un ēdiena gatavošanai ar patēriņu līdz 250 m3 gadā - 0,08312 eiro/kWh.
“Elenger” liek pretī saukli “Nodrošini sev par 20% lētāku mājokļa apkuri nākamajai ziemai!” un piedāvā no 1. maija noslēgt 12 mēnešu līgumu ar kopējām izmaksām 0,09013 eiro/kWh.
“Latvenergo” cenu piedāvājums ir daudzveidīgāks un noformēts pavisam savādāk. “Apzināti ejam projām no salīdzinājumiem, kuros katrs pabāž savu cenu zem konkurenta cenas tā, lai tā būtu zemāka par vienu vienību vienam ciparam,” paskaidroja “Latvenergo” sabiedrisko attiecību pārstāve Ivita Bidere. Šādas cenas vietā ir lūgums izvēlēties tarifu plānu un pieteikt dabasgāzes patēriņu kubikmetros vai kilovatstundās, pēc kura “Latvenergo” nosauc mēnešmaksu par šādu patēriņu komplektā ar tarifu plāna nosacījumiem.
Dabasgāzes saņemšanas kārtība ir tāda, ka pietiek elektroniski noslēgt līgumu ar piegādātāju, kurš par to informēs “Gaso”, bet “Gaso” tālāk informēs iepriekšējo piegādātāju, ka klients no viņa atteicies. Izmaiņas jāpiesaka līdz mēneša 15. datumam un jaunie līgumi stāsies spēkā nākamā mēneša 1. datumā. Kurš noslēgs jaunu līgumu 16. aprīlī, tas gāzi no viņa izvēlēta piegādātāja sāks saņemt 1. jūnijā.
“Gaso” pašlaik ir “Latvijas Gāzes” meitas uzņēmums, taču tagad Latvija aizliegusi “Gaso” pārvaldīt Krievijas akcionāriem, kuri to dara caur “Latvijas Gāzi". Tāpēc “Latvijas Gāzei” tika dots laiks “Gaso” pārdošanai. “Pieteikumu bija daudz. Līdz stadijai, kad šie investori sāk ieguldīt naudu, nonāca kādi pieci vai seši. Šobrīd pārdošanas process ir noslēguma fāzē,” informē “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Tiek minēta iespēja, ka īpašumtiesības uz “Gaso” pāries no viena dabasgāzes tirgotāja “Latvijas Gāze” pie cita tirgotāja “Latvenergo”. Nav manīts, ka “Gaso” apgrūtinātu dzīvi to piegādātāju klientiem, kuri nepērk gāzi no “Gaso” mātes uzņēmuma.
