Eksporta plūsmas apsīkst, vedinot ekonomiku pretī kritumam

© F64

Latvijas ārējās tirdzniecības dati par šā gada maiju nebūt nav iepriecinoši, sevišķi sadaļā, kas norāda uz no valsts izvesto preču apjomu pārmaiņām. Preču eksports šā gada piektajā mēnesī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu naudas izteiksmē ir krities par 15,1% līdz nedaudz vairāk kā 1,5 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Rūk arī fiziskais apjoms

Pagājušajā gadā, kad pasaule piedzīvoja visai strauju dārdzības pieaugumu, arī no valsts eksportēto preču apjoms naudas izteiksmē ievērojami pieauga, reizēm pat ievērojami vairāk nekā fiziskais apjoms. Ik pa brīdim izskanēja viedokļi, ka eksporta izaugsme notiek uz cenu rēķina. Arī daudziem uzņēmējiem varēja būt prieks, kad, brīžiem pat saražojot nedaudz mazāk, varēja nopelnīt vairāk. Protams, viss atkarīgs no tā, kā tiek traktēts inflācijas konteksts. Taču domājams, ka lielākajai daļai ekspertu bija skaidrs, ka ilgi tā turpināties nevarēs un cenas kā strauji kāpa, tā vēlāk piedzīvos samazinājumu. Vienlaikus varēja rasties zināma cerība, ka preču eksports fiziskajā izteiksmē, kilogramos, kubikmetros, kvadrātmetros utt. atkarībā no preces specifikas varētu pat daudz neizmainīties un saglabāties tuvs iepriekšējiem apjomiem. Tomēr dzīves realitāte norāda uz pretējo. Ja ielūkojamies ne tikai publicētajās relīzēs, bet arī CSP datu bāzēs, tad paralēli ārējai tirdzniecībai naudas izteiksmē var iegūt informāciju par to, kā mainījies apjoms masas vienībās. Protams, tas nav pilnīgi ideāls veids, kā noteikt tā dēvētā tīrā eksporta izmaiņas, jo daudzu izstrādājumu masa laika gaitā var mainīties, taču šis, kā minimums, ir ļoti labs variants, lai ieskicētu kopējās tendences. Aplūkojot kopējo Latvijas preču eksportu maijā, tas salīdzinājumā ar pagājušā gada sējas mēnesi ir krities par minēto 15,1% naudas izteiksmē un par 16,2% masas vienībās. Tādējādi vispārinot varētu teikt, ka fiziskās vienībās no valsts izvesto preču apjoms rūk straujāk nekā naudas izteiksmē.

Šņabis, katli un boileri

Aplūkojot eksportēto preču pirmo desmitnieku naudas izteiksmē, ir redzams, ka piecām no tām apjoms naudas izteiksmē ir pieaudzis un piecām samazinājies. Tiesa gan, kritumi pārsvarā ir lielāki nekā kāpumi. Pārsvarā tāpēc, ka naudas izteiksmē par 107% pieaugušais kāpums preču grupā “dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis” krietni “izlec” no vispārējā fona un lielā mērā var būt saistīts ar alkoholisko dzērienu eksportu un tranzītu uz Krieviju. Tikmēr, ja palūkojas uz eksporta izmaiņām masas vienībās, tad redzams, ka no šī “top 10” kāpums ir vien tikai divām preču grupām, tādējādi var teikt, ka cenas vēl aizvien uzlabo eksporta statistiku. Masas vienībās kāpums ir jau minētajai dzērienu un etiķa kategorijai, kas gada laikā piedzīvojusi kāpumu par 19,6%, un preču grupai, kurā tiek ietverti mehānismi un mehāniskas ierīces, boileri, katli un to detaļas. Pēdējā, rēķinot tonnāžā, gada laikā ir pieaugusi par 6,3%. Interesanti, ka naudas izteiksmē šīs preču grupas eksporta apjoms gada laikā pieaudzis par 6,4%. Tātad kopumā varētu secināt, ka viena nosacīta šīs preču grupas produkcijas kilograma cena gada laikā vidēji nav mainījusies. Tomēr galvenā labā ziņa šajā sakarā ir saistīta ar to, ka šī mašīnbūves nozari pārstāvošā eksporta sadaļa ir trešā lielākā aiz kokmateriāliem un elektroiekārtām. Tikmēr jau pieminētā “dzērienu un etiķa” grupa ir sestā lielākā. Aiz tās nākamā preču grupa, kas var lepoties ar kāpumu, ir 14. lielākā, kurā ietilpst “jaukti ķīmiskie produkti”. Šeit kāpums fiziskā izteiksmē ir ļoti solīds un gada laikā sasniedz 41%.

Mazāk koka, metāla un pārtikas

Kā jau noprotams no augstāk minētā, aina attiecībā uz ražošanas palielināšanu, lai ārzemēs pārdotu vairāk, ir vien gadījuma rakstura, un kopumā var teikt, ka situācija pasliktinās. Tipisks piemērs ir lielākā preču grupa - koksne un tās izstrādājumi, kur eksporta apjoms naudas izteiksmē šā gada maijā bija par 36,2% mazāks nekā pirms gada, bet uz ārvalstīm izvestās koksnes apjoms masas vienībās ir sarucis par 25,6%. Tā ir diezgan slikta ziņa, jo norāda, ka ieplūstošās naudas summas strauji saruks, līdz ar to būs mazāk naudas, ko tērēt. Tikai minētajā kokmateriālu grupā un maijā vien saņemts apmēram par 136 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Protams, pirms gada cenas varēja vērtēt kā neadekvāti augstas. Tomēr ekonomika pamazām “pievelkas līdzi” arī šķietami nesamērīgām cenām un ieņēmumu un izdevumu procesi tiek pakārtoti tām. Var teikt, ka tagad naudas aprites procesi kļūs traucēti, kas novedīs pie radikāla pieprasījuma samazināšanās ekonomikā. Turklāt kokmateriāli nav vienīgie, kas ienesīs mazāk nekā ierasts. Līdzīgi būs ar eksporta kritumu dzelzs un tērauda izstrādājumu grupā, kur samazinājums varētu būt saistīts gan ar mazākiem tranzīta apjomiem, gan arī eksporta apgriezienu kritumu Latvijas metālapstrādē. Jāpiebilst, ka pēdējo 15-20 gadu laikā Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir progresējusi līdz tādam līmenim, ka tā ir kļuvusi par nopietnu Latvijas eksporta un arī kopējās ekonomikas balstu. Daudzi uzskata, ka mums pamata eksporta preces ir kokmateriāli un pārtika. Par kokmateriāliem ir taisnība, taču eksporta preču topa pirmajā desmitniekā otro, trešo, ceturto, piekto un septīto vietu ieņem preču grupas, kas ir saistītas ar minēto nozari. Pārtikai ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā, un tās ražošanu veic otrā lielākā apstrādes rūpniecības nozare aiz kokapstrādes. Savukārt eksportā tās nozīme nav tik ļoti izteikta. Pārtika sevi piesaka devītajā topa vietā ar preču grupu, kas tiek dēvēta kā graudaugu produkti. Tur eksports naudas izteiksmē gada laikā krities par 35,4%, bet tonnās - par 9,7%. Savukārt grupa, kas tiek klasificēta kā “piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; citur neminēti un neiekļauti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti”, ir desmitā lielākā pēc vērtības naudas izteiksmē. Tas eksporta apjoms naudas izteiksmē gada laikā sarucis par 12,7%, bet masas vienībās par 27,4%.

Latvija nav vienīgā

Augstāk minētais skaidri norāda uz vispārēju pieprasījuma kritumu pasaulē un to, ka tas sola visai bēdīgas dienas arī mūsu tautsaimniecībai. Par to liek domāt arī fakts, ka starptautiskās tirdzniecības apjomi rūk saistībā ar samazinātu pieprasījumu, un tas nozīmē, ka globālā ekonomikas dodas pretī vai jau atrodas savā lejupslīdes fāzē. Ja aplūkojam kaimiņvalstis, tad Igaunija ar 15% vērtu eksporta samazinājumu gada laikā šā gada maijā ir stipri līdzīga Latvijai, savukārt Lietuvā kritums bija vien 2,4% naudas izteiksmē, liecina “Tradingeconomics.com” dati. Ievērojamu eksporta kritumu (gadā laikā par 7,5%) šā gada maijā ir piedzīvojusi arī tāda uz ārējiem tirgiem orientēta valsts kā Ķīna. Eksporta kritums fiksēts arī tādos pasaules ekonomikas dzinējspēkos kā ASV un Vācija, līdz ar to var izteikt viedokli, ka ārējās tirdzniecības izaugsmes apsīkšana veicinās pagurumu arī nozarēs, kas saistītas ar iekšējo patēriņu, un globālā ekonomika vai nu sāks stagnēt, vai drīz kopumā piedzīvos kritumu. Latviju tas, protams, ietekmēs negatīvi, tomēr, vai runa ir tikai par veģetēšanu bez labklājības pieauguma, vai kādiem būtiskiem samazinājumiem, pagaidām vēl ir pāragri spriest.

Neatkarīgā

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais