Nevienam nav noslēpums, ka pēdējais gads prasījis lielus finansiālos izaicinājumus mājsaimniecībām, kas ļoti bieži bijušas spiestas ievērojami samazināt patēriņu pat ikdienā nepieciešamajām lietām. To, ka situācija, maigi sakot, ir ļoti nepatīkama, apliecina arī “Neatkarīgās” veiktie aprēķini par strādājošo iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējo neto darba samaksu un konkrētu preču vai pakalpojumu cenām.
Apkopotā informācija ir par šā gada martu, jo tas bija pēdējais mēnesis, par kuru 19. jūlija vakarā bija pieejama informācija par vidējo darba algu valstī.
Attiecībā uz 64 pārtikas produktiem (šeit nav iekļauti bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni), kuriem, balstoties uz CSP informāciju, ir iespējams salīdzināt cenas šā gada martā ar pagājušā gada sērsnu mēnesi, strādājošo pirktspēja ir pieaugusi tikai desmit gadījumos. Tomēr labā ziņa ir tā, ka to vidū ir arī produkti, kas tiek uzskatīti par mājsaimniecību patēriņā “stratēģiski” nozīmīgiem. Vidējai neto algai pieaugot no 1013 līdz 1117 eiro, bet vidējai kartupeļu cenai saglabājoties 0,63 eiro, iedzīvotājiem šos nakteņu dzimtas bumbuļaugus šogad bija iespējams iegādāties par 10% vairāk nekā pērn. Tādējādi par vidējo algu šā gada martā varēja nopirkt 1773 kg kartupeļu. Vēl salīdzinoši labi pirktspējas izaugsme ir skārusi saldos biezpiena sieriņus. Cenai pieaugot vidēji par vienu centu līdz 48 centiem par 50 g produkta, par vidējo neto algu tos varēja iegādāties par 8% vairāk nekā pagājušā gada martā. Līdz ar to vidējā alga bija 2327 saldo sieriņu vērta. Arī nosacīti veselīgā dzīvesveida piekritējiem ir atlēcis kaut kas labs. Piemēram, par vidējo algu šogad varēja nopirkt par nepilniem 8% vairāk jogurta un 6% vairāk ābolu. Arī kefīrs ir to produktu sarakstā, kurus vidējās algas saņēmējs varēja nopirkt vairāk nekā pērngad. No CSP datiem izriet, ka pagājušā gada martā par vidējo neto algu varēja nopirkt 804 kg kefīra, bet šogad - 846,2 kg jeb par 5,25% vairāk.
Mums savos aprēķinos izdevās atrast vēl piecus pārtikas produktus/produktu grupas, attiecībā uz kuriem vidējā strādājošā iedzīvotāja pirktspēja gada laikā ir pieaugusi. To vidū ir marinēta gaļa, piens, kausētais siers, vīnogas un medus. Toties attiecībā uz vairāk nekā 50 produktiem pirktspēja ir kritusies, un daudzos gadījumos šis samazinājums ir mērāms ar krietnu divciparu procentu skaitli.
Vistrakāk šajā ziņā ir ar daudziem dārzeņiem, kā arī pamatgaršvielām - cukuru un sāli. Par vidējo algu šā gada martā varēja nopirkt 770,3 kg smalkā cukura, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt rupjā maluma sāls pirktspēja bija sarukusi līdz 971,3 kg, kas ir par gandrīz 32% mazāk nekā pērn. Kā jau minēts, sliktas ziņas nāk no dārzeņu segmenta. Piemēram, paprikas pirktspēja gada laikā bija sarukusi par 36% līdz 185,9 kg, bet par vidējo “uz rokas” saņemto mēneša algu varēja nopirkt 962,9 kg sīpolu, kas ir par 34,4% mazāk nekā aizvadītā gada martā. Tāpat nekāda pamata priecāties nebija arī burkānu cienītājiem, jo to pirktspēja kritusies par 28,4% līdz 1084,5 kg. Arī svaigs gurķis kļuvis par krietni ekskluzīvāku preci, jo par vidējo algu iespēja nopirkt tos martā bija sarukusi līdz 249,9 kg, kas bija par 23,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Straujāks cenu nekā algu pieaugums, kā jau virsrakstā minēts, ievērojami iedragājis arī olu un majonēzes pirktspēju. Šos produktus varēja attiecīgi nopirkt par 23,2% un 26,2% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lai arī pirktspējas izmaiņu skaitļi nav nekādi iepriecinošie, nav gluži tā, ka viss ir pavisam slikti. Tajā skaitā attiecībā uz degvielu, kurai cenas ir zemākas nekā pērn pavasarī, bet algas pieaugušas. Līdz ar to atkarībā no oktāna pakāpes, taču kopumā par vidējo darba samaksu var nopirkt par 22% vairāk benzīna nekā pērn, dīzeļdegvielas segmentā pirktspējas pieaugums sasniedz 17,7%, bet autogāzei - par 14,5%. Tāpat guvumus var atrast citās iedzīvotājiem tīkamās patēriņa sfērās. Sevišķi, ja runa ir par atsevišķu alkohola segmentu baudītājiem. Viņiem, iespējams, pat patēriņa cenu un algu izmaiņas ir kļuvušas kopējiem tēriņiem labvēlīgākas nekā citiem sabiedrības pārstāvjiem. Sevišķi vēl tad, ja pēc viskija garšas buķetes “nosēšanās” bija radusies doma sevi palutināt ar kādu saldo sieriņu. Ja runa ir tieši par šo vairākkārt destilēto un pacietīgi ozolkoka mucās “briedināto” dzērienu, kura izcelsmi sev grib piedēvēt gan skoti, gan īri, tad tā vidējā pirktspēja gada laikā pieaugusi par 3,2% un par vidējo mēneša algu varēja nopirkt 47,4 litrus viskija. Tomēr pirktspējas ziņā daudz vairāk veicies ir alkoholisko kokteiļu cienītājiem. Atskaites periodā par vidējo algu varēja nopirkt 189,3 litrus alkoholisko kokteiļu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Arī vīna cienītājiem ir veicies visai labi. Vidējās algas iespējas martā ļāvušas nopirkt par 7,2% vairāk vīna nekā gadu iepriekš. Absolūtos skaitļos vidējā darba samaksa bijusi caurmērā 110,9 litrus vīna vērta. Guvums izskatās krietni nepievilcīgāks tad, ja ir vēlme baudīt kopā gan vīna, gan siera garšas buķetes, jo par vidējo algu varēja nopirkt 10,25% mazāk siera nekā gadu iepriekš.
Vēl samērā straujš iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir brendija un Rīgas melnā balzama segmentā. Par vidējo algu šā gada martā varēja nopirkt 58,9 litrus brendija un 47,9 litrus Rīgas melnā balzama, kas ir attiecīgi par 6,5% un 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā izsenis par tradicionālu uzskatītā alus (ar alkohola tilpumu 4-5,5%) pirktspēja gada laikā ir sarukusi turpat par 6%, un par vidējo neto darba samaksu martā varēja nopirkt 400,4 litrus šīs daudziem garšas kārpiņām tīkamās produkcijas.
