Globālās ekonomikas tendences drīzāk ir ļaunu vēstošas nekā priekpilnas, kas pamazām jau sāk ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tiesa, pēdējie desmit vai nedaudz vairāk gadu arī mūsu tautsaimniecību padarījuši visai kontrastainu, lai gan šī vārda labākajā nozīmē. Mūsu tautsaimniecībā šobrīd aizvien ir nozares, kas spēj darboties ar izaugsmi par spīti visai šaubīgajam fonam. Turklāt arī nozarēs, kas patlaban piedzīvo kritumu, piemēram, apstrādes rūpniecībā, ir apakšnozares, kas spēj uzrādīt itin solīdu kāpumu.
Tomēr, ja palūkojamies uz visu kopā, sasummējot labo un slikto, potenciālās prognozes vēsta par ekonomisko lejupslīdi. Pagaidām gan visai pieticīgu, un varam vien cerēt, ka netiks izrauta spunde no pasaules dažādu ar parādiem saistītu finanšu risku mucas. Ja tas nenotiks un pasaule atradīs kārtējo “inovatīvo risinājumu”, lai parādu problēmu samazinātu vai vismaz attālinātu, ir pamats domāt, ka arī Latvijas tautsaimniecība tuvāko laiku pārdzīvos bez lieliem ekscesiem un tiksim cauri vien ar pāris procentu vērtu ekonomisko samazinājumu. Tiesa, vienkāršajam darbarūķim tas nozīmē, ka labāku darbu atrast būs daudz sarežģītāk nekā līdz šim, bezdarbs palielināsies un vidējā alga valstī augs lēnāk. Un varbūt pat pienāks brīdis, kad tā stāv uz vietas vai pat nedaudz samazinās.
Ja raugāmies uz pašreizējās ekonomiskās situācijas izmaiņām, tad var teikt, ka pagaidām pasaules negācijām, kuras sevišķi saasināja Krievijas iebrukums Ukrainā, slīdam cauri samērā viegli un valsts kopējā kontekstā raugoties ar visai maziem zaudējumiem. Kā liecina Centrālās statistikas (CSP) pārvaldes ātrais novērtējums, šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn Latvijas tautsaimniecības apjoms jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) ir sarucis par 0,9%. Tikmēr, piemēram, Igaunijā ātrais novērtējums par IKP izmaiņām liecina, ka otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu piedzīvots 3% vērts kritums. Tikmēr Lietuvā pēc divus ceturkšņus ilgstoša tautsaimniecības samazinājuma ir izdevies tik pie 0,6% vērtas izaugsmes.
Ja ātrā novērtējuma dati apstiprināsies, Latvija būs piedzīvojusi pirmo ekonomisko kritumu gada izteiksmē kopš kovidlaikiem jeb, precīzāk, kopš 2021. gada pirmā ceturkšņa. Gadu mijā, kad abas kaimiņvalstu tautsaimniecības jau ieslīga mīnusos, Latvijas ekonomiskā izaugsme bija vērtējama ar plusa zīmi - pagājušā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu periodu 2021. gadā IKP pieauga par 1,2%, bet šā gada pirmajos trijos mēnešos kāpums sasniedza 0,8%. Var teikt, ka pēdējo laiku esam aizvadījuši tādā stagnatīvā gaisotnē, ko uz vispārējo nosacījumu fona nevar vērtēt kā kaut ko labu vai sliktu. Piemēram, Latvijas bezdarba līmenis ar 5,6% pēc CSP metodoloģijas vai 5,5% pēc NVA uzskaites ir tuvs savam vēsturiskajam statistiskajam minimumam.
Vienlaikus Latvijas rūpniecība slīgst mīnusos, bet tirdzniecība buksē vēl pagaidām pie relatīvi sīka pāris procentu vērta samazinājuma gada izteiksmē. Piemēram, jūnijā pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi kopējie pārdošanas apjomi saruka par 2,3% Vienlaikus rūpniecībā varam lepoties ar kāpumu atsevišķās mašīnbūves nozarēs, kā arī datoru un elektronikas ražošanā, bet tirdzniecībā iepretim pārtikas mazumtirdzniecības samazinājumam ir pieaugums atsevišķās nepārtikas tirdzniecības sfērās, tajā skaitā autodegvielas tirdzniecībā, kas cita starpā vēsta par iedzīvotāju mobilitāti. Tāpat mūsu ekonomiku uz priekšu, vismaz nojautu līmenī, dzen informācijas un komunikācijas industrija, kā arī vismaz kāda daļa no komercpakalpojumu sfēras. Piemēram, kā dzirdēts, ārvalstu ceļojumi tiek izpārdoti labi, kas liecina, ka vismaz daļai sabiedrības vēl ir iespēja tērēt ārpus ikdienas nepieciešamībām, pat neraugoties uz augsto inflāciju. Visa kopējais gala rezultāts ir nepilna procenta ekonomiskais samazinājums gada izteiksmē, ko pēc statistiķu pašreiz zināmā aprēķina ir veicinājis 4% vērts kritums ražojošajās nozarēs un 0,6% vērts pakalpojumu industrijas pieaugums.
Atsevišķas pozitīvas nianses dažās tautsaimniecības sfērās diemžēl nespēj noslāpēt to uzņēmēju noskaņojumu pasliktināšanos, kas statistiķu aptaujās tapis par šā gada jūliju. Tas cita starpā norāda, ka trešajā ceturksnī mūsu valsts ekonomiskais kritums varētu padziļināties, bet darba ņēmēju iespējas tikt pie dzīves augšupejas, visticamāk, neuzlabosies. Drīzāk gan otrādi.
Kā vēsta CSP apkopotā informācija, uzņēmēju noskaņojums jūlijā Latvijā pasliktinājies visās lielajās tautsaimniecības nozarēs - gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā. Mazumtirdzniecība gan ir vienīgā nozare, kur pēc uzskaites metodoloģijas noskaņojums vēl skaitās pozitīvs, taču, kā jau minēts, arī tas pasliktinās. Vislielākais mazumtirgotāju īpatsvars (49%) kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par trīs procentpunktiem. 19% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja darbaspēka trūkumu, bet 28% - nepietiekamu pieprasījumu. 12% mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija.
Tikmēr pakalpojumu sfērā kā ļoti nepatīkams fenomens saimnieciskajai darbībai tiek minēts pieprasījuma trūkums. To kā problēmu saimnieciskajai darbībai minējuši 30% aptaujāto pakalpojumu sfēras uzņēmēju. Nepietiekamu pieprasījumu kā problēmu saskata arī 25% būvniecības nozares uzņēmumu. Tikmēr apstrādes rūpniecībā par to runā jau teju puse jeb 47% aptaujas dalībnieku, kas ir ārkārtīgi slikts signāls Latvijas ekonomikas attīstībai.
Apstrādes rūpniecība lielākoties darbojas eksportam un ilgu laiku ir bijusi mūsu “velkošā” ekonomiskā sfēra. Ja eksports saruks un naudas Latvijā ienāks mazāk, būs arī mazāk ko tērēt un problēmas ar pieprasījumu kļūs aizvien izteiktākas arī citās ekonomikas sfērās. Situācija patiešām nav laba, un domājams, ka rudenī tā pasliktināsies vēl vairāk. Pagaidām nav īsti skaidrs, kā šī vasara beigsies lauksaimniecībai, taču var gadīties, ka arī tā sākotnējā sausuma dēļ nespēs radīt ekonomikai pozitīvāku dinamiku. Taču to vēl droši nevar apgalvot. Šobrīd viens no mierinājumiem ir lētāka komunālo pakalpojumu iespējamība saistībā ar izejvielu cenu sarukšanu biržās. Tas “pārziemošanu” varētu padarīt kaut cik vieglāku, taču daudziem to, ko varētu ietaupīt šādā veidā, var “apēst” lielāki maksājumi par banku aizdevumiem. Tāpat pastāv iespēja, ka globālā tirgus vājuma brīdis nebūs ilgs un varēsim iztikt vien ar augstāk minēto pāris procentu ekonomisko samazinājumu un finanšu nepatikšanu sajūta neizvērtīsies par vispārēju par plaša mēroga parādību. Cerība uz to vēl aizvien ir, taču šobrīd tā diemžēl nekļūst lielāka.
