Pēdējos ceturkšņos Zviedrijas un Somijas ekonomikas ieslīgušas ne vien stagnācijā, bet pat nedaudz samazinājušās, izraisot plašākas negācijas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Lai gan, komentējot abu ziemeļvalstu ietekmi uz Latviju, eksperti neparedz dramatiskās sekas, atsevišķi nepatīkami momenti var neizpalikt, un tie galvenokārt var attiekties uz Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.
Kopumā gan Zviedrija, gan Somija ir mūsu lielāko eksporta partneru desmitniekā. Šie abi tirgi cita starpā Latvijai nodrošina lielākus eksporta ieņēmumus nekā Krievija. Patiesībā ar Krieviju apjomu ziņā jau ļoti veiksmīgi konkurē Zviedrija, kuras pienesums Latvijas preču eksporta struktūrā šā gada septiņos mēnešos sasniedza 6,3%, tikmēr Somijas īpatsvars sasniedz 4,1%, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamās informācijas. Mūsu eksporta portfelī uz abām valstīm ir gan pārtikas preces, kokmateriāli, mašīnbūves un metālapstrādes produkcija, gan arī būvmateriāli. Eksporta dinamika uz abām valstīm ir bijusi krasi atšķirīga. Kamēr uz Somiju eksporta apjoms šā gada septiņos mēnešos pret šo pašu laika periodu pērn ir krities par 4% līdz 454,15 miljoniem eiro, tikmēr uz Zviedriju tas palielinājies par 4,8% un bijis 689,75 miljonu eiro vērts. Kāpēc šādas atšķirības? Eksporta portfelī uz Zviedriju vairāk pārstāvēta mašīnbūves nozares produkcija, tāpat arī pārtika. Piemēram, Zviedrijā labas noieta iespējas atradis arī Latvijas putnkopības flagmanis “Balticovo”. Gan pārtikas ražošana, gan mašīnbūve ir noturīgākas pret ekonomiskajiem satricinājumiem, tiesa, atšķirīgu iemeslu. Jāēd būs vienmēr, un attīstītajās valstīs, sevišķi pie zviedru labklājības, arī brīži, kad tautsaimniecība nepiedzīvo tos labākos laikus, nav jāpāriet uz masveida pārtikas ekonomiju. Savukārt mašīnbūve sevi piesaka ar augstākas pievienotas vērtības produkciju, un arī šīs augstākās vērtības aspekts rada lielāku noturību pret dažādiem satricinājumiem. Turklāt Zviedrijas ekonomiskā bremzēšanās lielā mērā saistīta ar kritumu valsts nekustamā īpašuma tirgū. Tomēr šis aspekts pozitīvajai eksporta dinamikai var likt izzust, jo, krīzei pieņemoties spēkā, iespējas Latvijas būvmateriālus pārdot Zviedrijā var pavisam izsīkt.
Raugoties tikai no ekonomikas apjomu izmaiņu viedokļa, pagaidām vēl varētu teikt, ka nekas pārāk dramatisks nav noticis. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā ekonomika ir samazinājusies par 1%. Ceturksni iepriekš augstas raudzes mašīnbūves un pūdēto siļķu zemes tautsaimniecība šādā pašā apjomā bija pieaugusi. Savukārt pirms tam, pagājušā gada pēdējo triju mēnešu nogrieznī, salīdzinājumā ar šo pašu laika nogriezni 2021. gadā Zviedrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija sarucis par 0,4%, lai gan pārējie pērnā gada ceturkšņi ir bijuši krietni veiksmīgāki ar 2,9% līdz 5,3% vērtu ekonomisko pieaugumu gada izteiksmē. Līdz ar to var teikt, ka apmēram gada pusotra laikā Zviedrija no samērā veselīgas izaugsmes ir nokļuvusi lejupslīdē. Un varbūtējie problēmu aspekti, kas saistās ar Latviju, vēl varētu izpausties nākamajos ceturkšņos
Savukārt Somijas situāciju var vērtēt kā samērā stabilu stagnāciju. Pērn pēdējā un šā gada otrajā ceturksnī, rēķinot gada izteiksmē, IKP krities par 0,4%, bet pirmajā ceturksnī bija nulles vērtas izmaiņas. Pirms tam ekonomika sadzīvoja ar vidēji pāris procentu kāpumu un bija mazāk dinamiska nekā Zviedrijā. Somija un Zviedrija tirgojas daudz, un likumsakarīgi, ka problēmas vienā valstī ietekmē otru. Vēl vairāk tās ietekmē Igauniju, kura pēdējā laikā sadzīvo ar apmēram 3% vērtu ekonomisko kritumu gada izteiksmē, un lielā mērā tas saistīts ar ekonomikas dzišanu Botnijas līča vēso ūdeņu apskalotajās valstīs.
No statistikas datiem un to izmaiņām noprotams, ka būtiskāku ietekmi Latvijā var radīt tieši notikumu attīstība Zviedrijā. “Neatkarīgās” uzrunātie ekonomikas eksperti minēto valstu problēmas saskata zemajā patēriņā un Zviedrijas gadījumā arī vietējās valūtas - kronas - vājumā. “Krīzi Zviedrijā un Somijā Latvijas ekonomika izjūt - gan kā vājāku pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem šajās zemēs, gan kā šo valstu ražotāju spēcīgāku konkurenci citos tirgos. Zviedrijas ekonomikas stagnācija ir izraisījusi kronas kursa samazināšanos līdz rekordzemiem līmeņiem, kas apvienojumā ar zemajām zāģbaļķu cenām sniedz Zviedrijas zāģētavām ievērojamas konkurences priekšrocības,” situāciju komentē “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pēc “SEB bankas” ekonomista Daiņa Gašpuiša domām, kronas vājums rada arvien lielākas problēmas. “Protams, ka vāja krona nāk par labu Zviedrijai kā neto eksportētājai un palielina ārējo aktīvu vērtību, jo Zviedrijas ārējie aktīvi (SEK 21,327 triljoni) pārsniedz saistības (SEK 17,414 triljoni.). Taču krona ir par aptuveni 20% nenovērtēta attiecībā pret eiro un vienam eiro vajadzētu maksāt apmēram 9,5 kronas,” vērtē D. Gašpuitis. Eksperta skatījumā viena no vājās kronas galvenajām problēmām ir Zviedrijas mājsaimniecību pirktspējas mazināšanās gan pašu zemē, gan ārvalstīs un patēriņš varētu turpināt samazināties.
Runājot par potenciālo tālāko situācijas attīstību, D. Gašpuitis teic, ka tur ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras. “Mēs gaidām, ka IKP šogad saruks par 1,2 procentiem un nākamgad pieaugs par 0,1 procentiem. Eksports un rūpniecība jūnijā samazinājās, un noskaņojumu indeksi liecina, ka lejupslīde turpināsies,” kopējo potenciālo tendenci ieskicē “SEB bankas” pārstāvis. Viņaprāt, satraucošs faktors ir tas, ka iepirkumu menedžeru indekss PMI rūpniecības nozarē Vācijā ir būtiski samazinājies. Taču Vācija ir lielākais zviedru preču eksporta tirgus, un dziļākai lejupslīdei Vācijā būs liela ietekme uz Zviedriju. “Vāja krona sniedz atbalstu, bet ne pietiekami, lai izvairītos no lejupslīdes, ja ekonomiskā aktivitāte ārvalstīs vājināsies, īpaši svarīgos Zviedrijas eksporta tirgos,” uzskata D. Gašpuitis.
Viņš pievērš uzmanību arī bēdīgajai situācijai mājokļu tirgū un pieļauj, ka pakāpeniska atveseļošanās var atsākties tikai 2025. gadā. “Ļoti iespējams, ka nāksies veikt atbalstu būvniecībai, piemēram, samazināt pievienotās vērtības nodokli, lielākas nodokļu atlaides renovācijai vai pat tiešas subsīdijas nozarei. Tomēr līdz politiskiem risinājumiem ir tālu,” secina eksperts. Pēc viņa teiktā, situācija pasliktinājusies arī Somijas mājokļu tirgū. Tur izsniegto būvatļauju skaits ir samazinājies līdz trešdaļai no pagājušā gada apjoma un jaunā būvniecība ir aptuveni par 30% mazāka nekā pagājušajā gadā. Savukārt mājokļu cenas gada griezumā ir samazinājušās par 7% procentiem, taču vienlaikus esot pazīmes, ka tās stabilizējas.
Arī P. Strautiņš norāda uz iespējamību, ka krīze Zviedrijas nekustamo īpašumu tirgū var padziļināties. Viņš atsaucas uz OECD veidoto mājokļu būvatļauju izsniegšanas indeksu, kura vērtība no augstākā punkta 2021. gadā jau ir samazinājies četrkārt. Turklāt pēdējo dažu pēdējo mēnešu tendence ir bijusi izteikti negatīva. Taču, neraugoties uz šo problēmu, viņaprāt, nav pamata gaidīt, ka Zviedrijas ekonomiskā situācija pasliktināsies kopumā. Ja tas tomēr notiks, valsts rīcībā ir instrumenti ekonomikas stimulēšanai. “Šī gada prognozējamais budžeta deficīta līmenis ir tikai 0,9% no IKP, valsts parāds 31,4% no IKP, bet “Riksbank” (centrālā banka - red.) ir paaugstinājusi procentu likmi līdz 4%, tātad tās prioritāte joprojām ir drīzāk inflācijas mazināšana, nevis izaugsmes veicināšana,” fiskālo un monetāro situāciju raksturo “Luminor” tautsaimniecības norišu speciālists. No tā izriet: ja kļūs pavisam slikti, Zviedrijai ir iespēja gan aizņemties, gan palielināt budžeta deficītu un iepludināt naudu ekonomikā. Tas cita starpā varētu radīt placdarmu arī lielākam Latvijas eksportam.
Pēc D. Gašpuiša domām, Zviedrijas un Somijas norišu ietekme Latvijā atbalsojas gan tieši, gan pastarpināti, caur citām - īpaši Lietuvas un Igaunijas - ekonomikām. Viņaprāt, kamēr buksēs Vācijas ekonomika, to jutīs arī Zviedrija, kas nozīmē, ka vairāki sektori arī Latvijā atgūsies ne agrāk kā tirgi šajās valstīs. Tādējādi no ekspertu teiktā var secināt, ka tuvākie gadi tādās mūsu valstij nozīmīgās nozarēs kā būvmateriālu ražošana, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība var būt visai sarežģīti un tas zināmā mērā bremzēs arī kopējo labklājības pieaugumu Latvijā.
