“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.
Proti, mūsu valsts gada inflācijas rādītājs, protams, nav pats zemākais, taču ir ievērojami tuvāks reģiona zemākajiem, nevis augstākajiem līmeņiem. Ja uz situāciju raugās visas Eiropas kontekstā un tai pieskaitām arī Turciju un Krieviju, tad Latvijas patēriņa cenu indeksa pieauguma temps ir 21. zemākais 44 valstu sarakstā. Vienu vietu augstāk tabulā ar 5,2% vērtu patēriņa cenu pieauguma tempu gada izteiksmē ir Krievija, savukārt Latvijas 5,4% vērtais dārdzības pieaugums no pircēju viedokļa ir “par kapeiku” labāks nekā Itālijai un Somijai, vēsta “Tradingeconomics.com” apkopotā informācija. Tikmēr ES 27 valstu vidū mūsu inflācijas pieauguma temps augustā ir bijis 12. lēnākais.
Ja salīdzinām sevi ar abām pārējām Baltijas valstīm, tad no “ierindas pircēja” viedokļa inflācijas samazināšanas kontekstā labāk ir veicies Igaunijai - tā ar 4,6% gada inflāciju atrodas 15. vietā, bet Lietuva ar 6,2% vērtu patēriņa cenu indeksa kāpumu - 25. vietā. Viens no iemesliem, kādēļ Igaunijas inflācijas rādītājs ir zemāks, ir saistīts ar to, ka valsts ekonomiskā lejupslīde patlaban ir straujāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Sliktāks ekonomikas stāvoklis nozīmē lielāku tirgus konkurenci, un tās rezultātā uzņēmumi cenšas pārdot iespējami lētāk, lai noturētu lielāku tirgus daļu. Tomēr, ja paraugāmies uz valstu inflācijas sarakstu, tad tā daļa, kur atrodas Baltijas valstis, ir samērā blīva, un tas, kāpēc viena vai otra valsts atrodas pāris vietas zemāk vai augstāk, var būt saistīts arī ar vienkāršu apstākļu sakritību. Piemēram, gada inflācijas diapazonā no 4% līdz 6% vien ir 13 valstis. Šeit atrodas arī Latvija un Igaunija, un tas atrodas tuvāk zemākajiem inflācijas rādītājiem nekā augstākajiem. Pats augstākais gada inflācijas rādītājs ir Turcijai - 59%, un tas uz kopējā fona jau ir vērtējams kā “ekstrēms”. Salīdzinājumam - tuvākajai sekotājai Ungārijai gada inflācijas rādītājs augustā bija 16,4%. Pēdējais norāda, ka Ungārijas līdera Viktora Orbāna draudzība ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu attiecībā uz dzīves dārdzības bremzēšanu valstī neko sevišķi daudz nav devusi, un šeit var atcerēties kādreiz dzirdēto frāzi “par noderīgā idiota” principu. Tikmēr attiecībā uz saraksta augšgalā esošo Turciju diezin vai būtu vērts atmest ieceri šīs valsts apmeklējumam tikai tāpēc, ka inflācijas rādītājs šķiet nesamērīgs. Šis patēriņa cenu pieaugums attiecas uz pirkumiem, kas tiek izdarīti vietējās lirās, taču tūristu pamatmasa savus pirkumus veic eiro vai ASV dolāros. Dzīve tur, protams, ir kļuvusi dārgāka arī mūsu valūtā, taču ne tik krasi, kā norāda augstāk minētie dati.
Viena no vispārējām informācijas ievirzēm, ko sniedz kopējie Eiropas inflācijas dati, ir tā, ka valstis, kuras jau tāpat tiek uzskatītas par ļoti dārgām, piedzīvo lēnāku inflāciju nekā citas. Zemākā inflācija Eiropā augustā bija Šveicē un Lihtenšteinā, salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi patēriņa cenu indeksam pieaugot par 1,6%. Laikā, kad pagājušā gada rudenī un šā gada ziemas mēnešos inflācija pasaulē bija sasniegusi savas vairāku desmitgažu augstākās virsotnes, šī atšķirība absolūtos skaitļos starp valstīm bija vēl ievērojami lielāka. Piemēram, Lihtenšteinā šī ekonomikas cikla augstākā inflācija tika sasniegta šā gada februārī, kad salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo mēnesi patēriņa cenu indekss pakāpās par 3,4%. Tādējādi, ja salīdzina ar augstākajiem līmeņiem, minētajā Alpu valstī kopš augstākā punkta inflācijas rādītājs ir krities divas reizes, kamēr Latvijā krituma temps sasniedz četras reizes. Turpinot apskatīt valstis ar relatīvi augstāko dzīves dārdzības līmeni, jānorāda, ka samērā lēns cenu kāpums - gada izteiksmē par 2,4% - ir bijis Dānijā, Luksemburgā (+4,2%), savukārt Norvēģijā tas sasniedzis 4,8%. Iemesls, kāpēc šajās valstīs cenas aug lēnāk nekā citās, ir saistīts ar jau tā augsto dārdzības līmeni, un būtiski procentuālie kāpumi cenām absolūtos skaitļos jeb nominālā izteiksmē šķitīs aizvien nesamērīgāki uz citu valstu fona. Turklāt tas “uzpūstu” ekonomikas apjomu, rēķinot nominālās naudas vienībās, un vienlaikus liktu maksāt aizvien augstākas algas, kas galu galā šīs tautsaimniecības finansiāli pārkarsētu un gaidītā bagātības pieauguma vietā pie apvāršņa parādītos dažādu ekonomisko satricinājumu iespējas, turklāt ne tikai šajās valstīs vien, jo starptautiskā tirdzniecība lielā mērā darbojas pēc savienoto trauku principa. Uz kopējā augstās dzīves dārdzības fona inflācijas ziņā izceļas Zviedrija un Islande. Abu valstu valūtas pret eiro uzrādījušas īsāku vai ilgāku krituma tendenci un atrodas ļoti zemos līmeņos. Tas sadārdzina preču importu, kāpinot arī inflāciju.
Gan attiecībā uz Latviju, gan lielu daļu pārējo Eiropas valstu var prognozēt inflācijas līmeņa sarukšanu līdz aizvien zemākiem viencipara skaitļiem, ko veicina gan ekonomiskā stagnēšana, gan arī izejvielu cenu kritums. Tiesa, ne visas valstis piedzīvo inflācijas lejupslīdi. Tādas var iedalīt divās grupās. Pirmā no tām ir Eiropas dienvidos, kur nav tik augsta nepieciešamība pēc apkures, līdz ar to pērnajā ziemā patērētāju maksātspēju mazāk grāva augstās kurināmā cenas un vienlaikus, pieaugot tūrisma plūsmai, rodas vēl papildu līdzekļi, ko tērēt un tādējādi ar pieprasījumu kāpināt patēriņa cenas. Šeit vairāk izceļas Portugāle, kur gada inflācija no 3,07% jūlijā pieauga līdz 3,72% augustā. Tāpat inflācijas pieaugumu piedzīvojušas tādas valstis kā Spānija un Grieķija.
Otrajā grupā var ieskaitīt valstis ar relatīvi augstu ienākumu līmeni un kur centrālās bankas paceltās procentu likmes lielai sabiedrības daļai šobrīd ļauj vairāk piepelnīt arī uz augstāku noguldījumu likmju līmeņa komercbankās. Šeit vairāk izceļas Luksemburga, gada inflācijai pieaugot no 3,7% jūlijā līdz 4,2% augustā. Tāpat arī Īrija, mēneša laikā šim rādītājam pieaugot no 5,8% līdz 6,3%, kā arī Austrija, kur patēriņa cenu indekss gada izteiksmē ir kāpis no 7% līdz 7,4%.
Latvijai pagaidām inflācijas pieaugums nedraud, jo finanšu kapacitāte šeit ir ievērojami pieticīgāka. Cita starpā, raugoties uz ekonomikas apstākļiem un patēriņa tendencēm, ir ļoti liela iespējamība, ka nākamajos mēnešos Latvija inflācijas sarakstā pietuvosies tādām valstīm kā Dānija, Šveice un Lihtenšteina.
