Lai arī šobrīd šķiet visai mazticami, tomēr ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo brīdi varētu visai būtiski palielināties. Vismaz tā izriet gan no valdības, gan Latvijas Bankas izdarītajām aplēsēm attiecībā uz potenciālajiem ekonomikas attīstības tempiem.
Piektdien ar savu skatījumu klājā nāca Latvijas Banka (LB), paziņojot par virknes iepriekš izteikto ekonomisko prognožu pārskatīšanu, tās pielāgojot “jaunajiem apstākļiem”. Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei - 0,6%), savukārt vidējā gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze - 9%). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Jūnijā centrālā banka prognozēja, ka gada 12 mēnešu vidējā inflācija sasniegs 8,5%, bet IKP šogad palielināsies par 1,2%.
Jaunākajā ekonomiskajā skatījumā centrālās bankas prognozes paredz, ka nākamgad ekonomiskais pieaugums Latvijā sasniegs 3%. Tikmēr valdības noteiktais ekonomikas rāmis, veidojot nākamā gada budžetu, paredz, ka IKP pieaugs par 2,5%. Vienlaikus potenciālais budžeta deficīts centrālās bankas prognozēs ir lielāks nekā valdības paredzējumos. Valdības sākotnējais budžeta ietvars paredz, ka tā deficīts nākamajā gadā būs 2,2%, savukārt Latvijas Bankas skatījumā tas var sasniegt 3% no IKP. Pēc prognožu nākšanas klājā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai LB uzskata, ka valdībai nākamajā gadā varētu neizdoties iekļauties iepriekš plānotajos 2,2% budžeta rāmjos un deficīts būs jāpalielina, tika izteikts viedoklis, ka deficīts varētu būt lielāks. Centrālā banka uzskata, ka budžeta deficīts un valsts parāds ir ilgtspējīgs, tikmēr piesardzīgi būtu jāvērtē ekonomikas izaugsmes prognozes, uz kurām balstīti nodokļu ieņēmumu plāni budžetā. “Izdevumu pusē risku rada neskaidrības ar “Rail Baltica” projektu - apjomīgs projekts ar nozīmīgu importa komponenti, bez skaidra finansējuma - kā arī atsevišķu nozaru turpmākās vajadzības. Turklāt ir jāspēj ekonomikā piesaistīt visus ES fondus, kas Latvijai ir pieejami,” komentē LB ekonomiste Baiba Brusbārde.
Savās prognozēs centrālā banka izsaka viedokli, ka līdz šā gada beigām prognozējama mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās un investīciju pieaugums. Tiek uzskatīts, ka, inflācijai samazinoties, vienlaikus ar spēcīgu algu pieaugumu iedzīvotāju pirktspēja pamazām nostiprināsies. Neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bezdarba līmenis saglabājas zems, turklāt darba tirgū vērojams darbaspēka trūkums. Šis arī ir nozīmīgs faktors tam, lai pieprasījums un patēriņš ekonomikā turētos augsti. LB skatījumā vidējā bruto darba samaksa šogad varētu pieaugt par 12% un tam nākamgad varētu sekot pieaugums vēl par 8,2%, kas būtu ievērojami straujāks kāpums nekā prognozētajai 2,3% inflācijai. Tādējādi pirktspējai nākamgad vajadzētu pieaugt. Vienlaikus par ekonomikas dzinējspēku būs arī aizvien pieaugošās investīcijas. Jau šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu to apjoms var pieaugt par 6%, bet nākamgad par 4,9%. Tāpat nākamgad centrālā banka paredz eksporta apjomu pieaugumu. Tiek lēsts, ka pēc šā gada 1,7% vērtā krituma nākamgad tas varētu palielināties par 2,1%.
Vai šīm prognozēm būs lemts piepildīties, vēl ir pāragri runāt, taču, komentējot pašreizējo situācijas ievirzi, ekonomisti norāda, ka lejupslīde turpinās. Tiesa, viņi vērš uzmanību uz samērā spēcīgo darba tirgu, proti, bezdarba līmenis saglabājas tuvu saviem zemākajiem līmeņiem, bet algu pieaugums patlaban ir straujš un apsteidz inflāciju. Tajā pašā laikā ir vesela virkne dažādu negatīvu ieviržu, piemēram, straujā preču eksporta samazināšanās. Attiecībā uz tikko beigušos pagājušo ceturksni “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija teic, ka kritums visdrīzāk būs turpinājies un pat padziļinājies apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. “Savukārt transporta nozarē kravu tranzīta plūsmas ostās un dzelzceļā arvien turpina sarukt, kamēr apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā strauji aug. Kopumā transporta nozare gan joprojām tautsaimniecības izaugsmi drīzāk velk uz leju,” secina tautsaimniecības speciāliste. Viņa norāda, ka nozaru ziņā pozitīva ietekme uz kopējo ekonomiku visdrīzāk joprojām būs bijusi būvniecībai, kuru balsta publiskās investīcijas un ES fondi. Arī IT nozare varētu būt turpinājusi uzrādīt labus izaugsmes tempus, uzskata ekonomiste. Kopumā viņa ekonomisko situāciju vērtē kā lēnu lejupslīdi. Arī pēc bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa domām, tikko aizgājušais ceturksnis mūsu valsts tautsaimniecībā nav nesis uzlabojumus. Līdzīgi kā L. Zorgenfreija viņš uzskata, ka rūpniecībā un ārējā tirdzniecībā lejupslīde ir pastiprinājusies salīdzinājumā ar otro ceturksni, ostās un dzelzceļā turpinās kravu kritums, savukārt zemāka inflācija pagaidām nav veicinājusi patēriņa pieaugumu un arī tirdzniecībā joprojām ir nelieli mīnusi. “Gada pirmajā pusē kritumu preču nozarēs kompensēja izaugsme pakalpojumu nozarēs un būvniecībā, taču gan pakalpojumu, gan būvniecības nozarē pēdējos mēnešos ir pasliktinājušies uzņēmēju noskaņojumu rādītāji. Tikmēr budžetā izdevumu turpina augt, tādēļ sabiedrisko pakalpojumu nozares būs plusos un arī būvniecībā valsts investīciju pieaugums palīdz kompensēt vājāku aktivitāti privātajā sektorā,” vērtē “Citadeles” ekonomists.
