Pārtikas cenu samazināšanos kavē izmaksu kāpums

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pārtikas produktu cenu kāpums tradicionāli ir bijis viens no Latvijas inflācijas dzinējspēkiem. Tagad pārtikas ražotājiem tāpat kā citām tautsaimniecības nozarēm zināmu atelpu ir radījis enerģētisko resursu cenu kritums, tomēr no uzņēmumu pārstāvju teiktā var spriest, ka tas neveicinās masveida pārtikas cenu kritumu, jo paralēli vienu izmaksu kritumam ir tādas, kas palielinās.

Par to, kā situācija attīstīsies uz priekšdienām, pagaidām vēl ir pāragri spriest, jo situāciju nevar ieskicēt ne paši “Neatkarīgās” aptaujātie pārtikas ražotāji, ne biržu tendences. Kopumā kopš pagājušā gada pavasarī sasniegtajiem augstākajiem punktiem tās ir vērstas uz samazinājumu, taču ne vienmēr tik drīz atspoguļojas veikalu cenās Latvijā. Turklāt pēc iepriekšējā krituma atsevišķas cenas biržā atkal palielinās, atsevišķām lauksaimniecības preču grupām pat ļoti, līdz ar to tur notiekošās svārstības reizēm ir visai grūti interpretēt attiecībā uz potenciālajām izmaiņām tieši mazumtirdzniecības cenrāžos. Tomēr uz kopējā fona labā ziņā ir tā, ka tā inflācija, kas attiecas uz pārtikas produktiem, pakāpeniski samazinās un atsevišķām precēm cenas sarūk ne tikai viena mēneša laikā, bet arī rēķinot pret atbilstošu laika posmu pagājušajā gadā. Tādējādi šīm cenu izmaiņām būtu jābūt pamanāmām arī patērētājam.

Par piektdaļu lētāks sviests

Viena no precēm, kam pēdējā gada laikā cenas samazinājums ir viens no straujākajiem, ir sviests. Šā gada septembrī tas maksāja par 20,6% lētāk nekā pagājušā gada šajā pašā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt jāpiebilst, ka sviesta cenas kritums kļuvis aizvien straujāks, jo, piemēram, augustā gada izteiksmē tā cena Latvijas veikalos bija caurmērā sarukusi par 15,8%. Savukārt gandrīz 13% vērts cenas kritums septembrī gada izteiksmē ir bijis pienam un preču grupai, kas tiek klasificēta kā “citas pārtikā lietojamās eļļas”. Tikmēr mājputnu gaļai un preču grupai, kas tiek klasificēta kā “citi piena produkti”, cenas gada laikā ir sarukušas par 5,7%. Tāpat gada laikā lētāks ir kļuvis siers un biezpiens, milti un citi graudaugu izstrādājumi, kā arī rīsi. Vairumā citu preču grupu cenas gada izteiksmē nekrītas, bet strauji sarūk inflācija jeb, vienkāršā valodā runājot, sadārdzināšanās tempi ir kļuvuši lēnāki nekā iepriekš. Šobrīd var prognozēt, ka inflācija pārtikas sektorā samazināsies, taču par vispārēju cenu kritumu ir visai pāragri runāt. Tas nozīmē, ka nākamajos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošiem mēnešiem iepriekšējā gadā produkti var sadārdzināties, vienīgi cenu pieauguma temps būs daudz lēnāks nekā iepriekš. Vienīgais izņēmums varētu būt Latvijai raksturīgie augļi, dārzeņi un ogas, kuriem jaunajā gadā tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa 5% likme un tā atgriezīsies pie iepriekšējā 21%. Cik dzirdēts publiski, šajā preču grupā esot jārēķinās ar padsmit procentu vērtu cenu pieaugumu. Savukārt citās preču grupās lielāka nozīme būs ražošanas izmaksu izmaiņām.

Ar lētāku enerģiju esot par maz

Viens no argumentiem ražošanas izmaksu samazinājumam bija pērn gada nogalē un šā gada pirmajā pusē notikušais straujais enerģētisko resursu cenu samazinājums. “Neatkarīgās” aptaujātie pārtikas ražošanas uzņēmumu pārstāvji to atzīst, taču izsaka viedokli, ka ar to ir par maz, lai veicinātu kopējo cenu kritumu, jo citas izmaksas ir pieaugušas. “Lai arī energoresursu izmaksu samazinājums ir vērojams, tas nav tik būtisks, lai varētu runāt par atgriešanos agrākajā, piemēram, 2021. gada cenu līmenī,” vērtē kompānijas “Orkla Latvija” komercdirektors Gints Užāns. Pēc viņa teiktā, neskatoties uz energoresursu izmaksu samazinājumu, ir virkne citu faktoru, kas ietekmē cenu, piemēram, izejvielu izmaksas. Attiecībā uz to kompānijas vadības pārstāvis stāsta, ka kopš šī gada sākuma cenas turpinājušas augt cukuram un kakao, kas ir galvenās izejvielas uzņēmuma saldumu produktos. “Kopš gada sākuma tās teju dubultojušās, kā arī pieaugušas tomātu produkcijas cenas. Jāatzīmē, ka cieši sekojam līdzi izejvielu cenām un skrupulozi strādājam ar piegādātājiem pie labākajām iepirkumu cenām,” situāciju skaidro G. Užāns. Viņš norāda uz pieaugošajām darbaspēka izmaksām. Par to kā būtisku faktoru izmaksu kāpumā runā arī gaļas pārstrādes uzņēmumā “Forevers”, kur tas esot “otrs ietekmīgākais” izmaksu postenis aiz izejvielu cenām. Iespējams, lielākas darbaspēka izmaksas neizraisīšot produktu cenu kāpumu, taču tas neļaus ievērojami samazināt produktu cenas, ņemot vērā izejvielu cenu samazināšanos, skaidro uzņēmumā. Savukārt jau pieminētie energoresursi veidojot vien aptuveni 2% no produkcijas cenas. Tādējādi energoresursu cenu kritums šogad ir samazinājis produkcijas pašizmaksu aptuveni par sešiem centiem uz vienu “Forevers” produkcijas kilogramu. To, ka paralēli enerģētisko resursu cenu kritumam citas izmaksas ir vērstas uz augšu, norāda arī “Food Union” ģenerāldirektors Centrālajā un Austrumeiropā Sergejs Beshmeļņickis. “Produkti ir kļuvuši pieejamāki, tikai pateicoties lielām atlaidēm un akcijām, ko mēs kā ražotājs nodrošinām, lai veicinātu vietējo produktu patēriņu iepretim importa alternatīvām. Tādēļ arī vērojams mērens cenu kritums un inflācijas mazināšanās. Vai šo līmeni būs iespējams noturēt, ir atkarīgs no visiem vērtības radīšanas ķēdes dalībniekiem,” komentē piena nozares flagmaņa vadības pārstāvis.

Varbūt nedaudz lētāka gaļa

Attiecībā uz citām izmaksām tiek norādīts, ka produkcijas cenu tieši ietekmē pārtikas un iepakojuma izejvielu cenu izmaiņas. Šajā ziņā “Forevers” norāda, ka gandrīz visu izejvielu un materiālu veidu cenas ir stabilizējušās, izņemot cūkgaļu. Tās cena pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām ir tuva vēsturiski augstākajam līmenim. Uzņēmumā stāsta, ka cūkgaļa kā izejviela ir tā, kas tiek izmantota visvairāk. Izsakot piesardzīgu prognozi, 1-2 mēnešu laikā iespējama gaļas produktu cenas samazināšanās. To, ka produkcijas cena, iespējams, var kļūt zemāka, vedina domāt arī ziņas no cita gaļas industrijas uzņēmuma - a/s “Putnu fabrika Ķekava”. Kompānijas mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Maija Avota “Neatkarīgajai” saka: ““Putnu fabrika Ķekava” regulāri izskata iespējas mainīt produktu cenu, ko izvērtēsim līdz ar enerģijas resursu cenu kritumu.” Pēc putnu gaļas ražotāja pārstāves teiktā, uzņēmuma izmaksas veido trīs galvenās pozīcijas, kas ietekmē arī produktu cenu. “Lielāko daļu veido dzīvnieku pārtika, kurai pēdējā gada laikā būtiski ir augušas cenas, un šobrīd netiek prognozēts, ka tās varētu samazināties. Otra daļa ir darbaspēka izmaksas, kurām arī ir tendence pieaugt gan darbaspēka trūkuma dēļ, gan kopējās inflācijas kontekstā. Trešā lielākā izmaksu pozīcija ir ražošanas procesam nepieciešamie energoresursi. Visas trīs pozīcijas kopā veido aptuveni 80% no visām uzņēmuma izmaksām,” kopējo ainu ieskicē M. Avota.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais