Latvijas uzņēmumi šā gada trešajā ceturksnī kopumā ir pelnījuši mazāk nekā atbilstošā laika periodā pērn. Tomēr arī Latvijā ir nozares, kuras spējušas gūt pat pieckārt lielāku peļņu.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī nefinanšu komersantu peļņa bija 727,6 miljoni eiro. Tas ir par nepilniem 15% mazāk nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā, kad daudziem peļņa pieauga, pateicoties inflācijai.
Nospiedošs vairākums Latvijas tautsaimniecības sektoru turpina strādāt ar peļņu, un vien retajam ekonomikas sektoram šā gada trešajā ceturksnī nācās samierināties ar zaudējumiem. Kopumā ar zaudējumiem strādājušas vien desmit nozares (mazāk par 10% no kopējā CSP apskatīto nozaru kopskaita), turklāt ne tās lielākās. Šo desmit vidū cita starpā ir arī tāda specifiska sfēra kā sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, kur kopējie zaudējumi sasnieguši 19,2 tūkstošus eiro. Kopumā šo desmit sfēru zaudējumi šā gada trešajā ceturksnī sasnieguši nedaudz vairāk par 68 miljoniem eiro, ko kopumā nevarētu saukt par lielu skaitli, ja, ņemot vērā šos zaudējumus, nefinanšu sektors kopumā pēc nodokļu nomaksas ir nopelnījis jau vairāk nekā minētos 700 miljonus eiro. 68 miljoni varētu šķist daudz, taču zaudējumu lauvas tiesa ir uz vairumtirdzniecības rēķina. Pretstatā pērn gada trešajā ceturksnī nopelnītajiem 138 miljoniem eiro šogad attiecīgajā laika periodā šī nozare ir zaudējusi 57,3 miljonus eiro. Domājams, ka minētais ir saistīts ar kopējo valsts ekonomikas attīstības un patēriņa cenu izmaiņu tendenci. Proti, pērn inflācija bija pieaugoša un tā radīja labvēlīgus apstākļus arī daudzu tautsaimniecības sektoru peļņas gūšanai. Papildus tam komplektā ar straujo patēriņa cenu kāpumu pagājušajā gadā arī ekonomika turējās lai arī piesardzīgos, taču tomēr plusos. Līdz ar to apstākļi peļņas gūšanai bija samērā labvēlīgi. Tiesa gan, tie nebija tik labi kā vēl gadu iepriekš - 2021. gada trešajā ceturksnī (tad vairumtirgotājiem bija izdevies nopelnīt nepilnus 324,6 miljonus eiro), taču pietiekami labvēlīgi. Tagad, kad krīt gan ekonomika, gan cenas, no pelnīšanas viedokļa vairumtirgotāju dzīve kļūst grūtāka. Domājams, ka pašreizējā ekonomikas aizvien nepārprotamākā stūrēšana deflācijas virzienā šim sektoram peļņas gūšanas iespējas var pasliktināt vēl vairāk. Protams, viss ir atkarīgs no tā, kurā preču segmentā konkrēts uzņēmums darbojas. Plaša patēriņa sektors, kas nav tik daudz pakļauts ekonomikas cikliskumam, var izdzīvot vieglāk, savukārt ilglietošanas preču tirdzniecībā, turklāt augsto procenta likmju apstākļos šis process ir krietni vien sarežģītāks.
Ar zaudējumiem nākas samierināties arī trešajai Latvijas lielākajai apstrādes rūpniecības nozarei - gatavo metālizstrādājumu ražošanai. Šīs sfēras zaudējumi gada trešajā ceturksnī sasniedz nepilnus 2,9 miljonus eiro, kamēr pērn šajā laikā izdevās tikt pie visai solīdas 5,4 miljonu eiro peļņas. Tiesa, vēl gadu iepriekš tā bija trīskārt augstāka, pārsniedzot 17 miljonu eiro atzīmi.
Ekonomiskie apstākļi ir bijuši labvēlīgi mazumtirgotājiem, kuri šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn, var priecāties par peļņas palielināšanos. Kopumā šī Latvijas ekonomikas otrā lielākā nozare iepriekšējā ceturksnī ir nopelnījusi 73,25 miljonus eiro, salīdzinot ar 58,9 miljoniem pērn tajā pašā laikā un 94,6 miljoniem aizpērn attiecīgajā ceturksnī. Arī pēdējā laikā valsts kopējos ekonomikas rādītājos nozīmīguma ziņā pieaugošajai celtniecībai klājies labāk nekā pērn. Līdz ar būvniecības apjomu pieaugumu arī peļņas rādītāji uzlabojās, kā rezultātā iepriekšējā ceturksnī nozares peļņa ir bijusi par 61% lielāka nekā pērn atbilstošā laika periodā, sasniedzot 63,8 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka celtnieku darbošanās ar lielāku vērienu pozitīvi ietekmē arī dažādas saistītās tautsaimniecības sfēras. Viena no tām ir arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze, kur peļņa salīdzinājumā ar atbilstošu laika period pērn ir gandrīz divkāršojusies, sasniedzot 6,4 miljonus eiro. Celtniecības aktivizēšanās noteikti sniedz palīdzīgu roku arī Latvijas kokapstrādes sektoram, kurš cenu un saražotās produkcijas apjoma krituma dēļ iepriekš piedzīvoja diezgan pamatīgu finanšu rādītāju regresiju. Tomēr labā ziņa ir tā, ka arī kokrūpniecība kopumā spēj tikt pie peļņas, lai gan mazākas nekā iepriekš. Kopumā iepriekšējo triju mēnešu finanšu atskaites periodā šīs nozares uzņēmumi tikuši pie 29,6 miljonu eiro peļņas, tiesa, tas ir apmēram divas reizes mazāk nekā atbilstošā periodā pērn.
Tikmēr atsevišķas citas ekonomikas nozares var audzēt savu peļņu pat vairākas reizes. To vidū ir arī ēdināšanas pakalpojumu nozare, kura, cerams, kopumā tomēr turpina atgūties no kovidkrīzes. Šīs nozares uzņēmumi iepriekšējā ceturksnī tikuši pie 11,9 miljonu eiro peļņas salīdzinājumā ar 2,26 miljoniem eiro iepriekš. Ar to samērā cieši saistītajā izmitināšanā peļņa gada laikā ir pieaugusi no 2,2 līdz vairāk nekā pieciem miljoniem eiro. Vienlaikus nozare, kas tiek izdalīta kā datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības, piedzīvo īstenu “pļaujas laiku”, kas izpaužas gandrīz pieckāršā peļņas pieaugumā gada laikā. Kopumā šeit strādājošie uzņēmumi atskaites periodā nopelnījuši 101,5 miljonus eiro salīdzinājumā ar 20,4 miljoniem eiro gadu iepriekš.
