Latvijas 2024. gada budžeta likumā pieņemšanas laikā gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās.
Kamēr Ģenerālprokuratūra vēl tikai pilda savu solījumu noskaidrot un izvērtēt Saeimas sēdē klātesošā K. Kariņa (attēlā) radīto tēriņu apmēru, tikumību un likumību, Saeimas deputāti nekavējās padarīt šos tēriņus par vienu no 2024. gada budžeta debašu greznojumiem. Ļoti daudzi pieprasījumi piešķirt vai palielināt finansējumu dažādiem cēliem mērķiem tika papildināti ar retorisku norādi, ka prasītā summa taču mazāka vai tāda pati, kā Kariņa lidināšanās izmaksas par 1,3 miljoniem eiro kopumā vai vidēji 36 tūkstošiem eiro par vienu lidojumu.
Naudas dalīšanai 2024. gada budžetā bija pieteikti 356 labojumi, salīdzinot ar valdības sākotnēji piedāvāto budžeta projektu. Daudzus labojumus izdarījusi valdība pati varbūt tehnisku aprēķinu un juridisko normu pārdomāšanas, bet varbūt politisku pārrunu rezultātā. Ja Saeimas budžeta komisijā tie tiešā vai piegludinātā veidā akceptēti, tad valdošas koalīcijas pienākums bija nodrošināt to ierakstīšanu Budžeta likumā.
Piemēram, Saeima atbalstīja Ministru kabineta atklāsmi, ka jāpiešķir tomēr 1,2 miljoni eiro Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas celšanai, bet Saeimas opozīcija aizrādīja, ka 1,2 miljoni eiro ir par maz, vajagot vismaz 4,6 miljonus.
Turpretī pēc opozīcijas priekšlikumiem netika dots nevienam nekas. Paredzot šādu rezultātu, opozīcija varēja koncentrēties uz māksliniecisko izteiksmes līdzekļu meklēšanu Saeimas debatēm. K. Kariņa lidināšanās bija teicams izejmateriāls šādiem vingrinājumiem: norādīt, ka pārdesmit tūkstošu eiro dāvinājums kādai kara veterānu biedrībai izmaksātu lētāk par vienu Kariņa lidojumu, 200 tūkstošu eiro piešķiršana grāfu Plāteru vārdā nosauktajai pamatskolai Krāslavā, kas tur māca arī poļu valodu, būtu maz pret visu lidojumu budžetu u.tml.
Ja opozīcijas pieprasījumus tiešām varētu segt ar K. Kariņa jau iztērēto naudu, tad tās pietiktu varbūt 20-30 pieprasījumu apmierināšanai ar nosacījumu, ka atlasīti tiek pieprasījumi par mazākajām summām. Piesaukt šo naudu ļoti bieži iespējams tāpēc, ka tā ir neaizsniedzama, jo jau iztērēta, un neaizskarama, jo opozīcija tai klāt netiek. Dažos gadījumos norāde uz šo naudu tika iepīta radošākā domu gaitā. Apspriežot pieprasījumu piešķirt naudu policijai, lai uzliek visiem noziedzniekiem, kuri tomēr nesēž cietumā, aproces, kas ļautu nemitīgi sekot viņu gaitām, partijas “Latvijas pirmajā vietā” pārstāve Linda Liepiņa novēlēja arī K. Kariņam tādu aproci, kas celtu trauksmi, tiklīdz viņš pietuvojas lidmašīnai. Koalīcijas vārdā tika paskaidrots, ka nav ne tikai naudas, bet nav arī tādu aproču, kas ļautu fiksēt cilvēku gaitas pēc deputātu vēlēšanās.
Kariņa lidināšanās un arī Stambulas konvencijas pieņemšana ir šā gada retorikai izmantojamas aktualitātes, bet budžeta izskatīšanas procedūras noteikums ir nauda prasītājiem norādīt naudas avotu prasības izpildei. Tad nu lielākajā daļā pieprasījumu šogad, tāpat kā visus iepriekšējos gados, tiek piedāvāts celt nodokļus alkoholam, tabakai un azartspēlēm. Ja priekšlikumi tiktu pieņemti, tad pat viena gada laikā šo preču un pakalpojumu cenas sasniegtu nesamaksājamus augstumus un nodokļu ienākumus valstij nedotu vispār. Atliktu tik, cik izdotos iegūt no mantas konfiskācijas un naudas sodiem kontrabandas preču pārdevējiem un slepeno spēļu eļļu apmeklētājiem.
Gan kā līdzību, gan kā atšķirību starp 2024. un 2023. gada budžetu pieņemšanu var uzrādīt, cik savstarpēji atbalstošas ir divas opozīcijas partijas. Šā gada pavasarī tās bija Zaļo un Zemnieku savienība un “Progresīvie", tagad ir Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA). Toreizējam opozīcijas tandēmam, uz kuru citi opozīcijas spēki varēja vien nolūkoties, ir izdevies iekļūt valdībā, izspiežot no tās AS un NA. Tagad šo partiju uzsvērti vienotā izpratne par visiem budžeta un tā uzlabošanas jautājumiem tiek pausta ar tādu azartu, it kā partijas saskatītu iespējas atkārtot iepriekšējo opozicionāru panākumus un līdz nākamā budžeta taisīšanai atgriezties valdībā.
Budžeta pieņemšanas procedūra piektdien atsākās pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena aizrādījuma, ka Eiropas Komisija esot parādījusi Latvijai “dzelteno kartīti” attiecībā uz budžeta deficītu. Tas nenozīmējot, ka jau iestājas sankciju procedūras vai ka Latvijai budžeta projekts jāpārstrādā, bet nekādus papildu tēriņus gan vairs valsts nevar atļauties. Vismaz nevar atļauties ierakstīt budžeta likumā, kura pieņemtā versija būs jāatrāda EK.
Budžeta pieņemšanas gaita līdz piektdienas vakaram nekādus pārsteigumus neparādīja. Koalīcija ļāva opozīcijai izrunāties un tad noorganizēja balsu vairākumu opozīcijas priekšlikumu noraidīšanai. Pozīcijas saliedētība mazināja opozīcijas vēlēšanos uzstāties. Pēc aptuveni divsimtā budžeta labojuma izskatīšanas, t.i., noraidīšanas par spīti opozīcijas skaidrojumiem lūgumiem un draudiem, visi šie aģitācijas paņēmieni kļuva par retumu. Budžeta likuma pieņemšana sāka virzīties tādā tempā, kādā cilvēku runas spējas ļāva Saeimas Budzēta komisijas pārstāvim nolasīt kārtējā labojuma numuru, Saeimaas priekšsēdētājai aicināt par to nobalsot, deputātiem nospiest balsošanas pogas un priekšdētājai paziņot, ka opozīcijas priekšlikums noraidīts. Kā redzams, šīs vienkāršas darbības nevar vienā vārdā aprakstīt un vienā mirklī izlasīt. Vēl jo vairāk laika aizņēm šo darbību izpildīšana mutiski. Tāpēc sēdes vadītāju ātrruna atpalika no pulksteņa, kura rādītāji sasniedza deviņus vakarā tajā brīdī, kad bija palikuši vēl simts izskatāmi budžeta projekta labojumi. To izskatīšanai jāsākas šodien, sestdien plkst. 9 rītā.
