Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.
Šobrīd esam nonākuši situācijā, ka tieši no mūsu iedzīvotāju finansiālās situācijas ir atkarīga mūsu valsts tautsaimniecības dinamika, nevis otrādi. Proti, ņemot vērā sarežģīto situāciju ārējos tirgos, patlaban iedzīvotāju ekonomiskā situācija un spēja tērēt naudu lielā mērā nosaka to, kā attīstīsies tautsaimniecība. Ja ņem vērā, ka inflācija ir mazinājusies un algas vismaz kādai sabiedrības daļai ir pieaugušas, tad sākam atgūties arī no tiem pirktspējas zudumiem, kurus piedzīvojām 2022. gadā. Tāpat finanšu tirgū pamazām iezīmējas gan triju, gan sešu mēnešu “Euribor” likmju kritums, tādējādi arī aizdevumi pamazām kļūst vai kļūs lētāki. Tādējādi kopumā finansiālais aspekts nav tik slikts, kā varētu iedomāties, un ar to arī iespējams izskaidrot, kāpēc Latvijas ekonomiskais kritums it visai piezemēts un tā temps pat samazinās.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais aprēķins, pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu 2022. gadā, Latvijas ekonomikas apjoms ir sarucis par pusprocentu. Salīdzinājumam - gada otrajā ceturksnī pret atbilstošu periodu 2022. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) kritās par 1,1%, bet trešajā ceturksnī krituma temps saruka līdz 0,7%. Tādējādi faktiski esam nokļuvuši tādā neizteiksmīgā recesijā, kad, vienām nozarēm nedaudz augot, bet citām nedaudz sarūkot, kopējā ekonomika nīkuļo, taču vienlaikus izpaliek būtisks tās kritums.
Paralēli ziņām par provizorisko ekonomisko aprēķinu kopumā pirmdienā nāca klajā pozitīvās ziņas arī par mūsu valsts tautsaimniecības lielāko nozari - tirdzniecību, un tās norāda, ka vismaz mazumtirdzniecības jomā esam nonākuši pie pozitīva pavērsiena. Proti, dažādu tautsaimniecības ekspertu iepriekš paustās atziņas par to, ka inflācijas kritums būs veicinošs iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam, varētu būt patiesas. Pagājušo gadu kopumā mazumtirdzniecības nozare vēl ir noslēgusi ar 2,1% vērtu apjomu kritumu, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atrēķinot patēriņa cenu ietekmi. Tikmēr atsevišķi pagājušā gada decembrī, rēķinot gada izteiksmē, CSP dati jau liecina par 1,1% vērtu pieaugumu. Jāpiebilst, ka decembris ir zīmīgs ar to, ka tajā iepirkšanās aktivitāte aug, un tas zināmā mērā norāda, kā mainās ļaužu tērētās naudas summas svētku svinībām. Ja ņem vērā faktu, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet pārtikas mazumtirdzniecības apjoms salīdzināmajās cenās pieaug, tad ir parādījies cerību stariņš, ka kādai sabiedrības daļai dzīves apstākļi ir uzlabojušies vai vismaz vairs nepasliktinās. Pārtikas mazumtirdzniecības apjoms bijis par 1,2% lielāks nekā 2022. gada decembrī. Var nešķist, ka tas ir būtisks kāpums, taču pārtikas mazumtirdzniecība kopumā izceļas ar mērenām pārmaiņām procentuālā izteiksmē. Ja strauji kāpj vai krītas, kad, piemēram, pērn pavasarī apjomi gada izteiksmē kritās pat par 7%, tā drīzāk vērtējama kā ārkārtas situācija.
Tas, ka pērn pavasarī rādītāji bija tik slikti, arī bija uzskatāma norāde uz to, ka iedzīvotāju materiālie apstākļi inflācijas ietekmē ir krasi pasliktinājušies. Tagad, kad lielā krituma vairs nav, bet ir pat neliels kāpums, varam izdarīt secinājumu, ka situācija ir sākusi attīstīties pozitīvā virzienā. Tā nenorāda, ka notiek plašāku iedzīvotāju slāņu materiālās situācijas uzlabošanās, bet ļauj izvirzīt piesardzīgu atziņu, ka esošās ekonomiskās un iedzīvotāju materiālās situācijas lejupslīdes ietvaros sliktākais jau varētu būt aiz muguras. Tiesa, ar nosacījumu, ja ārpus Latvijas neatgadās kādas jauna plašā mēroga kataklizmas. Bez pārtikas tirgošanas decembrī vēl vismaz pāris mazumtirdzniecības apakšnozares attīstījās ļoti dinamiski. Salīdzinājumā ar 2022. gada decembrī ļoti strauji - par 26,6% - bija pieaugusi dažādu ar informācijas tehnoloģijām saistītu preču pirkšana specializētajos veikalos. Tāpat strauji - par 10,3% - bija pieaugusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība. Abas minētās jomas droši arī kaut kādā mērā veicināja dāsnāks apdāvināšanas process salīdzinājumā ar iepriekšējiem Ziemassvētkiem. Arī tā nav slikta ziņa attiecībā uz valsts ekonomiskās situācijas kopējo izvērtējumu.
Vērtējot mūsu valsts ekonomikas attīstības perspektīvas, ļoti svarīgi ir ielāgot, ka vismaz kādu daļu no esošajiem tēriņiem lielā mērā veicināja inflācijas dinamika un ar to saistītās iedzīvotāju ienākumu pārmaiņas. Inflācija sākotnēji veicināja strauju uzņēmumu finanšu situācijas uzlabošanos, bet iedzīvotāju pirktspēja kritās, jo algu un pensiju izmaiņas netika līdzi cenām. Tā kā Latvija, neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi, cieš no darbaspēka deficīta, daudzi darba devēji algas palielināja, un tagad inflācijas/algu izmaiņās ir vērojama pretēja tendence. Ar to var saistīt uzlabojumus tirdzniecības datos, taču ar to vien nepietiks, lai ekonomika varētu turpināt augt. Šobrīd ir ļoti būtiski, lai iedzīvotāji varētu uzturēt savu patēriņu, jo tas dod darbu citiem iedzīvotājiem, ļaujot saglabāt viņiem ienākumus. Būtībā Latvijas ekonomika ļoti pakļauta fenomenam - tērējiet, lai pelnītu. Tas tāpēc, ka eksporta tirgos šobrīd neklājas viegli un ekonomisti šogad pieļauj eksporta apjomu samazināšanos. Tiesa, ja pērn tas, visticamāk, bija divciparu procentos mērāms skaitlis, tad attiecībā uz šo gadu runa vairs ir tikai par kādu procentu. Taču arī šeit viss nav viennozīmīgi.
No CSP pagaidām provizoriskajā pārskatā par ekonomisko sniegumu pērnā gada ceturtajā ceturksnī izriet, ka zemais, pusprocentu vērtais IKP kritums saistīts ar to, ka ražojošajās nozarēs varētu būt noticis 3,6% vērts kāpums. Ne visā, kas saistīts ar ražošanu, klājas slikti, un šogad situācija var uzlaboties vēl. Izskan ziņas, piemēram, par “Latvenergo” veiksmīgo darbību Lietuvas enerģētikas tirgus iekarošanā, un arī šeit uz vietas enerģētikā varētu tikt saražots vairāk. Mums aizvien samērā labi “turas” mašīnbūve, bet atskaite par rūpniecības produkcijas izlaidi novembrī liecināja par ražošanas apjomu atgriešanos kokapstrādē. Dati par decembri vēl nav publiski zināmi, bet ātrais IKP novērtējums vedina domāt, ka situācija gan kokapstrādē, gan apstrādes rūpniecībā kopumā varētu būt uzlabojusies. Pēdējos mēnešos izteikti pozitīva dinamika ir redzama pārtikas ražošanā, un var izteikt ļoti pamatotu pieņēmumu, ka tieši šī nozare ir ievērojami “pavilkusi” uz augšu mūsu valsts kopējos ekonomikas datus.
