Rūpniecības sektora sniegums Latvijā pēdējos mēnešos ir krasi mainījies. Par laimi, pozitīvā virzienā. Vēl pirms pusgada bija diezgan liela pārliecība, ka mūsu ražojošo sektoru piemeklēs krīzes, bet tagad var teikt, ka situācija ir strauji mainījusies uz labo pusi.
Vēl pirms dažiem ceturkšņiem apstrādes rūpniecība bija lielākā Latvijas tautsaimniecības nozare. Taču pērn, pieaugot grūtībām pārdot eksporta tirgos, tā savu vietu atdeva tirdzniecībai. Šobrīd tai ir iespēja savu vietu atgūt un vienlaikus virzīt uz augšu arī kopējo Latvijas ekonomiku. Vai tā būs, ir atkarīgs no eksporta tirgus konjunktūras, kura pēdējos gados ir bijusi visai svārstīga. Patlaban var izteikt pamatotus pieņēmumus, ka svārsts šobrīd strādā augšupejas virzienā. Tas nenesīs tūlītēju masveida labklājības pieauguma, taču var paglābt tos ļaudis, kuri iepriekšējos mēnešos atradās neziņā par to, vai uzņēmumiem viņu darba rokas nākotnē vēl būs vajadzīgas vai nē. Tātad var teikt, ka vispārēju tūlītēju labklājības pieaugumu nepiedzīvosim, taču izvairīsimies no kardināliem ekonomiskās situācijas pasliktinājumiem, kas vēl pirms neilga laika šķita pavisam reāli. Pēdējie dati liecina par visai pieticīgu ražošanas kāpumu. Tomēr labāk mazs kāpums nekā ļoti pamanāms kritums, kāds vēl bija pagājušā gada pavasarī un vasarā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi 2022. gadā apstrādes rūpniecības apjoms Latvijā ir pieaudzis par 1,4%. Salīdzinājumam - iepriekšējā gada gaitā atsevišķos mēnešos valsts piedzīvojusi arī 7-8% un pat 9% vērtu apstrādes rūpniecības kritumu salīdzinājumā ar šo periodu 2022. gadā.
Bez apstrādes rūpniecības ļoti pozitīvas ziņas ir pienākušas no ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes. Tur ražošanas apjoms pērn decembrī ir bijis par 4,9% lielāks nekā gadu iepriekš. Notiekošais šajā nozarē liecina arī par aktivitātēm būvniecības nozarē, kurai uz ekonomiku ir plašāka ietekme. Rosīšanās karjeros smilts, grants un citu materiālu ieguvē ir tieši saistīta ar celtnieku pieprasījumu un liecina nevis par skumju ceļamkrānu čīkstēšanu, tiem atrodoties dīkstāvē, bet gan to, ka celtnieku darbības kļūst aktīvākas vai tādas tās kļūs tuvākajā laikā.
To, ka būvēšana kļūst aktīvāka gan iekšējā tirgū Latvijā, gan ārvalstīs vai abos gadījumos, norāda tādu apstrādes rūpniecības apakšnozaru kā nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana un kokapstrāde dati. Pirmajā no minētajām decembrī, rēķinot gada izteiksmē, ražošanas apjoma kritums ir bijis vairs tikai 3,7%, kas uz 12 mēnešu kopējā 16,4% krituma fona šķiet samērā pievilcīgs rādītājs. Ievērojami situācijas uzlabojumi ir arī kokapstrādes nozarē, kas ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības sfēra un tradicionāli ir bijusi lielākā eksportējošā nozare mūsu valstī. Šeit decembrī, rēķinot gada izteiksmē, apjomi auguši par 1,6%, kamēr gada 12 mēnešu vidējais rādītājs nozīmē kritumu 7,8% apmērā. To, ka uzlabojumi kokapstrādē nav nejauši un būtu saistīti ar kādu atsevišķu veiksmi, liecina arī pēdējā ceturkšņa dati kopumā, kad pret pagājušā gada atbilstošo laika periodu kritums ir bijis vien 0,7% apmērā, bet salīdzinājumā ar trešo ceturksni apjomi kāpuši par 4,4%.
Kokapstrādes labklājība lielā mērā ir saistīta ar celtniecības aktivitātēm, taču ļoti būtiska loma ir arī transporta līdzekļu ražošanai. Tāpat abas šīs nozares ir lieli produkcijas noņēmēji arī trešajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē Latvijā - gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Arī tā pēdējā laikā sāk demonstrēt ļoti dinamisku produkcijas izlaides izmaiņu rādītāju uzlabošanos. Pērn decembrī tā saražoja vairāk nekā 2022. gada pēdējā mēnesī, lai gan 12 mēnešu kopējais rādītājs nav patīkams un vēstī par 5,7% vērtu ražošanas samazināšanos.
Iemesls, kāpēc visām iepriekš minētajām ražojošajām nozarēm pēkšņi ir sācis klāties ievērojami labāk, ir saistīts ar norisēm globālajos finanšu tirgos. Proti, gan dažādi naudu izvietojoši ļaudis finanšu tirgos, gan ekonomisti pēdējos mēnešos ir turējušies pie uzskata, ka iepriekšējā centrālo banku īstenotā procenta likmju celšana, līdz ar to arī kredītu sadārdzināšanās ir kļuvusi par pagātni. Tieši pretēji, monetārie uzraugi šogad procentu likmes pat varētu samazināt, un tas nozīmē, ka arī banku aprēķinātās kredītlikmes varētu kļūt lētākas. Patiesībā jau šobrīd triju un sešu mēnešu “EURIBOR” likmes salīdzinājumā ar saviem augstumiem rudenī ir nedaudz pakritušās. Kā “Neatkarīgā jau tikko rakstīja, eksperti izsaka viedokli, ka gaidāmais likmju samazinājums varētu aktivizēt pirkšanas aktivitātes mājokļu tirgū . Vienlaikus ziņas par to iedarbina vēl veselu pozitīvi vērtējamu ekonomikas procesu virkni - lielāku aktivitāti būvniecībā un jau pieminēto rūpniecības nozares ražošanas apjomu kāpumu. Cita starpā tam vēl, visticamāk, būs pozitīva ietekme uz mēbeļu ražošanas apjomiem, jo jaunie mājokļi gan Rietumos, gan tepat Latvijā būs arī jāaprīko. No pazīstama mēbeļu galdnieka zināms, ka arī tad, kad inflācija sita augstu vilni un procentu likmes kāpa, pasūtījumi tā īsti nemaz nesaruka. Domājams, ka pašreizējās tirgus konjunktūras iespaidā ar pozitīvu tirgus vērtējumu varēs nākt klajā ne vien atsevišķi tirgus dalībnieki, bet būs pamats runāt par jūtamiem uzlabojumiem kopumā.
Kokmateriālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas attīstību sekmēs gan aktivitāte pārvadājumu un loģistikas nozarē, gan arī ražošanas apjomu celšanās autorūpniecībā. Tā kā procentu likmes samazinās un pasaulē aug pieprasījums, tad aktivizējas gan pārvadājumi, gan loģistikas nozare. Proti, tiek pielabotas un celtas jaunas noliktavas, ir lielāks pieprasījums pēc kravas auto un kuģiem. Arī šajos segmentos mūsu uzņēmumi darbojas kā sastāvdaļu piegādātāji, un to ražošanas apjomi pamazām pieaugs. Zemākas procentu likmes ir vēl viens papildu signāls lielākai finanšu drošībai, kas cita starpā signalizē par to, ka, ja vien šogad neatgadīsies kaut kas šokējošs un ekonomiku graujošs, tad jaunu auto pārdošanas apjomi varētu pieaugt gan Eiropā, gan tepat Latvijā.
Šobrīd ir diezgan nepārprotami redzams, ka iepriekšējos gados veiktās investīcijas pārtikas ražošanas nozarē sāk sevi attaisnot. Piemēram, tādi uzņēmumu kā “Balticovo” vai “Orkla Latvija” ir kāpinājuši savu eksporta tirgus potenciālu. Jau šobrīd pārtikas rūpniecība ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un pat kopēju ekonomikas vilcējspēku. Respektīvi, zināmā mērā pateicoties tai, Latvijas ekonomikas kritums ir mazāks nekā varētu būt tad, ja nozares attīstība nenotiktu tik strauji kā patlaban. Pērno gadu kopumā šī sfēra ir noslēgusi ar 4,5% vērtu izaugsmi. Taču produkcijas izlaides tempi pēdējos mēnešos kļūst aizvien lielāki, piemēram, decembrī pārtikas ražošana, rēķinot gada izteiksmē, bija augusi par 10,2%. Jāpiebilst, ka atsevišķas nozares - piemēram, konditorejas izstrādājumu un miltu ražošana, kā arī sfēra, ko parasti mēdzam uzskatīt par zivju pārstrādi - piedzīvojušas pat 12,1% kāpumu salīdzinājumā ar 2022. gada decembri. Savukārt nozarē, kas tiek klasificēta kā citu pārtikas produktu ražošana, pieauguma temps ir divtik lielāks. Arī pārējās pārtikas ražošanas sfērās, par kurām ir pieejami dati, redzama izaugsme.
Pārtikas ražošanas pašreizējā dinamika ir ļoti strauja nozarei, kas parasti izceļas ar mērenu dinamiku, līdz ar to tā diezin vai spēs kļūt straujāka. Taču arī tad, ja šogad izaugsmes temps pārtikas rūpniecībā saglabāsies iepriekšējā gada decembra līmenī vai tuvu tam, tas ļoti būtiski - par daudziem desmitiem vai pat simtam miljonu eiro - būs kāpinājis kopējo Latvijas rūpniecības produkcijas izlaidi un pavirzījis augšup arī kopējo mūsu valsts tautsaimniecību.
