Valdība vakar izskatīja Eiropas Savienība palīdzības naudas apgūšanu un uzdeva ministriem sasprindzināt visus spēkus, lai tomēr sacerētu noteikumus, pēc kuriem sadalīt vēl neaiztiktos 702 miljonus eiro no 2021.-2027. gada periodam Latvijai apsolītajiem 3,6 miljardiem eiro.
2025. gada janvāra beigās pēc parastā kalendāra 2021.-2027. gada plānošanas perioda beigas ir jau daudz tuvāk nekā sākums. Laimīgā kārtā ES naudas plūsmas tiek virzītas pēc cita kalendāra, pēc kura 2027. gada beigas pienāks tikai 2030. gada beigās. ES politiķi un ierēdņi neapgrūtina ne sevi, ne citus ar darba termiņu ievērošanu. Tā tas iegājies, ka kārtējā plānošanas perioda naudas apguve pa īstam sākas tikai dažus gadus pirms šī perioda beigām un turpinās nākamā plānošanas perioda pirmajos gados, kamēr Briselē lēnā garā vairākus gadus sacer noteikumus jaunā plānošanas perioda naudas dalīšanai. Tikai pēc tam, kad noteikumi gatavi Briselē, dalībvalstis var pēc to parauga rakstīt vietējos noteikumus. Tā divreiz pa pāris gadiem pagājuši un te nu mēs esam.
Tagadējā plānošanas perioda īpatnība ir tāda, ka līdz ar jau pierasto palīdzības fondu izsmelšanu jāapgūst kovidnauda jeb Atveseļošanas fonds, kurā Latvijai iedalīti 1,97 miljardi eiro. Tie jāiztērē līdz 2026. gada vidum, tāpēc šīs naudas smalstīšanai tika piešķirta prioritāte. Rezultātā noslēgti līgumi par “atveseļošanas” darbiem 1,66 miljardu eiro vērtībā. Tātad arī šeit vēl 300 miljonu liktenis pat uz papīra nav pilnīgi izšķirts. Vēl lielākas problēmas sākas tad, kad piešķirtā nauda jāapgūst. Kavēšanos ar naudas sadalīšanu lielā mērā bremzē naudas dalītāju šaubas par naudas apguvējiem, ka tie patiešām spēs gan iztērēt naudu, gan sacerēt par naudas iztērēšanu atskaites, kādas apmierinās Eiropas Komisiju.
Ir vēl arī citi kanāli, pa kuriem Latvija saņem naudu no Rietumeiropas. Finanšu ministrija vakar atgādināja par 84 miljoniem eiro, cik daudz Latvijai pienākas no Norvēģijas, kas ar šādiem maksājumiem pērk ES dalībvalsts tiesības uz vietu vienotajā Eiropas tirgū bez ES dalībvalsts pienākumiem. Tagad modē militarizēties, ko ES apmaksā ar atsevišķu pabalstu par militārām vajadzībām piemērotas transporta infrastruktūras būvēšanu.
ES palīdzības fondu un Atveseļošanas fonda projektu apspriešana formāli varēja notikt un notika, gandrīz nepieminot “Rail Baltica”, ko ES finansē no atsevišķa civilā transporta būvju atbalsta fonda. Problēma tāda, ka naudas šajā fondā daudz mazāk par “Rail Baltica” faktiskajām izmaksām. Tās izrādās lielākas par ES palīdzības kopsummu. Tādā gadījumā vispār varētu neuztraukties par kavēšanos ar visu citu ES projektu izpildi, bet visu šo izpildi pārtraukt un naudas atlikumus sabērt “Rail Baltica” kā nepiepildāmā caurumā. Bez saimnieka palikušie 702 miljoni eiro pret “Rail Baltica” tāmi ir sīknauda.
Tomēr E. Siliņas valdība nav gatava pieņemt izšķirošu lēmumu ne par “Rail Baltica” projekta slēgšanu, ne par visu pārējo ES finansēto projektu atcelšanu, lai tiešām uzbūvētu “Rail Baltica”. Valdība vienkārši neizskata Satiksmes ministrijas pieprasījumu pēc “Rail Baltica” šogad nepieciešamās naudas un kavējas piešķirt kaut tikai deviņus miljonus eiro kā savu daļu “Rail Baltica” būvēšanu organizējošā Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” kantora uzturēšanai. Tādējādi Latvijas valdība kaut mājienu veidā patur spēkā “Rail Baltica” būves izbeigšanu, kas nozīmētu “RB Rail” pārveidošanu par likvidatoru kantori ar savādāku personālsastāvu un izmaksu tāmi.
Ticamāk, viss beigsies ar to 372 miljonu eiro atdošanu “Rail Baltica”, kuri rezervēti Satiksmes ministrijas projektiem un kuri dod vairāk nekā pusi no tērēšanai vēl nesagatavotajiem 702 miljoniem eiro.
Vispārēju kavēšanos ar ES palīdzības naudas sadalīšanu Evikas Siliņas valdība konstatēja drīz pēc savas izveidošanas. 2023. gada 14. novembrī tā uzdeva Finanšu ministrijai reizi divos mēnešos iesniegt valdībai ar citām ministrijām nesaskaņotu pārskatu par to, par cik lielām summām katra ministrija sagatavojusi naudas iztēšanas noteikumus un vai jau sākuši parādīties apliecinājumi, ka nauda iztērēta un to var norakstīt (saņemt avansa maksājumus, saņemt galīgos maksājumus no ES - šīs naudas apsaimniekošana ir komplicēts process). Tomēr naudas apguves kavēšana turpinājās un pagājušā gada 19. novembrī valdība pieņēma daudz bargāku lēmumu, uzdodot Finanšu ministrijai pārdalīt starp citiem gribētājiem to naudu, par kuras sadalīšanu neviena ministrija nebūs uzrakstījusi un panākusi valdības noteikumu pieņemšanu līdz šā gada 1. februārim. Pāris dienas pirms šī atskaites punkta nav noteikta sadalīšanas kārtība 702 miljoniem eiro. Par 248 miljoniem ir valdībā neapstiprināti noteikumu projekti, bet par 454 miljoniem ne ziņas, ne miņas, ko ar tiem iesākt.
Valdība vakar atzīmēja, ka ar pagājušā gada novembra lēmumu patiešām izdevies naudas dalīšanu paātrināt. Pa pēdējiem pāris mēnešiem valdība apstiprinājusi noteikumus 574,5 miljonu eiro sadalīšanai. Uzturot šādu naudas dalīšanas tempu un rēķinoties ar to, ka no jebkādas pārpalikušās naudas summas var jebkurā brīdī tikt vaļā, iegrūžot to “Rail Baltica” (ar pieņēmumu, ka Eiropas Komisija nebūs pretī šādai naudas pārdalīšanai), valdība atskaiti par tagadējo situāciju ES naudas apgūšanā svinēja kā darba uzvaru.
Starp kopumā jūsmīgo sasauksmi starp E. Siliņu un viņas ministriem tika iekļauti atgādinājumi, cik svarīgi ne tikai apgūt visu ES doto naudu, bet ieguldīt šo naudu tā, lai no tās būtu liela vai vismaz kaut kāda atdeve. Tā gan tikai liekuļošana, sevis un citu mānīšana utt., ja tiek turpināts “Rail Baltica” projekts kā naudas bezjēdzīgas tērēšanas etalons. Ja to pieņem par atskaites punktu, tad jebkura cita ES palīdzības un tāpat valsts budžeta naudas tērēšana būs ar kaut mazliet lielāku atdevi vismaz kaut kādos aspektos.
Atzīmējama arī nelielā diskusija starp ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu par to, cik konsekventi vajag pildīt valdības izteikto brīdinājumu, ka bez iztērēšanas noteikumiem palikusī nauda tiks pārdalīta citiem. Ministrs aicināja būt drosmīgiem naudas pārdalīšanā, bet ierēdnis skaidroja, ka labāk būt elastīgiem. Proti, lai naudas pārsteidzīga pārdalīšana vienreiz tiem, kuri tagad pieteiksies uz bezsaimnieka naudu, nebeigtos ar nepieciešamību pārdalīt šo pašu naudu otro un trešo reizi, ja atklāsies, ka naudas jaunie pārvaldītāji nespēj novest tās iztērēšanu līdz atskaitēm, par kādām Latvija saņem no ES gala maksājumus par projekta izpildi.
Valdība taču izdod tikai naudas tērēšanas noteikumus. Atbilstoši šiem noteikumiem jāizsludina naudas tērēšanas konkursi, uz kuriem var nepieteikties neviens vai pieteikties vairāki, kuri pēc tam tiesājas par konkursu rezultātiem. Var atklāties, ka konkursā uzvarējuši blefotāji, kas nespēj līgumdarbus izpildīt. Dažos brīžos naudas betonēšanai vairāk, nekā visā Latvijā cilvēku, kuri fiziski spējīgi kārtējās dzelzsbetona bluķu kaudzes uzstutēt.
Valdībai tiešām jācenšas visus šos procesus uzmanīt un virzīt tā, lai ne plašsaziņas līdzekļi, ne opozīcijā atstātie politiķi nevarētu pārmest valdībai vismaz par ES naudas neapgūšanu. Publika uz tādām ziņām reaģē ļoti nervozi. Tās atskaņas no brīža, kad tieši šādas naudas dēļ Latvijas iedzīvotāju vairākums balsoja par Latvijas iestāšanos ES.
