Somijā policija autovadītājus mulsina ar viltus radariem

© Depositphotos

Jauni un dārgi stacionārie fotoradari uz Somijas autoceļiem bieži vien nedarbojas vai arī tie tikai imitē darbību – tie var būt tukšas kastes vai tajos iekšā var būt viltota kamera, kas, skatoties no braucošas automašīnas, izskatās kā īsta. Policija apgalvo, ka tai nav pietiekami daudz laika un cilvēkresursu, lai nodarbotos ar ātruma pārsniegšanas gadījumiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Televīzijas YLE žurnālists veica eksperimentu, braucot pa apvedceļu no austrumiem uz rietumiem. Viņš mēģināja saskaitīt, cik radaros atradās īstas kameras. Tika pārbaudīti deviņi fotoradari, un tika konstatēts, ka tikai divos no tiem iekšā bija kamera.

Dažas radaru metāla kastes bija pilnīgi tukšas, bet dažās bija viltota kamera. Policija mulsina satiksmes dalībniekus, kameras caurumā uzstādot melnu plāksni ar sudraba skrūvi vidū. No kustīgas automašīnas tā mulsinoši izskatās kā kameras objektīvs. Īstu kameru ir grūti atšķirt no tukša radara vai viltus kameras, it īpaši, ja braucat ar automašīnu ātrāk, nekā vajadzētu.

Tici vai nē, bet tikai 16% radaru iekšā ir īstas kameras

Stacionāro radaru Somijā ir kļuvis mazāk, un automātiskā satiksmes kontrole pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies. 2019. gadā vairāk nekā pusmiljons pārkāpumu gadījumu tika izskatīti, pamatojoties uz automātisko fotoradaru un policijas radaru automašīnu novērojumiem, 2024. gadā tie bija tikai 137 000 gadījumu. Tie ir skaitļi no policijas statistikas.

Somijā samazinās visos policijas departamentos esošo lietu skaitliskais apjoms, izņemot Lapzemi un Helsinkus. Reģionālās atšķirības šajās pārmaiņās ir milzīgas. Rietumu Ūsimā kritums šajā desmitgadē ir pat 89 procenti un Espo 99 procenti. Arī citu policijas departamentu teritorijās lietu skaits ir samazinājies vismaz par trešdaļu, ja ne vairāk kā par divām trešdaļām. Ir ļoti maz kameru. Bet vienalga policijai nav laika izskatīt lietas.

Somijā ir aptuveni 1100 policijas stacionāro fotoradaru, tostarp ir vairāk nekā 900 vecā stila pelēko metāla kubu. Taču reāli strādā tikai aptuveni 160 kameras, kas nozīmē, ka tikai 16 procentos radaru ir kamera. Ir vairāk nekā 200 jaunu radaru ar sejas novērošanas iespēju, un aptuveni 120 no tiem iekšā ir kamera. Policija neuztur ieslēgtas pat mazākās kameras. Iemesls ir ierobežotie resursi.

2020. gada sākumā Somijā tika atcelti naudas sodi par nelielu ātruma pārsniegšanu. To vietā tagad tiek noteiktas satiksmes soda nodevas.

Visur nevar likt kameras, jo tad lietas iestrēgtu rindā

"Lietu apstrāde, saskaņā ar jauno likumu, policijai ir darbietilpīga, un nav pietiekami daudz darbinieku, lai tās apstrādātu," sacīja Valsts policijas padomes Satiksmes drošības nodaļas galvenais superintendents Tuomo Katajisto.

"Mēs varētu uzņemt daudz vairāk fotogrāfiju par ātruma pārsniegšanu nekā tagad. Tomēr mēs nevaram saglabāt visas kameras lietošanā, jo tad lietas iestrēgtu rindā," norādīja T. Katajisto. Pēc galvenā superintendenta T. Katajisto domām, transportlīdzekļa īstā vadītāja noskaidrošanai ir nepieciešams daudz vairāk laika nekā iepriekš.

Policija neatklāja ieslēgto kameru atrašanās vietas, bet pastāstīja to izvietošanas iemeslus. "Izvietojumu ietekmē satiksmes intensitāte, izmantotais braukšanas ātrums un avāriju skaits apkārtnē," pastāstīja T. Katajisto.

"Lai gan tikai dažiem fotoradariem ir kameras, tām ir preventīva iedarbība," norādīja galvenais superintendents.

Papildus stacionārajiem fotoradariem policija automātisko satiksmes uzraudzību veic arī ar radaru automašīnām, bet to izmantošanas darbībā pastāv lielas atšķirības starp policijas departamentiem.

Pasaulē

Jaunais Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (“Eesti 200”) intervijā Igaunijas Nacionālajai raidorganizācijai ERR ("news.err.ee") atklājis, ka studiju gadi Krievijā viņam ir devuši ieskatu par to, kā tur darbojas sabiedrība un varas struktūras.